Nomierinieties, lūdzu!

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece LTV "Rīta Panorāmā" 19. maijā: "Pamatjautājums ir nevis prezidenta vēlēšanas, bet nākamā valdība. Mums izskan informācija, ka "[Jaunā] Vienotība" gatavo jaunu valdību jau šobrīd – kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvajiem". Mēs vēlētos gūt konkrētākas atbildes: vai šāds process notiek, cik tālu tas ir pavirzījies un kā "[Jaunā] Vienotība" šo procesu plāno? Mēs vēlētos no "[Jaunās] Vienotības" šādu skaidrību."

Viena no sarežģīti organizēto dzīvo organismu pazīmēm ir spēja iztēloties nākotni un atbilstoši plānot savu rīcību. "Proceedings of the Royal Society" 17. maijā publicēja rakstu, kas apgalvo, ka šī spēja piemīt pat vienai no Ķīnas teritorijā mītošajām gibonu sugām – bet giboni, ziniet, nav tā gudrākā no primātu sugām. Īsi sakot, pētījumā aprakstītie giboni ir gatavi pamosties agrāk un pārvietoties bīstamākos rīta krēslas apstākļos, lai pirms konkurentiem tiktu pie iecerētās augļu maltītes. Nākotnes scenārijus cenšas modelēt arī politiķi, bet – atšķirībā no giboniem – viņi, manuprāt, nereti pārkombinējas.

Turpinot iepriekšējā tekstā aizsākto reālpolitikas tēmu, jāatzīst, ka blefošana un spēlēšana uz citu nerviem ir normāla reālpolitikas metode. Tostarp sastopama ne tikai politikā. Piemēram, 2021. gada februārī "Current Biology" publicēja novērojumus par Austrālijā dzīvojošo Menura sugas putnu tēviņiem (latviešu valodā parādās tulkojums "lirastputns"), kuri izstrādājuši labu metodi, kā saglabāt kontroli pār mātīti, kura zaudējusi interesi par konkrēto tēviņu. Tātad, lai koalīcijas partneris, atvainojiet, Menura dāma nekur nevazātos un aptvertu ģeopolitiskās situācijas trauksmainību, tēviņš sāk atskaņot tādus vokālus signālus, kas tradicionāli tiek lietoti, lai vēstītu par tuvumā pamanītu bīstamu plēsēju. Diezgan klasiska blefošana. Un, ja Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars raidījumā "Spried ar Delfi" paziņo, ka "nacionāļi" 31. maijā, visticamāk, neatbalstīs nevienu no trim kandidātiem uz Valsts prezidenta posteni, tad principā tā ir normāla un zināmā mērā pat attaisnojama nervu čakarēšana dārgajiem koalīcijas partneriem pēc Egila Levita kandidatūras "izšūpošanas".

Problēma, ka ar to rotaļas mūsu burvīgajā florā un faunā neaprobežojas. Kādā brīdī "Jaunā Vienotība" (JV) nolēma izmantot Menura tēviņu triku attiecībās ar partneriem, un "pilsētā" sākās runas par to, ka Uldi Pīlēnu izvirzījušā Apvienotā saraksta (AS) atrašanās koalīcijā nav akmenī cirsta. Jo vispār ir arī "zemnieki" un "Progresīvie". Burvīgi, tikai JV lielie stratēģi acīmredzot nepieļāva domu, ka NA šādas runas var uztvert nopietni (skat. Mūrnieces teikto). Pat ja viņi nojauš blefu, NA ir publiski kaut kā jāreaģē uz brīnišķīgo iespēju strādāt kopā ar "nacionāļu" elektorāta karsti mīlētajiem "Progresīvajiem". Un viņi paziņo, ka vienā valdībā ar ZZS un "Progresīvajiem" nestrādās. Tā teikt, paaugstina likmes, šoreiz bumbu aizsperot JV virzienā.

Nu, kolosāli – mežā valda jautrība, ko prognozējami visvairāk izbauda ZZS, labprāt publiski norādot, ka "daudzās partijās pašlaik var novērot zināmu stresu un daudzas partijas šo stresu nespēj turēt" (Viktors Valainis). "Progresīvie" cenšas neatpalikt, daudznozīmīgi šūpojot savas viedās galvas un norādot, ka, lūk, "pašreizējā koalīcija ir disfunkcionāla" (tātad jāveido cita?) un Valsts prezidenta vēlēšanas koalīcijā neesot "vienīgais Ahileja papēdis" (Kaspars Briškens). Negribu novirzīties no šīs slejas tēmas – proti, politikas – bet vispār kognitīvajās zinātnēs sen pamanīts: ja par kādu tēmu kā par ticamu sāk runāt noteikts skaits indivīdu, tad beigu beigās tai patiešām sāk arī ticēt. Process, kas sākās kā triviāla nervu bojāšana un nedrošības radīšana citiem spēlētājiem, beigās kļūst par problēmu, jo visi sāk atsaukties cits uz cita sarunāto (publiski un kuluāros) kā uz reālu nodomu vai pat lēmumu. Arvien grūtāk kļūst atspēlēt atpakaļ, atgriezties sākumpunktā.

Te man jāatgriežas pie šī teksta virsrakstā ietvertā aicinājuma – nomierinieties! Vienkārši padomājiet ar mierīgu prātu: cik reāla ir koalīcija JV + ZZS + "Progresīvie"? Dīvainas koalīcijas politikā nav nekāds jaunums, tāpat regulāri parādās ziņas par dzīvniekiem augēdājiem, kuri konkrētās situācijās tomēr nesmādē arī gaļu (arī tik mīlīgie zaķīši, ziemeļbrieži). Šokējoši, bet gadās. Šādā kontekstā raugoties, NA noliegums arī "jādala ar divi" – ja strādāt vienā koalīcijā ar "Progresīvajiem" "nacionāļiem" tiešām būtu kā gaļēdājam pāriet uz veģetāro diētu, tad kopš kura laika NA ir problēmas strādāt kopā ar ZZS? "Progresīvo" elektorāts gan tik strauju diētas maiņu – strādāšanu kopā ar Aivara Lemberga uzticamajiem cīņu biedriem – varētu arī nesagremot, un partija, domāju, to apzinās. Tāpēc – ja izvēdinām no galvas visu sarunāto un sablefoto – teorētiski runa var būt nevis par modeli JV + ZZS + "Progresīvie", bet gan par 15 AS deputātu nomaiņu pret 16 ZZS deputātiem. Skaitliski tas ir iespējams (koalīcijas pārsvars parlamentā pat palielinātos par veselu vienu balsi), bet jēga kāda? Sodīt Apvienoto sarakstu, cerot, ka, palicis opozīcijā, tas pašķīdīs? Vai tas tiešām ir to vērts?

Var jau būt, ka dažu ieskatā tas ir tā vērts, tomēr es ieteiktu uzmanīties. Zinātnieki kādā jaukā brīdī nolēma noskaidrot, kāpēc daļa cilvēka fekāliju nogrimst, bet daļa peld pa virsu. Es, protams, nesalīdzinu koalīciju ar fekālijām, tomēr skaidrs, ka jebkura valdība gribētu "peldēt pa virsu", kas, starp citu, negadās tik bieži, jo peld, nevis grimst tikai 10–15% fekāliju. Kā saprotu no publikācijas "Scientific Reports" pērnā gada oktobrī, tas, vai fekālijas grimst vai peld, ir atkarīgs no konkrētā organisma mikrobiotas, nevis no ārējiem faktoriem. Savukārt mikrobiota ir ļoti delikāta sistēma, kas joprojām sevī slēpj daudz nezināmā. Jā, mūsdienās tiek veiktas manipulācijas ar mikrobiotu (piemēram, transplantācija), tomēr – vai tiešām ar koalīcijas organismu ir tik traki? Neapgalvoju, ka tas funkcionē labi, tomēr iemesli, manuprāt, ir psihosomatiski. Respektīvi, problēmas ir reālas, nevis iedomātas, tomēr iemesli vairāk ir galvā. Tādēļ man šķiet, ka labāk būtu atklāti izrunāt savstarpējās pretenzijas. Te nav runa par to, kurš ko pateicis vai sarunājis aiz muguras. Runa ir, piemēram, par skatījumu uz nodokļu reformu, no kuras ļoti daudz atkarīgs arī veselības aprūpē un izglītībā. Ja domstarpības šajos jautājumos patiešām ir nepārvaramas, tad manipulācijām ar mikrobiotu vismaz teorētiski ir jēga (lai gan es īsti nesaprotu, ar ko "zemnieki" šajos jautājumos būs JV tuvāki par AS). Ja domstarpības nav nepārvaramas, visi nomierinās un beidz spinot.

Nobeigumā lasāmvielas ieteikums premjera partijai: "Sciences Advances" pirms gada publicēja pētījumu par Džeksona ragainajiem hameleoniem. Sugu no Austrumāfrikas cilvēki savulaik ieveda Havaju salās, un pētnieki konstatējuši, ka salās dzīvojošie hameleonu tēviņi ir košākās krāsās nekā tēviņi Austrumāfrikā. Piedāvātais un visnotaļ ticamais skaidrojums – salās viņiem ir mazāk ienaidnieku un attiecīgi risku, tādēļ, lūk, kungi var atļauties būt labāk pamanāmi. Vai jūs, JV, esat tik pārliecināti, ka Latvijas politiskajā ekosistēmā nav jums bīstamu plēsēju?