Pirms pāris dienām sadaļā "Ar bērniem" publicējām Lienes Brizgas-Kalniņas rakstu par kādu ļoti svarīgu jautājumu – kāpēc mēs tik ļoti ņemamies ar bērniem? Jau no pirmās bērna piedzimšanas dienas mēs tik ļoti nopūlamies tos pareizi apkopt, pareizi saģērbt, pareizi barot, pareizi audzināt, piedāvāt rotaļlietas un nodarbes, kas viņus pareizi attīstītu. Gribētos ļaut mūsdienu bērniem, kuri daudz biežāk nekā jebkad agrāk uzturas pilsētas pareizajos rotaļu laukumos, mazliet vairāk izdauzīties ārpus pieaugušo izdomātiem pareizības rāmjiem.
Pagājušajā nedēļā publicējām arī Jāņa Joņeva pirmo stāstu bērniem "Telefons", kas savā veidā ir kā priekšvēstnesis kādam īpašam pavasara notikumam. Šobrīd "Satori" redakcijā tiek aprūpēti jauni īsie stāsti bērniem, kurus lūdzām uzrakstīt dažādiem latviešu autoriem. Turklāt īpaši piekodinājām šos stāstus rakstīt pēc iespējas nepareizāk, ļaujot rakstniekiem pašiem izdomāt, kas pēc viņu ieskatiem būtu nepareiza literatūra bērniem. Rezultātā ir tapuši 13 spilgti stāsti bērniem, kuru lasīšana mums sagādāja lielu prieku. Aprīļa sākumā visi bērni šos stāstus varēs izlasīt jaunākajā "Satori" drukātajā izdevumā – īso stāstu krājumā "Nepareizie stāsti". Pat tie bērni, kuru vecāki nemaz negribētu šo stāstu krājumu saviem bērniem iegādāties, jo šo "Satori" drukāto burtnīciņu ikviens varēs iegūt bez maksas.
Bērnu grāmatu autors Juris Zvirgzdiņš pagājušajā vasarā sarunā ar "Satori" teica, ka gan pieaugušo, gan bērnu literatūra ir paralēlā realitāte – tā iespēja piedzīvot to, ko varbūt neizdosies pieredzēt īstajā dzīvē. Vismaz šajā paralēlajā realitātē mēs varētu ļaut mūsdienu bērniem būt pavisam nepareiziem. Un reizi pa reizei atļaut mazas nepareizības arī pa īstam.
Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!
CITI AUTORA RAKSTI
Par īsto svētku noskaņu
Pēdējās sezonās Latvijas Leļļu teātris ir ievērojami uzplaucis, jo teātrī ienākuši vairāki jauni mākslinieki, kas paplašina bērnu teātra skatīšanās pieredzi ar laikmetīgiem iestudējumiem.
Dzīvot ar aizrautību
Šo gadu esam dzīvojuši ar aizrautību. To novēlam sev un "Satori" lasītājiem arī nākamajā gadā – dzīvot ar aizrautību!
Neaizmirst bērnību
To, ka laiks ir neatgriezenisks, pirmo reizi skaidri apzinājos pēdējā vasarā, pirms sāku mācīties skolā. Pienākumu apziņas slogs, kas pēkšņi iegūlās pakrūtē, šķita pārāk smaga nasta, bet manu piedā
Nosapņot to, ko pats vēlies
Kā rakstīja Santa Remere, bērna piedzimšana nenozīmē to, ka mājās obligāti ienāk bērnkopības standarta piederumu un rotaļlietu veikals. Mēs drīkstam un varam iepazīstināt savus bērnus ar lietām, ka...
0