Trampa mācība

Problēma ar bīstami naiviem progresīvi domājošiem idealistiem ir tā,  ka viņi paši nezina, kā savas iegribas pasaulē realizēt. 

Nevar vienkārši vēlēties, lai nacionālas valsti bez ekonomiska ieguvuma pieļauj imigrantu pieplūdumu, lai izpratne par ģimeni mainītos tev patīkamā tempā un virzienā, histēriski jaunieši diktē politisko dienaskārtību, garlaicīgi ideoloģiski domājoši publicisti tik atzīti par intelektuāļiem? Vai varbūt tomēr var?
(joka beigas)

Ir viena ideja - "Kā es iemācījos neuztraukties un iemīlēju Trampu".

Kad ievēlēja Trampu un daļa pasaules par to šausminājās - tikai retais "Gudrais" uzdeva jautājumu - kā bija iespējams, ka Tramps tika pie varas.

Šobrīd Latvijā valda haoss. Partiju kasēs ir nolijis miljonu lietus un miljardu lietus ministrijās. Izskatās , ka tieši tāpēc notiek dzīres šauram partijnieku pulkam , kas rezultēsies ar mūsu trampistu nākšanu pie varas.

Jautājums - vai pietiks prāta un mēra sajūtas apstāties? Viss liecina, ka nē.
Vēstures mācība nu reiz ir tāda, ka uzvarētājus netiesā.
Lielākais zaudējums būs ticība demokrātijai, vārda bīvība. Zīmīgi - jaunā laikmeta bruņinieki, citadeles ieņēmēji bruņojušies ar mobilajiem rokās - paradoksāli un trāpīgi.

Personiski apvainojumi, prasti, vienpusēji un rakstā viegli paredzami izteikumi, nekādu kristiskās domāšanas pazīmju.
Vai Artis nespēja gudrākā veidā tekstā paslēpt savu liekulību?
Ievērībai! Šāds raksts nāk no:
filozofs, publicists, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents, viņa pētnieciskais lauks aptver dzīvnieku studijas, ekokritiku, sociālo filozofiju un kritisko domāšanu.

Nešaubos, ka CNN notikumus kapitolijā atspoguļoja tieši šādā gaismā. Ir viegli nosaukt kādu par oranžu idiotu, viņu padarot par necilvēku un vienīgo grēkāzi. Neiedziļinoties lietas būtībā un daudzajos līdzapstākļos, kas ietekmēja sašķeltas un medijos nepārtraukti marginalizētas sabiedrības grupas reakciju uz tās vērtību noniecināšanu un vēlmi aizbāzt muti visiem, kam ir atšķirīgs viedoklis. Kur paliek kritiskā domāšana? Nevis novienkāršots, vienpusējs pasaules skatījums, ko profesionāli noformētu piedāvā masu mediju konglomerāts. Un tad vēl svētulīgā spriedelēšana, cik mēs esam labi un pacietīgi, tikai jūs esat slikti, jo nedomājiet pareizi - tā kā mēs. Tāpēc jums vairs nebūs tiesības izteikties. Jo, lai cik mēr būtu iecietīgi(sic), mūsu iecietībai ir robežas. Ironiski, ka šīs robežas atrodas tieši tajā vietā, kur sākas atsķirīgs viedoklis. Kad BLM grautiņos dega pilsētas Amerikā, Satori rakstīja cik dedzinātājiem grūta dzīve, nevis tiem, kuru dzīves tie izposta. Tolerance my ass.

ASV notikumi atsauca atmiņā pašmāju 13. janvāra nemierus. Toreiz diena sākās ar grupas “Sabiedrība citai politikai” organizētu protesta mītiņu. Aicinājumu atlaist Saeimu un izsludināt jaunas vēlēšanas neliela daļa no sanākušajiem un, iespējams, arī provokatori izprata pārāk burtiski. Tālākais jau ir vēsture. Tiesa, kā var noprast no naratīvu atšķirībām “Sabiedrība citai politikai” pretēji Trampam piederēja “demokrātisko spēku” nometnei, tādēļ sekojošie nemieri pie parlamenta ēkas nekādā ziņā nebija uzbrukums demokrātiskai institūcijai. Ar vēlēšanu rezultātiem mums tuvākās un tālākās valstīs arī tas pats – viss atkarīgs no naratīva, vai iznākumu apstrīd “demokrātiskie spēki”. Izmantojot citu stratēģiju, Trampa ievēlēšanas leģitimitāti demokrāti apstrīdēja visus četrus gadus, bet viņiem jau partijas nosaukumā ierakstīts, ka demokrāti.