Kadrs no filmas "St. Vincent"
Komentē
0
Saglabā

Apsēžos uz soliņa saulē pilnīgi tukšā pagalmā, aizsmēķēju un aizveru acis. Redzu tumši oranžas krāsas laukumu, kas aizpilda visu "attēlu", – tur lēni ņirb dažādi toņi un kustas abstraktas figūras. Tieši šo "ainu" redzu katru reizi, kad iztēlojos siltumu. Soliņš ir aizvējā, un man kļūst karsti. Kādu brīdi mēģinu saglabāt šo situāciju atmiņā, reģistrēt visu, ko fiksē uztvere. Ja mērītu ar hronometru, brīdis ilgtu aptuveni minūti. Pēc tam atveru acis, izvelku no kabatas telefonu un atkal pieslēdzos apritei.

Minūte šāda miera tagad ir kā atvaļinājums. Nu jau vairākas nedēļas "aizmirst par darbu" nav iespējams, jo krīzes apstākļos mediju informācijas plūsmai ir daudz lielāka nozīme un ietekme nekā ierasti. Vienlaikus aktivizējušās nepatiesas, nepārbaudītas ziņas un spekulācijas, kurām stresa un jaunumu drudža iespaidā notic pat tie, kas citkārt informāciju izvērtē ļoti rūpīgi. Savulaik strādāju ziņu portālā un atceros, piemēram, Krimas okupācijas laiku – zinu, kā šobrīd izskatās sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu un citu mediju darbinieku dienas režīms. Visi strādā no pamošanās brīža līdz aizmigšanai tāpat kā politiķi un mediķi, kuru stresa un pārguruma svaru nevaru pat iztēloties.

Krīze ir nepieredzēti iespaidīga. Šāda mēroga pārmaiņas salauzušas mūsu ikdienas ritmu un piespiedušas pārskatīt to, ko atzīstam par vērtīgu. Apjukumu un bezjēdzības sajūtu var radīt ne tikai izolācijas psiholoģiskais spiediens, bet arī apziņa, ka ļoti daudz kas no tā, pie kā esam pieraduši, notiek dekoratīvi un inerces pēc. Daļa plānu un pieradumu pēkšņi šķiet luksuss vai kičs, un nākas pārvērtēt, kam piešķirama patiesa nozīme. Esmu starp tiem, kas cenšas drūmo notikumu virknē saskatīt gaišāku perspektīvu – jā, uzplaukst neskaitāmas problēmas, bet tām līdzās skaidri redzama arī empātija, kopības izjūta, solidaritāte un vēlme palīdzēt citiem. Uz katru triecienu varam atbildēt ar jaunu sevis versiju gan individuāli, gan sabiedrības līmenī – pat ja tas izklausās pēc citāta no pašpalīdzības grāmatas, tā tomēr ir taisnība. (Starp citu – varbūt pienācis laiks atteikties no intelektuālisma ciniskā toņa?) Šobrīd nav pieejamas daudzas izvēles, pie kurām esam pieraduši, taču joprojām ir iespēja izvēlēties, kā šo transformējošo periodu izmantot. Uz šķībo struktūru drupām uzbūvēt ko labāku.

Nemitīgi jādomā arī par to, kam ir nozīme "Satori" saturā. Šomēnes redzam rekordlielu portāla apmeklētāju plūsmu (vairāk nekā 90 tūkstoši) – mēs to jūtam un tas dod papildu enerģiju. Esam centušies krīzes un izolācijas tēmu aplūkot daudzpusīgi un šo tematisko līniju turpināsim. Neziņa biedē – jo dziļāk spēsim izprast un pārdomāt šobrīd notiekošo, jo mierīgāk varēsim justies. Tam līdzās turpināsim publicēt ar krīzi nesaistītu saturu – recenzijas un daiļliteratūru, jo kultūra turpinās arī tad, kad atcelti visi pasākumi.

Tiesa, lai uzturētu cerīgu attieksmi, pie tās jāstrādā. Ieslīgt apātijā ir viegli. Pats sevī novēroju, ka viens no galvenajiem baiļu avotiem man ir neskaidrība par to, kad "tas viss beigsies". Bet tad attopos, ka tā ir mānīga doma pašos pamatos, jo aiz apzīmējuma "tas viss" patiesībā slēpjas neizskaitāmi procesi, kas ik dienu mainās, vijas unikālās kombinācijās un nekad neatkārtojas. Arī tad, kad beigsies pandēmija, "nekas nebūs beidzies" un mēs neatgriezīsimies turpat, kur bijām iepriekš. Pasaule vienmēr ir bijusi daudzslāņaina, neaptverama un nezināmā pilna – šobrīd mēs to izjūtam daudz spēcīgāk, jo nevaram vairs tverties pie iedibinātās kārtības. Tāpēc pamazām, soli pa solim, nāksies to būvēt no jauna.

Šovakar tiešraidē notiks "Satori" literatūras lasījums ar nosaukumu "Viss būs labi". Arī šī ir mānīga frāze – tās vienīgais saturs ir tīrs mēģinājums mierināt. Bet varbūt ar to ir vērts sākt – tādi šķietami mazi žesti pandēmiju neapturēs, bet mākslu nevajag novērtēt par zemu. Tā var palīdzēt saņemties un sapurināt vai vismaz uzlabot pāris vakara stundas. Un tieši tā jau arī notiks – vakaru pēc vakara, soli pa solim mēs pārdzīvosim šo krīzi, tāpat kā esam pārdzīvojuši iepriekšējās un pārdzīvosim arī tās, kuras gaidāmas nākotnē. Vieta, kur mēs šobrīd esam, nav ceļa gals – tā es šodien izlasīju horoskopu aplikācijā. Un, lūk, video, kur Bils Murejs dzied Bobu Dilanu. Tā nu pavisam droši varu to teikt – viss būs labi.

Henriks Eliass Zēgners

Henriks Eliass Zēgners ir dzejnieks un interneta žurnāla "Satori.lv" galvenais redaktors.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!