Poseidona dusmas

Droši vien daudziem piemīt paradums skaitīt līdzi: dienas līdz atvaļinājumam, sekundes, ko pavadāt, aizturējuši elpu, parkā nestrādājošas laternas. Savukārt es joprojām precīzi atceros aizpagājušovasar piekrastes talkā salasītās plastmasenes. Statistikā iekļuva 34 "Neptunas" un 19 "Mangaļu" pudeles. Brīdī, kad sociālajos tīklos satura veidotāji aktīvi sāka reklamēt šos pudeļūdeņus, mani pārņēma dusmas. Psihoterapeite skaidroja, ka tās rodas brīžos, kad sakrājušās skumjas un bezspēcība. Dusmošanās esot vienīgais veids, kā izreaģēt emocijas. Droši vien noderētu publicistes Baibas Petrenko atrastais klimata miers. Viņa nesen atzinās, ka vairs necenšas mainīt lietu kārtību, vienkārši dara labāko, ko spēj. No plastmasas vai nepārstrādājamiem atkritumiem nevajagot dzemdēt dusmas.

Mans pēdējais raksts "Satori.lv" bija par apņemšanos ievērot sociālo tīklu gavēni. Ticu, ka daudzi no jums šogad sāks vingrot, atmetīs smēķēšanu, izdzēsīs "Instagram", beidzot aizies pie psihoterapeita, pat uzrakstīs atlūgumu. Kāds vienkārši centīsies izdzīvot troksnī, ko rada šādi apņemšanos saraksti, jo viss noriebies. Labākais, ko spēju es – aicināt 2023. gadā nepirkt dzeramo ūdeni plastmasas pudelēs. Ja pirkt, tad, kā pirms astoņpadsmit gadiem aicināja mana vācu valodas skolotāja, – tarhūnu vai šampanieti!

Ja, saņemot decembra apkures rēķinu, radās doma par taupīšanu, tad viens no veidiem, ko varu ieteikt – dzeriet krāna ūdeni! Mums paveicies, jo gandrīz visur Latvijā dzeramo ūdeni iegūst no drošiem un kvalitatīviem pazemes ūdens resursiem. Bieži vien jau pirms nonākšanas attīrīšanas iekārtās tas ir piemērots lietošanai. Latvijas pazemes ūdens resursos nav sastopami bīstamie ķīmiskie elementi vai radioaktīvi savienojumi, kas var apdraudēt cilvēka veselību. Biedrība "Ū vitamīns" aprēķinājusi, ka, izvēloties ūdeni pirkt pudelēs, gada laikā viens cilvēks tērē 200 līdz 400 eiro, aptuveni 0,50 eiro par 1 litru dzeramā ūdens "iepakojumā".

Studējot biologos, pirmos divus mēnešus vienu un to pašu plastmasas pudeli uzpildīju ar krāna ūdeni, lai izpirktu grēku, ka esmu nopirkusi šo naftas pārstrādes produktu. Kursabiedrene aicināja mest mieru. Izrādās, ka vienreizējās plastmasas pudelēs ātri vien rodas mikroplaisas, caur kurām mikroplastmasa nonāk ūdenī. Vēl viens iemesls nepirkt vienreiz izmantojamās plastmasas pudeles. To pašu domāju ikreiz, kad redzu tirgū un eko veikalos dārgās kļavu un bērzu sulas plastmasas pudelēs. Turklāt, atsakoties no fasēta dzeramā ūdens, gada laikā iespējams samazināt viena cilvēka radīto plastmasas atkritumu daudzumu līdz pat 50 kilogramiem.

Daudzi dzer avota ūdeni, bet pilda to vienreiz izmantojamās pieclitrīgās pudelēs. Atkal problēma ar mikroplastmasu, taču daudz būtiskāk – mēs lielākoties nezinām, kur plūdis avots. Tur var gadīties gan dabas, gan cilvēku radīts piesārņojums. Piemēram, beigta baloža klātbūtne avota tuvumā var radīt vēdergraizes un nepatīkamas sekas. Tāpat ar pesticīdiem svaigi miglots lauks neuzlabos avota ūdens kvalitāti. Reti kurš avota ūdens tiek regulāri pārbaudīts, jo to neprasa likums un tas tiek atstāts dabas gādībā. Savukārt, ja ūdenim nav veiktas analīzes, mēs nekad līdz galam nezinām, vai tas ir drošs un labs un atbilst dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām.

Latvijā arvien biežāka parādība mājās un birojos ir uzpildāmie ūdens bunduļi (tautā saukti par bačokiem). Tā piegādē izmantots transports, laiks un nauda. Šķiet lieki, jo esam viena no laimīgākajām valstīm, kur ir droši dzert krāna ūdeni. Gala rezultātā bundulī iegūstam stāvošu ūdeni, kurā var savairoties dažādi organismi. Tas nenotiek vienmēr, taču iezaļgani bačoki redzami diezgan bieži. Veselībai nekaitīgi, tomēr nepatīkamāk par tekošu krāna ūdeni. Iespējams, atteikšanās no šiem ūdens bunduļiem būs zaļākais jūsu darbavietas lēmums šogad. Par ieekonomēto naudu varēs ierīkot dzeramā ūdens krānus.

Kad pirms 14 gadiem nonācu pirmajā Viskonsīnas Universitātes lekcijā, pārsteigta pētīju auditoriju, kurā uz galdiem rindojās uzpildāmās ūdens pudeles. Seriālos "Glābējzvans" un "Beverlihilza 92010" biju redzējusi, kā jaunieši dzer no water fountains un līdzi nēsā pudeles, bet dzīvē to redzēju pirmo reizi. Latvijā apziņa, ka ūdeni dzeram par maz, nāca vēlāk, bet jau tagad liela daļa jauniešu izmanto ūdens pudeles un viedpulksteņu atgādinājumus padzerties. Vasarā Rīgas parkos ierīkoja sešus dzeramā ūdens krānus, bet nupat atklāja desmit dzeramā ūdens stacijas arī Rīgas skolās. Ar to noteikti ir par maz, bet tas ir sākums.

Pagājušonedēļ publiskots kārtējais pētījums par to, ka ūdens uzņemšana pietiekamā daudzumā ne tikai uzlabo mūsu pašsajūtu un ādas izskatu, bet arī palīdz samazināt hronisku slimību riskus un pāragru novecošanu.

Starp citu, krāna ūdens visgaršīgākais ir auksts un svaigs, 8–12 grādu temperatūrā. Vispirms tas desmit sekundes jānotecina un jānogaida, kad kļūs vēss. Tad no krāna jāpilda glāzē.