Par Gusta Ābeles romānu "Pasaulē mīļākais klusums" ("Jāņa Rozes apgāds", 2023)
Par Gusta Ābeles (2004) debijas darbu "Pasaulē mīļākais klusums" uzzinu no gastropoētikas pētnieka Ojāra Lāma, kurš sociālajos tīklos ievietojis grāmatas attēlu kopā ar mimozu. Izrādās, ka no mūsdienu jauniešu literatūras var iemācīties jaunas kokteiļu receptes. O. Lāms asprātīgi turpina ierakstu, komentējot latviešu pusaudžu teksta paradigmas maiņu: "Salstošos ganiņus un ekspluatācijas jūgā smokošos priekšpilsētas jauniešus nomaina ņiprs un sprigans teksts par zelta jaunatni ar buržuāzijas diskrēto šarmu."
Devītās klases beidzējs Svens (ar iesauku Sivēns) no vecāku puses ir materiāli pietiekami nodrošināts, arī viņa draugi īrē dzīvokļus dažādos Rīgas rajonos. Draudzene Ara, kura dzīvo atsevišķi no vecākiem kopš vienpadsmitās klases, mitinās koka namiņā agrākajā strādnieku rajonā Grīziņkalnā, taču sapņo par mitekli Matīsa ielā. Cita draudzene Samanta īrē dzīvokli Čiekurkalnā. Romānā no pilsētas pusaudža pleciem ir pilnībā nomesta ikdienas mājas darbu nasta: protams, būtu garlaicīgi lasīt, kā pusaudzis uzkopj istabu un mazgā traukus. Tā vietā mēs tiekam iepazīstināti ar pilsētas jauniešu bohēmu. Smaga darba reprezentācija latviešu literatūrā (proti, ganu zēna vasara) vairs nav nepieciešama. Pusaudzim nav jāstrādā ostā vai fabrikā, lai nopelnītu sev iztiku, tāpēc lasītāju romāns iepazīstina ar Svena brīvo laiku pēc skolas, pēc pienākumiem, un tas piešķir tekstam laisku, buržuāzisku šarmu.
G. Ābeles romāns neilgi pēc iznākšanas tika iekļauts "Kilograma kultūras" rudens balsojumā nominācijā "Starts". Žurnāla "Ir" intervijā [1] uzzinām, ka G. Ābele ir Latvijas Kultūras akadēmijas teātra režijas pirmā kursa students. Samērā agri pievērsies radošajai dzīvei un ar domubiedriem piecpadsmit gadu vecumā dibinājis teātra studiju "Kāpnes", iestudējis izrādes "Gaidot Bodžanglu", "Komēta nāk", "Reiss. Mūsdienu stāsts" u.c.
Romāna caurviju motīvs ir Svena draudzība ar Karlu. Svena uzmanību Karlā piesaista noteiktas lietas: viņš ir blonds, nēsā brilles un spēlē mežragu. Neilgi pēc iepazīšanās skolas gaiteņos ar galveno varoni Svenu Karls kopā ar vecākiem dodas uz Briseli. Izšķirt abus jauniešus ir pieaugušo lēmums, kuru viņi nespēj ietekmēt. Fiziskais attālums ir mokošs un nepārvarams, kaut arī draugi bieži sarakstās ar īsziņām. Karls nespēj skaidri definēt savas jūtas pret Svenu, pastiprinot romānā valdošo nojausmu, ka identitāte ir process, kas vienmēr paliek nepabeigts.
Vēlos nedaudz pakavēties pie literatūras žanra jautājuma. Jūlija Dibovska recenzijā "Gaidot Karlu" [2] jau iztirzājusi jautājumu par kategoriju "jauniešu romāns" – katram šī kategorija var nozīmēt ko atšķirīgu un nav izsmeļoši pētīta Latvijas literatūrzinātnē. Tomēr varbūt uz šo jautājumu var paskatīties no citas puses. G. Ābele ir deviņpadsmit gadus jauns autors, kurš reflektē par savas paaudzes esamību, alkohola un cigarešu patēriņu un emocionāli sāpīgām izvēlēm. Jaunietis ir attēlojis jauniešu dzīvi. Tas nav autors, kurš pēc vairākiem gadiem kavējas atmiņās par jaunību, jaunība norisinās tagad. Un "jauniešu romāns" šajā gadījumā ir ne tik daudz par atbilstību žanra kanoniem, bet vairāk par adresātu – vienaudzis vienaudzim. Vai šis darbs saglabās "jauniešu romāna" statusu pēc desmit gadiem? Diez vai. Drīzāk nākotnes literatūras pētnieki atskatīsies ar laika distanci un secinās – lūk, kā toreiz jaunieši domāja un sevi reprezentēja literatūrā!
Ja gribam visu sarežģīt vēl vairāk, var pievērsties apzīmējumam "romāns". Raidījumā "Kultūras rondo" [3] G. Ābeles darbs eleganti iebīdīts žanrā "garstāsts" bez plašāka skaidrojuma. Nav noslēpums, ka pastāv uzskats – komerciāli labāk pārdodams romāns, kurā ir izvērsta tēlu sistēma un sarežģīta kompozīcija, nevis apjomā nelielais garstāsts ar nedaudziem tēliem, kas darbojas mazās epizodēs. Un nav arī noslēpums, ka, iznākot jaunam romānam, var lauzt šķēpus par to, vai tas patiesi ir romāns.
Atgriezīsimies pie "Pasaulē mīļākā klusuma" – kāpēc to lasīt? Pirmkārt, tas ir jauna cilvēka vēstījums atklātā valodā par jauniešu dzīvi mūsdienās. Otrkārt, grāmata ir nozīmīgs papildinājums latviešu kvīru literatūrā. Kaut vai tāpēc, ka reprezentē dažādus indivīda seksualitātes eksperimentus un iejūtīgu attieksmi pret sevi un citiem. Tas ir literārs darbs par tādu draudzību un mīlestību, kādu esam pieraduši sagaidīt no ārzemju autoriem, nevis no pašmāju rakstniekiem.
Autors jau sākumā atklāj lasītājam spēles noteikumus. Svenam ir crush uz Karlu. Un mēs lēnā gaitā iepazīstamies ar Svena eksistences burbuli. Ārpus šī burbuļa paliek pārējais – skola, sabiedrība un vecāki. G. Ābele prasmīgi izveido tēlu sistēmu, kur jauniešu savstarpējās attiecības noturas līdzsvarā. Dažu jauniešu tēlu āriene signalizē "netuvojies man", bet apkārtējie jaunieši to atpazīst kā mākslīgu, neīstu ārieni, aiz kuras slēpjas nedaudz apjucis cilvēks. Jaunieši redz viens otra nepilnības, un autors tās izceļ, lai noturētu vēstījuma dinamiku, taču tēli par spīti cilvēciskām nepilnībām cits citu atbalsta un palīdz izkļūt no sliktiem dzīves mirkļiem. Piemēram, Samanta ar Svenu nolemj palīdzēt Arai sakārtot smagi nolaisto un nekārtīgo mājvietu: "Dzīvokli neizdevās izvēdināt. [..] Tā nu Ara sakrāmēja mantas mugursomā un devās dzīvot pie Samantas – abas bija vienas pret visu pasauli un reizē tik vienotas savā vientulībā. Es sāku viņas apciemot biežāk." (61. lpp.) Īsta draudzība romānā ir ārkārtīgi būtiska. Draugi cits citu nepamet nelaimē un nenovēršas, ja arī pastrādā kādu muļķību.
Svena tēlam ir raksturīgi dažādi provokatīvi jautājumi, kurus viņam patīk uzdot draugiem, it kā ar tiem viņš mēģinātu noteikt attiecību robežas. Māsīca sarunā ar Svenu secina: "Kas būtu Svens bez nebeidzamām sarunām par seksu." (80. lpp.) Pieaugušos Svens mēģina atmaskot, jo tie jaunieša uztverē ir neīsti vai pazaudējuši savu "patieso iedabu", attiecīgi arī viņi nav jaunieša uzmanības lokā.
Dažādās tēlojuma epizodēs veikli iepīts humors, kas atsvaidzina skatījumu uz notikumiem, lasītājam atgādinot, ka nekas nav tik traģisks – dzīve ir mainīga un plūstoša. Svens ar Samantu mēģināja pārliecināt Aru, ka viņa, iespējams, slimo ar depresiju. Aras labākais draugs Kevins pārmet šo rīcību kā netaktisku, uz ko Svens valmierietim Kevinam asprātīgi atbild: "Cilvēks, nevis diagnoze, viņš teica, bet viņš dzīvoja Valmierā, tāpēc reti sastapa gan cilvēku, gan diagnozi un nesaprata, kur sakņojas problēma." (59. lpp.)
Angļu leksika tekstā norāda ne vien uz jauniešu valodas lietojumu, bet arī veido sajūtu par telpu ārpus Latvijas. Apkārtējās pilsētas tēlojums ir pavisam niecīgs, vien daži vietu nosaukumi, lai lasītājs saprastu, ka atrodas Rīgā. Rodas priekšstats, ka jaunieši apdzīvo īres dzīvokļus un vietas, no kurām vecāki devušies prom, tādējādi simboliski raksturojot vietu, kur jaunieši var izturēties brīvi. Svena burbulī ir daudz brīvības līdz brīdim, kad sabiedrība ārpus tā atgādina, ka viņš tomēr ir nepilngadīgs un pilnībā vecāku aprūpē: "Pie ārdurvīm aizsmēķēju, ievilku dūmu, bet tieši tobrīd pa ielu garām pukšķināja zilgandzeltenbaltais policijas busiņš, un es ar automātisku kustību nosviedu iesākto cigareti zemē." (124. lpp.) Svens policijai melo par savu vecumu, un tas vēlāk noved viņu pie sarunas ar vecākiem. Saruna par pīpēšanu ir tikai aisberga virspuse jaunieša dzīvē, pavisam mazsvarīga, jo galvenais ir iekšējās emocionālās vētras, kuru centrā atrodas Karls.
G. Ābeles piedāvātais jaunieša portrets ir emocionāls un radošs jaunietis, kurš ir uzticīgs savai iekšējai jūtu pasaulei, šaubās par sevi, taču nekritizē apkārtējo vidi vai sabiedrības iekārtu – jo nav laika, ir jādzīvo ar pilnu krūti! Daudzās epizodēs Svens raud. Emocijas parādās virspusē un kulminē asarās. Ja atgriežamies pie pusaudžu tekstu paradigmas maiņas, tad, iespējams, mūsdienās bālos zēnus lēnām nomaina raudošie zēni. Emociju un dvēseles moku ārējā zīme – asara vairs netiek slēpta vientulībā no skarbās dzīves. Jaunietim vairs nav obligāti jānomirst kā romantisma laika literatūrā, dzīve turpinās ar visām pretrunām jaunieša prātā.
[1] Zeidaka, A. Z. (2023) Lai ar dzīvi nepietiek. Žurnāls IR. 21.09. 40. lpp.
[2] Dibovska, J. (2023). Gaidot Karlu. Pieejams: https://www.punctummagazine.lv/2023/09/13/gaidot-karlu/ [Skatīts 01.11.2023.].
[3] Strautmane, I., Lauga S. (2023). Gusts Ābele iepazīstina ar savu debijas garstāstu "Pasaulē mīļākais klusums". Pieejams: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/gusts-abele-iepazistina-ar-savu-debijas-garstastu-pasaule-milaka.a181710/ [Skatīts 01.11.2023.].
0