Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Ja par latviešiem.
Lūk, es - maza pelēka tantiņa nūjoju pa Āgenskalnu. Izskatās,ka tante vienkārši iet, bet tā nav. Es cenšos atcerēties,atpazīt ielas, namus un vēsturi. Tas ir ļoti intetesanti. Man patīk.
Lūk, esmu uz slavenās, garās Nometņu ielas. Ap plkst 16. Neviena cilvēka, cik tālu sniedzas skatiens. ( HA -neko tālu jau tomēr vairs nesniedzas). Bet nu - pēkšņi no viena pagalma iznāk vīrietis un uz ielas apstājas. Es mierīgi nūjoju garām, nomācies gan ir,bet teorētiski tomēr gaiša diena. Un lūk, tajā brīdī ,kad eju viņam garām ,viņš skaļi saka tādus vārdus - krievu pizda bļedj. Man automātiski uzraujas pleci. Tipinu,cik ātri varu.
Bet nu domāju-
nr 1- idiots, nr2- neasimilējies latvietis, nr3- neasimilējies krievvalodīgais,nr 4- jāpārbauda dzirde un vispār, katru reizi kā eju garām Ļermontova ielai - gribu atrast kādus skaistus viņa dzejoļus un tos skaitīt. Augsti paceltu galvu, taisnu skatienu -
Skaistums glābšot pasauli,kāpēc lai tā nebūtu Ļermontova dzeja.
Bet tad sev saku,ka Poruku vajadzētu palasīt un paskaitīt.
Bārdu nevaru lasīt bez asarām, nu tā ir mistika,kas mēdz pārņemt mazas pelēkas tantītes, bet Poruks?!
Ai kā vajadzēja to dzeju valsts svētkos
Bet nu govis - svēta lieta. Lūk, zirgs man ir - melns spīdīgu spalvu,spīvām acīm - kā mazais dieviņš, bet nu gribu pie sienas govi. Omei bija tāda melllnīgsnēja, tempermentīga Abava. Man no viņas bija bail,bet patika - tāda mežone. Bet nu tās visas brūnās lēnās resnās - tādu es gribu pie sienas ... tā mana bērnība tomēr....
Lūk, es - maza pelēka tantiņa nūjoju pa Āgenskalnu. Izskatās,ka tante vienkārši iet, bet tā nav. Es cenšos atcerēties,atpazīt ielas, namus un vēsturi. Tas ir ļoti intetesanti. Man patīk.
Lūk, esmu uz slavenās, garās Nometņu ielas. Ap plkst 16. Neviena cilvēka, cik tālu sniedzas skatiens. ( HA -neko tālu jau tomēr vairs nesniedzas). Bet nu - pēkšņi no viena pagalma iznāk vīrietis un uz ielas apstājas. Es mierīgi nūjoju garām, nomācies gan ir,bet teorētiski tomēr gaiša diena. Un lūk, tajā brīdī ,kad eju viņam garām ,viņš skaļi saka tādus vārdus - krievu pizda bļedj. Man automātiski uzraujas pleci. Tipinu,cik ātri varu.
Bet nu domāju-
nr 1- idiots, nr2- neasimilējies latvietis, nr3- neasimilējies krievvalodīgais,nr 4- jāpārbauda dzirde un vispār, katru reizi kā eju garām Ļermontova ielai - gribu atrast kādus skaistus viņa dzejoļus un tos skaitīt. Augsti paceltu galvu, taisnu skatienu -
Skaistums glābšot pasauli,kāpēc lai tā nebūtu Ļermontova dzeja.
Bet tad sev saku,ka Poruku vajadzētu palasīt un paskaitīt.
Bārdu nevaru lasīt bez asarām, nu tā ir mistika,kas mēdz pārņemt mazas pelēkas tantītes, bet Poruks?!
Ai kā vajadzēja to dzeju valsts svētkos
Bet nu govis - svēta lieta. Lūk, zirgs man ir - melns spīdīgu spalvu,spīvām acīm - kā mazais dieviņš, bet nu gribu pie sienas govi. Omei bija tāda melllnīgsnēja, tempermentīga Abava. Man no viņas bija bail,bet patika - tāda mežone. Bet nu tās visas brūnās lēnās resnās - tādu es gribu pie sienas ... tā mana bērnība tomēr....
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Un vēl. Vakar pirms gulēšanas jaunajā RLaikā izlasīju kā Kalnozolu Andris kā navags ceļojis pa Eiropu. Tāds stāsts ar briljantiem uzliesmojumiem. Bet naktī viņš -Kalnozols man rādījās sapņos. Esam tādā kā antīkā ,bet tukšā arenā. Pelēks akmens un koši zaļa zāle. Kalnozols ir tas imperators,kurš viens pats brauc imperatora triumfa divričos. Visi rati un zirgi un pats - vienā zeltā.
Es sevi neredzu,bet zinu,ka tur stāvu un saucu, bet pati to nedzirdu,bet saucu - kāpēc tu kalnozol pa Eitopu ceļo nema gājies. Ar to smirdēšanu tu apkauno latviešus . Bet viņš tik lēni un cēli un viens tajos ratos riņķo pa arēnu. Tad man rokās parādās tāds garš un zarains koks un es gribu viņam iebakstīt,lai dzird ko es saku. Un tai brīdī uz mani šauj. Kas nezinu, jo es pamodos.
Es sevi neredzu,bet zinu,ka tur stāvu un saucu, bet pati to nedzirdu,bet saucu - kāpēc tu kalnozol pa Eitopu ceļo nema gājies. Ar to smirdēšanu tu apkauno latviešus . Bet viņš tik lēni un cēli un viens tajos ratos riņķo pa arēnu. Tad man rokās parādās tāds garš un zarains koks un es gribu viņam iebakstīt,lai dzird ko es saku. Un tai brīdī uz mani šauj. Kas nezinu, jo es pamodos.
Lolita V. T.
pirms 2 gadiem
Lai Jums skaisti Latvijas valsts svētki! Un lai mazāk pa ceļam gadās rupji cilvēki vai obsesīvi minimālisti.
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Nesolu. Nu vienkārši nesolu.
Vakar braucu tramvajā. Pieturā pretī autoostai pēdējā brīdī ielec bomzis. Briesmīga izskata un smakas. Tie pirksti viņam bija tādi kā nesen tvnet bija ielicis bildi ar izraēļu alpīnistu,kurš izglābis dzīvību turkam. ( nāciju "uzsvēršana" bija žurnālistu,ne mana izvēle).
Lūk, tas bomzis ar drausmīgajiem pirkstiem apsēžas un es nodomāju - sēdekli apčurās. Tai brīdī tramvaja vadītāja atslēdz durvis un saka tam bomzim - izkāpiet vai es saukšu policiju. Un tas bomzis uzreiz izkāpj,bet es atviegloti uzelpoju.
Braucam tālāk un es domāju- cik kosmiski ātri tuvojas tā īstenība, kuru romānā Rīga apraksta Einfelds. Tas bomzis taču ir cilvēks ar viziem saviem bļedj un suki,ko sauca izkāpjot, bet es jutos atvieglota, ka prom.
Vai cita lieta - arī nesen. Nūjoju un atkal Pārdaugavā un atkal tukšas ielas. Bet redzu vīrieti celtnieka drēbēs uz velosipēda- nevis brauc, bet stā. Viena kāja uz pedāļa, otra uz zemes,pats sakņupis pār stūri tā,ka seju nevar redzēt. Eju garām un brīnos. Kaut kā jocīgi. Negribu jaukties - varbūt meditē, varbūt gaida kādu, varbūt un varbūt , bet ja nu cilvēkam slikti? Paeju atpakaļ un jautāju - jums slikti? Vīrietis paceļ galvu un jautā - ko? Es saku - jums slikti? Nē, kāpēc. Un sāk smieties galvu atmetis. Kāpēc jūs tā domājiet viņš saka.
Nu jūs tā sakņipis, varbūt galva sāp, vai sirdī durās. Mazums ,kādas sāpes var būt. Tas ērzelēns atmet galvu un zviedz pa visu ielu, tā vietā,lai pateiktu - paldies, tas mīļi,ka jautājiet, bet man viss ir labi. Nu?! Kā man jājūtas?
Vai turpat atpakaļceļā - pie M.dīķa - ar mugursomu plecā man pretī nāk tāda maza meitenīte, spožām actiņām skatās uz mani un rāda,cik skaisti eleganti prot ievilkt dūmu.
Varētu jau ielikt bildes ar lepnajiem karogiem valsts svētkos un piecūkoto apkārtni. Nē, doma paņemt melnu maisu un tos atkritumus savākt pašai man nav. Nē.
Labu darot jau esmu nonākusi nepatikšanās. Uz balkona ierīkojām barotavu zīlītēm, bet šie mazie Debesu draugi izrādās ir neiedomājami šmucīgj. Kamēr barotavas ir dārzā ,kokos,ir labi, bet tikko ...nu jā , nu ko tur. Jāiztur. Nav variantu.
Vakar braucu tramvajā. Pieturā pretī autoostai pēdējā brīdī ielec bomzis. Briesmīga izskata un smakas. Tie pirksti viņam bija tādi kā nesen tvnet bija ielicis bildi ar izraēļu alpīnistu,kurš izglābis dzīvību turkam. ( nāciju "uzsvēršana" bija žurnālistu,ne mana izvēle).
Lūk, tas bomzis ar drausmīgajiem pirkstiem apsēžas un es nodomāju - sēdekli apčurās. Tai brīdī tramvaja vadītāja atslēdz durvis un saka tam bomzim - izkāpiet vai es saukšu policiju. Un tas bomzis uzreiz izkāpj,bet es atviegloti uzelpoju.
Braucam tālāk un es domāju- cik kosmiski ātri tuvojas tā īstenība, kuru romānā Rīga apraksta Einfelds. Tas bomzis taču ir cilvēks ar viziem saviem bļedj un suki,ko sauca izkāpjot, bet es jutos atvieglota, ka prom.
Vai cita lieta - arī nesen. Nūjoju un atkal Pārdaugavā un atkal tukšas ielas. Bet redzu vīrieti celtnieka drēbēs uz velosipēda- nevis brauc, bet stā. Viena kāja uz pedāļa, otra uz zemes,pats sakņupis pār stūri tā,ka seju nevar redzēt. Eju garām un brīnos. Kaut kā jocīgi. Negribu jaukties - varbūt meditē, varbūt gaida kādu, varbūt un varbūt , bet ja nu cilvēkam slikti? Paeju atpakaļ un jautāju - jums slikti? Vīrietis paceļ galvu un jautā - ko? Es saku - jums slikti? Nē, kāpēc. Un sāk smieties galvu atmetis. Kāpēc jūs tā domājiet viņš saka.
Nu jūs tā sakņipis, varbūt galva sāp, vai sirdī durās. Mazums ,kādas sāpes var būt. Tas ērzelēns atmet galvu un zviedz pa visu ielu, tā vietā,lai pateiktu - paldies, tas mīļi,ka jautājiet, bet man viss ir labi. Nu?! Kā man jājūtas?
Vai turpat atpakaļceļā - pie M.dīķa - ar mugursomu plecā man pretī nāk tāda maza meitenīte, spožām actiņām skatās uz mani un rāda,cik skaisti eleganti prot ievilkt dūmu.
Varētu jau ielikt bildes ar lepnajiem karogiem valsts svētkos un piecūkoto apkārtni. Nē, doma paņemt melnu maisu un tos atkritumus savākt pašai man nav. Nē.
Labu darot jau esmu nonākusi nepatikšanās. Uz balkona ierīkojām barotavu zīlītēm, bet šie mazie Debesu draugi izrādās ir neiedomājami šmucīgj. Kamēr barotavas ir dārzā ,kokos,ir labi, bet tikko ...nu jā , nu ko tur. Jāiztur. Nav variantu.
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Jā un vēl. Ja ir ļoti karsts un iespēja, vakaros eju nūjot otro reizi. Vakar ap plkst 18:00 biju uz Vācieša ielas pretī Katoļu ģimnāzijai. Stāvāju krustcelēs un domāju, pa kuru ceļu iet. Te uzreiz rūkdama kā raķete uz ietves uzbrauc mašīna, man gar kājām un apdzenot satiksmes autobusu un droši vien piedzenot slapjas bikses pretim braucošā auto šoferim, aizskrien mašīna. Nav ne jausmas ,kas par modeli vai krāsu. Tas bija mirklis.
Uz svētkiem nopirkām rumu. Draugs dzers tīru,es ar koka kolu. Kaut ko jau svinēsim un būs labi. Bet vispār - Lolita, esi godīga. Ir taču kā nesen teica Karīņš - draugi nav labi. Nu nav!!!
Uz svētkiem nopirkām rumu. Draugs dzers tīru,es ar koka kolu. Kaut ko jau svinēsim un būs labi. Bet vispār - Lolita, esi godīga. Ir taču kā nesen teica Karīņš - draugi nav labi. Nu nav!!!
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Agra Lieģe-Doležko
0Kuces naktī
Nakts Kuce savulaik nebija nedz Nakts Kuce, nedz Māte – viņa bija māksliniece, taču, protams, pat ar samērā veiksmīgu karjeru šajā prasīgajā un nestabilajā nozarē viņa līdz ar bērna ienākšanu ģimenē acumirklī zaudēja butaforiskajā referendumā par jautājumu: kurš no mums upurēs visu, kas līdz šim kaut ko nozīmēja, un kura darbs kļūs par prioritāti?
Rvīns Varde
0Man arī nepatīk, bet arī patīk
Pirms daudziem gadiem biju apskatījis Kombuļu Ineses profilu portālā "draugiem.lv" un nekavējoties saņēmu no mākslinieces vēstuli, kura skanēja šādi: "Sveiks! Šī dziesma ir par Tevi!" Un tad es tik ļoti nobijos, ka vairs nekad neskaidroju, par ko ir dziesmas un stāsti – lai lasītāji domā paši.
Eva Johansone
0Dziedinošas sarunas 81+
Uz intervijām visbiežāk aicina tos, kuri nupat atklājuši izstādi, uzvarējuši sporta sacensībās vai atklājuši ko jaunu laboratorijā. Tagadnes redzējums un sasniegumi. Bet kā tas viss izskatās plašākā ietvarā? Ar šādu domu žurnālā "Satori.lv" uzsākam sarunu ciklu "81+" ar cilvēkiem.
Jete Anna Puriņa, Līva Lūse
0Jauns un jauns, un jauns
"Pelēka vasara, saulaina ziema" kopumā veidota kā "mīlestības vēstule" Franču jaunajam vilnim, Godāram, Trifo un pārējiem, tomēr rezultāts ir diezgan blāvs, jo pati kustība nekādā veidā netiek komentēta, bet no atsaucēm vien nav iespējams veidot izrādi.
Sleja
15.11.2021
5
Vai tu esi īsts latvietis?