Pajautā papucim

Opā!
Cienījamā autore Agra, meitene-zeltene un plintniece (no pašas slavenās Lankāsteras "naida grupas"?)) braši rullē tomēr nedaudz sviestā: 1) "vīriešiem un sievietēm iedalītas tradicionālas dzimumlomas, kas turklāt tiek uzskatītas par dabiskām" - tad nu ko, beidzot visiem vajag iedalīt "NEtradicionālās dzimumlomas" - tas ir, tad TAGAD VISU OTRĀDI=DABISKI? Nu jau, nu! ;) 2) "taču Daume atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem balsta tipiskā, tradicionālā dzimumlomu izpratnē un runā par to, kā "puiši kļūst par vīriešiem, bet meitenes – par sievietēm" - jā, bet kā tad: tad ATKAL VISU OTRĀDI? Puiši kļūst par sievietēm, bet meitenes – par vīriešiem? Haha - nez vai, nez vai: nu NĒ gan :)))
3) Dievs ar mazo burtu - fui, nu tas taču nekulturāli ir un nepieklājīgi (; 4) Patriarhijas krustneši ) - "tendenciozi ezoteriskie vai karikatūriski zinātniskie" ;)) psihoterapeits Viesturs Rudzītis, vēdiskais filozofs un attiecību konsultants Uģis Kuģis un reanimatologs Pēteris Kļava - ATĻAUJAS, NELIEŠI TĀDI, savā "formātā" mācīt, redz, sievietēm par viņu dabisko sūtību! Lūk, neparko neņem viņi vērā kaut kādas tur viedās Naomi Vulfas (Naomi Wolf) pārviedo viedokli! Jā gan, nu kā tā var?!... Bet redzam, ka VAR :)
Jā, smiekls ta smieklam, bet interesanti - ar visu cieņu, kur ir iemesli šādam absurdam, savdabīgam pasaules redzējumam? Mīloša tēta trūkums, kādi smagi personīgi pārdzīvojumi, feministisku censoņu "naida grupas" emocionāli idejiska ietekme? Dievs vien to visu zina,,,, Iezogas pat doma, ka šis raksts ir tāda kā neliela pusaudžu provokācija, kā novēlots dumpis pret ko - pret tēvu? Vai: humoreska ar izaicinājumu uz sašutušu "Patriarhijas krustnešu" (labs!) reakciju :)).... Bet - lai labajai autorei Dievs palīdz, un lai veicas labi it visā! )

politiskā pedofīlija
bailes
dusmas 

Novecojušās binārās opozīcijas, kurās var būt vai nu tikai loģiskais a-apgalvojums vai ne-a, pretējais apgalvojums, vietā - kā mēdz dramatiski pieprasīt - lai ir tikai "jā" vai tikai "nē", būtu jāatceras, ka reālajā pasaulē standarti un shēmas nepastāv, tos veido socializēta apziņa. Tāda shēma pārsvarā gadījumu ir kā jau "reklāmas lozungs" - lai kaut ko piedāvātu neciešot iebildumus. Vārdu sakot, ja kāds operē ar apgalvojumiem "ir tā un ne savādāk", tad ureiz vērts pajautāt: kam tas ir izdevīgi?

Ārkārtīgi vērtīga publikācija jau tādēļ vien, kka uzrāda vairākas iespējamās simboliskās sakārtas, kādās tiek domāts mūsdienās. Atmetot trulākās loģiskās shēmas, kur "šis jēdziens nozīmē tikai to, kā es esmu mācīts, dresēts un sastindzis tajā, jo man vajag domāt tikai Tā un citādi būt nevar, tāpēc nevar būt nekad", šeit rakstā atklājas vairākas sociālā lauka intensijas, kas aicina domas tvert plūsmā, diskursā, nevis dogmās un standartos. Arī bez objektīvas intelektuālās skaidrības - vienkārši - man patika! Jaunu enerģiju autorei!

“Patriarhijas krustneši” ir svaigs ražojums, diezgan spilgts kā reklāmas slogans.
Autore spīd ar spožiem epitetiem kā Kuģa “ aizokeāna misticisms” un citas salīdzinājumu valodnieciskas  pērles. Tās ir tik drausmīgas,  ar ideologu saukļiem aizsmērētais trulums tik kliedzošs, ka nav saprotama Satori redaktoru piesaiste, meitene pīpē ko tik neparastu un vispār nav ar domām piesaistīta norisēm šīs zemes dzīvei. Būtu interesanti ar viņu ko pārspriest, ja būtu pieejams īstais vārds.

3. Kā trešo lielāko nicināmo tēzi autore min atšķirību esamību starp dzimumiem. Tiek implicēta noklausīta ideja par to, ka dzimumu atšķirības ir sociāli būvētas, noliegtas bioloģiskās atšķirības un nosodīta ideja par fundamentālām atšķirībām starp dzimumiem. Bioloģija nav svarīga, cilvēku veido sociālā audzināšana. Sievietes var to pašu ko vīrieši un otrādi, viss atkarīgs no tā, ko audzinot viņiem iestāstām. 
Mans komentārs- mācieties, dārgā, antropoloģiju un bioloģiju, ir atšķirības, un jo vairāk ļauj dzimumiem izvēlēties, ko un kā darīt, jo lielākas tas ir.

2. Autore raksta par tēmu, ko izcili iztirzā Jordan Peterson. Stāsts par personas izvēlēta vietniekvārda obligātu lietošanu uzrunā ir nozīmīgs stūrakmens rietumu kultūras ( vārda brîvības) kontekstā. Par to, vai minoritātes izvēlēta vietniekvārda lietošana, viņu uzrunājot, var būt obligāta  un ar likumu noteikta, man šaubu nav, ja es izvēlos, lai mani sauc par princi un uzrunājot kāds to neņem vērā, viņš jāsoda

Raksta autore, kas slēpjas aiz pseidonīma, neizvirza tajā nekādas tēzes, bet vienā putrā murgo par visu, ko sagrābstījusi ideologu šļurā: Satori jau sen vairs nav strukturēta un loģiska. Tas ir ideologu-nemākuļu rupors.
Cenšoties apkopot rakstīto tēzēs:
1.  Virsraksts nievājoši aicina “ nejautāt papucim”, jo tas ir patriarhālu, novecojušu un “mizogīnu” ieradumu apoloģēts. Ņemot vērā mūsu situāciju, nevar operēt ar Ziemeļamerikā populāro tēlu - baltais heteroseksuālais vīrietis-patriarhāta simbols- tiesību ierobežotājs- nenopelnītas varas un privilēģiju uzurpators. Šeit mums nav pietiekoši daudz visādu potenciālo cietēju, ko ierobežo baltie vīrieši.  Uz šo var atbildēt vienkārši: pajautāt mammucim, kas iedziļinoties, ir smagāk par papuci Latvijā.
Kas īsti būtu tas mizogīns Latvijas situācijā?

Aicinu neziedot Satori, jo:
Tas ir kļuvis par tādu provinciālu - ar -aizkavējumu, paldies Darvinam, no Ziemeļamerikas atpalikušu kreiso ruporu, kas mēģina popularizēt karojošā feminisma idejas. Piesaukt Tunbergu ir nosacīti intelektuālam veidojumam (Satori ) sīkmanīgi, jo aprobežotas pamāt skolnieces 

Un kurā pusē vēl arvien ir nauda un vara? 

Šis un daudzi līdzīgi sastopami citātu krātuvītē tviterī :D
http://twitter.com/psihoterapists - prieki teju katru dienu :D

Nedaudz mazuma piegarša. Tomēr no autoriem ar filosofa izglītību sagaidu (varbūt nepamatoti), ka uz jautājumu paskatīsies no vēl kādas dimensijas, piemēram, cenšoties saprast, ar ko skaidrojama Rozītes brīvprātīgā vēlme aicināt studijā šo "papuci" vai kāpēc laikā, kad aizvien vairāk runā par dzimumu līdztiesības jautājumiem, tieši tikpat intensīvi veidojas it kā otra fronte – uz tradicionālo identitāti un dzimumlomām vērsti uzskati un šādi te padomdevēji. Varbūt tas tomēr ir kaut kāds līdzsvara princips – pavilksi kaut ko uz vienu pusi, kaut kas neglābjami sakustēsies arī otrā?

Un vēl – vai tiešām ir tik daudz uzmanības jāvelta dažiem onkuļiem, kuri pukst par Grētu, laikā, kad tūkstošiem (ja ne miljoniem) visu dzimumu jauniešu viņā klausās no sirds un ar interesi?

Paldies par vēl vienu lielisku rakstu! No sirds pateicos!

> Tūnbergas karagājiens pret industriālo kapitālismu tiek uztverts kā tiešs uzbrukums patriarhālā sabiedrības modelī kaldinātajai vīrišķajai identitātei

Šeit derētu pievienot kādu ''how you see yourself vs how you actually look'' mīmi. Pārsvarā cilvēkus tracina visas šīs afēras sakāpinātā emocionalitāte, kārtējā panikas celšana par pasaules galu, atkal meli sabiedrībai un manipulācijas (Grēta taču nenonāca medijos tik romantiski nejauši, kā sākotnēji tika apgalvots), utt.

> ... ja sievietes neuzskatītu, ka veiksmīgas un harmoniskas dzīves dzīvošanai viņām nepieciešami "papuču" padomi.

Kā autore pati raksta, cilvēki dzīvo noteiktās 'informācijas telpās'. Ja sievietēm šķiet, ka viņām ir vajadzīgs kaut kāds padoms no malas, lai uzlabotu savu dzīvi, bet feministes no viņu informācijas telpas ir visu mūžu bēgušas kā no uguns, eksistējot tikai ultra-liberālās tvitersfērās u.tml. 'safe spaces', tad ar ko gan šīm sievietēm konsultēties, ja ne ar baznīcu un Uģi Kuģi? Man tomēr šķiet, ka feministēm akūti trūkst paškritikas.