Šķiet, Amanda dzīvoja tā, it kā dzīvei nebūtu pār viņu varas. Viņa varēja atļauties dzīvi, tās empīriju nodedzināt, nodeldēt līdz pēdējai driskai. Un šis žests bija karalisks. Pat ja tas maksāja visu, kas būtu dārgs parastam, dzīvē iesakņotam cilvēkam. Amanda nebija pieķērusies dzīvei. Drīzāk otrādi – dzīve bija pieķērusies viņai. Vai gan citādi, par spīti savai nepiemērotībai ikdienai, par spīti neiederībai nevienā no politiskajiem režīmiem, viņa būtu tik ilgi – visus šos 67 gadus – varējusi uzkavēties šajā pasaulē? Taču šāda dzīve bija nesamērīgi augsta maksa par izcilo dzejnieces talantu. Tas bija liktenis – dzīvot plēsonīgajā ikdienas čaulā un to caururbt ar spožu un nežēlīgu dzejas vārdu. Un šādi iesniegties mūžībā.
Amanda bija saaugusi ar dzeju. Viņas zemes dzīve un mīlestības izrietēja no šī smaguma centra. Nekam citam Amanda gluži vienkārši nebija radīta. Bet varbūt tieši tas viņai ļāva sava talanta zeltu neizmainīt neviena laikmeta konjunktūras sīknaudā.
Jau krietni pasen – šķiet, pirms kādiem 15–20 gadiem – Amanda teica, ka tieši dzejas dēļ viņas dzīve ir izpostīta. Viņa vairs negribot, lai pie viņas nāktu dzejoļi. Pēc tam nebijām kādus gadus tikušies. Tad bija pasākums Ventspilī, pils muzeja pagalmā. Atkal mums bija saruna. Amanda teica: "Zini, tas ir noticis. Dzejoļi pie manis vairs nenāk. Bet… sasodīts, mana dzīve ir tikpat briesmīga. Un tajā vairs nav dzejas. Es tomēr gribu, lai viņi pie manis nāk."
Un dzejoļi nāca. Izcila dzeja, apbrīnojamas grāmatas.
Tādēļ es vairs neuzdrošinos apgalvot, ka tieši dzejas dēļ Amandas dzīve ir bijusi izpostīta. Tā šā vai tā tiek izpostīta. Tad labāk lai no šā posta izaug īsta dzeja. Tieši šī īstuma dēļ Amanda ir atdzejota tik daudzās valodās un saņēmusi vairākas starptautiskas dzejas balvas, tai skaitā Vilenicas Starptautiskā literatūras festivāla galveno balvu Slovēnijā.
Amanda nu ir aizgājusi. Viņas izpostītā dzīve bija spoža dzejas dēļ.
Tā nedzīvo cilvēks, kuram ir tikai viena dzīve. Amanda, lai Tev jaunā dzīve ir laimīga.
P.S.
Pirms dažām dienām man uzrakstīja atdzejotājs no Indijas Džaijasrinivāsa Rao (Jayasrinivasa Rao), kurš atdzejo dravīdu valodu saimei piederīgajā kannadu valodā. Amanda bija pirmā no Baltijas valstu dzejniecēm, kuru viņš atdzejojis un ar kuras dzeju izjūt īpašu saikni. Atdzejotājs lūdza nodot visdziļāko līdzjūtību Latvijas literārajai pasaulei un Amandas ģimenei, tik agri zaudējot izcilu dzejnieci…
0