To, ka laiks ir neatgriezenisks, pirmo reizi skaidri apzinājos pēdējā vasarā, pirms sāku mācīties skolā. Pienākumu apziņas slogs, kas pēkšņi iegūlās pakrūtē, šķita pārāk smaga nasta, bet manu piedāvājumu sākt iet skolā nākamajā gadā vecāki neuztvēra nopietni. Tad es pirmo reizi sapratu, ka kaut kas ir beidzies pavisam. Šobrīd gan nevaru apgalvot, ka tad beidzās arī bērnība. Tā izplēnēja pamazām gadu gaitā, līdz pēkšņi es vairs neatcerējos, kā tas toreiz pa īstam bija.
Iejušanās bērna ādā pēdējā laikā diezgan bieži tiek minēts kā arguments gan bērnu audzināšanas jautājumos, gan diskutējot par bērnu tiesībām, un pavisam nesen es ar to saskāros, piedaloties bērnu grāmatu vērtēšanā šī gada Jāņa Baltvilka balvai. Izvēloties skaistākās un interesantākās grāmatas bērniem, žūrija jeb pieaugušie neizbēgami nonāk pie jautājuma – kas tad ir noteicošais kritērijs jeb pēdējais pamatojums, pēc kura vērtēt literatūru bērniem? Vai pieaugušais vispār spēj novērtēt ne tikai to, kas ir labs un noderīgs, bet arī saistošs bērnam? Nereti mēs vēlamies domāt, ka to zinām, jo paši esam bijuši bērni, nespējot atzīt, ka mums nekad vairs nebūs tik svaigs un atbrīvots skatījums uz pasauli kā bērnībā. Līdz ar to viss, kas mums atliek, ir vērtēt literatūru pašu par sevi, liekot bērnu grāmatas vienā plauktā ar pieaugušo grāmatām un piemērojot tām vienādus vērtēšanas kritērijus.
Tomēr pats svarīgākais nav izvēlēties labāko grāmatu un skaistākās ilustrācijas, bet vispār atcerēties par bērnu literatūru. Lai tā nepaliek kaut kur novārtā bibliotēku putekļos, ļaujot vecākiem atkal un atkal uztiept paaudzēs pārbaudītās bērnu literatūras klasikas vērtības. Sniegt iespēju bērniem pašiem meklēt un atrast aizraujošas un neaizmirstamas grāmatas, kurās tie sastaps sev līdzīgos un nekad nejutīsies vientuļi.
Tāpēc arī šogad starp vasaras festivālu burzmu, pārpildītajām pludmalēm un brīvdabas kafejnīcām jūlija mēneša nogalē mēs svinēsim Jāņa Baltvilka dzimšanas dienu, lasot bērnu grāmatas un apbalvojot tos, kuri joprojām tic bērnu literatūrai. Bērniem būs ļauts dīdīties, trokšņot un slikti uzvesties, un norāt kādu pieaugušo par pārāk rātnu sēdēšanu, jo tie galvenokārt ir svētki bērniem. Atnāciet arī jūs!
0