Buks Artis
pirms 1 gada
Neesmu drošs, ka "pārsteigta par augstskolu skeptisko reakciju uz viņas sākto augstākās izglītības pārvaldības reformu". Visnotaļ labi atceramies, kā ar šādiem te argumentiem, ka "jāņem vērā nozares profesionāļu viedokli", salauza Robertu Ķīli. Un neviens nez kāpēc neuzdod jautājumu: Ja augstskolu līmenis Latvijā ir viznotaļ provinciāls un sekls - t.i. tieši "nozares profesionāļu" darbības rezultāts, - tad kāpēc tos ņemt vērā? Jo šis viedoklis ir saglabāt status quo.

Jonatan L.
pirms 3 gadiem
Kas attiecas uz stipendijām un izdzīvošanu studiju laikā - tad risinājums ir vienkāršs. Kopš aprīļa Manabalss vietnē ir LV iniciatīva par Universālo pamatienākumu Latvijā. Kopš 15. maijā Eiropas Komisija ir reģistrējusi Eiropas pilsoņu iniciatīvu par Universālo pamatienākumu Eiropā. Šadu iniciatīvu motivācija ietver arī iedzīvotāju uzņēmīguma un iedzīvotāju izglītības un prasmju celšanu. LV pilsoņiem ir reāla iespēja ar balsīm/parakstiem ietekmēt situāciju, nevis rakstīt žēlabu rakstus satori un gausties ministres priekšā. Ja būs Manabalss iniciatīva, ja būs e-latvija referendums, tad ministres teiktais vairs neko nenozīmēs, ministrei būs jāpakļaujas vēlētāju gribai. Vai Latvijas vēlētājiem ir balss un griba vadīt šo ministri? Vai arī mums ir prieks, ka ministre vada mūs?

p.s. negribu darboties kā zinātnes popularizētājs, galīgi nav laika, taču mūsdienu tehnoloģijas pilnīgi noteikti var pavilkt UBI. Būtu tikai normāli, ka līzās Eiropas zaļajam dīlam būt arī dīls, kas automatizētu vienkaršās profesijas, kurās neviens negrib strādāt.

Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
tikko delfos bija raksts, ka ministrs puntulis pagājušajā gadā nopelnījis 93 000 eur. "Prieks " par ražīģu un darbīgu cilvēku, vienīgi jautājums - cik viņš no tās "nopelnītās" summas ir samaksājis nodokļos. Kamēr ir tik negodīga, netaisnīga nodokļu sistēma, kamēr nez kāpēc kuļturščikiem par nenopelnīto valsts izmaksās kompensācijas, bet man uzliks lielākus nodokļus, kaut ārkārtas sit. dēļ arī esmu dikstāvē un nepelnu, tikmēr kaut kāds universālais ienākums vienkārši nav iespējams. Ja nu vienīgi valsts sāk organizēt cilvēku ķerstīšanu un iztirgošanu orgānos un kaltētās ādās.

Edvards Kuks
pirms 3 gadiem
Caur "Manabalss" portālu var izvirzīt priekšlikumus, taču tos nav obligāti jāpieņem (skat. kopdzīves likuma lietu). UBI pieņemšana, pat, ja iespējama, ir tik liela nobīde no esošās sistēmas, ka Latvijā gluži vienkārši tuvākajā laikā to nepieņems. Nav pat skaidrs, vai lielākā daļa cilvēku / vēlētāju to gribas. Pat, ja pieņemtu, izmaiņas uz sabiedrību būtu diezgan kataklizmiskas, nevis vienkārši atbrīvošanās no profesijām "kurās neviens negrib strādāt" (?).

Šai sakarā man liekas aplami runāt par to, ka jāpakļaujas "vēlētāju gribai" vai (ne Jūsu komentārā, bet citviet) ka cilvēkiem "trūkst politiskās izlēmības". Vēlētāji ir daudz un dažādi, un var arī būt, ka ir liels vairums, kuram pilnībā nesapas ar Satori publiku, kuri atbalsa ministri / ienīst pārmaiņas / pofig, un tā pilnīgi visos iespējamajos jautājumos.

Jonatan L.
pirms 3 gadiem
Par UBI:
1) 400 EUR UBI 2M LV iedzīvotāju ir 10B EUR gadā. Vai tas ir daudz? Tas ir 30% no IKP. Latvijas valsts/pašvaldības pārdala 30% no IKP, Eiropā norma ir 40% no IKP, Skandināvijā 50% no IKP. 10% no IKP droši vien var novirzīt no pašreizējiem sociāliem atbalstiem uz UBI. Tas nozīmē, ka 50% IKP budžets jau tagad spēj īstenot UBI. +++ visi multiplikatoru efekti no lielākām spējam un efektīvākas employee-employer matching, inovācijām, privātās iniciatīvas, utt.

2) Var teikt, ka UBI nav jāievieš uzreiz, bet būtu godīgi atzīt, ka agrāk vai vēlāk tas ir jāievieš un tāpēc ir savlaicīgi jāplāno investīcijās, lai industrijas un darba tirgus tam būtu gatavs.

Mūsdienu gig ekonomika, prekariās, darba teilorizācija un dualizācija rada ļoti lielu individuālismu un arī sociālas sekas. UBI var būt risinājums. Bet ja inetelektuālā, akādēmiskā vide pilnībā ignorē jaunās darba formas un to sociālās ekas, ja tiek ignorēts UBI kā risinājums, ja notiek nepārtraukta iešana laissez-faire politiķu un tehnokrātu pavadā un ja vienīgie burkšķi ir tad, kad saskalina sili, nu tad nav jābrīdnās, ka ļoti daudzu attieksme pret intelektuāļiem un akadēmisko vidi ir vienaldzīga vai pat negatīva.

Būsim godīgi. Kādreiz par UBI būs jāsak runāt, ja ne kā par tūlītēju instrumentu, tad kā par mērķi, kuram pakārtot plānošanu (ir taču Latvijas 2025., 2030. gadu plāni). Kurš par šo runās? Jūs tiešām domājat, ka LV politiķiem ir šī vīzija? Politiķiem nav vīzijas nevienā valstī. Vīzijas rada un argumentē intelektuāļi.

Bet ja intelektuāļi neredz mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju attīstību, karstos punktus, ja pat nevēlas ieteikt radikālus risinājumus 4. industriālai revolūcijai, tad par ko lai viņiem sabiedrība dod savu nodokļu naudu? Un par šo visu var runāt un domāt arī mākslinieki, ja nu kas. Forši, ka Buravickis, piem., par to runā savā mūzikā. Bet Simtgades futūrisma izstāde Arsenālā bija ļoti, ļoti piezemēta, ja to vērtētu MI jomas pārstāvis.

Oskars Arājs
pirms 3 gadiem
Ak, ko gan valsts nevarētu iesākt, ja tās rīcībā būtu lielāka daļa no IKP! Bet pie kādas attiecības būs gana? Valsts budžeta līdzekļi galvenokārt veidojas no iekasētajiem nodokļiem, tādēļ tā proporcijas no IKP palielināšanai tie būtu jāpalielina. Protams, var tērēt vairāk arī aizņemoties, bet aizņemties pabalstu izmaksai būtu neprāts. Palielinot nodokļus, savukārt, tiek ierobežota un kavēta uzņēmējdarbība, tāpēc jāievēro balanss starp esošās naudas pārdali un ekonomikas stimulēšanu.

Turpinot par budžeta daļu no IKP, Latvijā kopš 2012.gada tā ir svārstījusies 37,6-39,5% intervālā, tā ka spriedums par to, ka mums būtu ap vai zem 30% ir aplams. Tālāk: 60% nesasniedz neviena Eiropas valsts. Virs 50% ir tikai 4 valstīs: Francijā 55,6%, Somijā 53,3%, Beļģijā 52,2%, Norvēģijā 51,8%. Te arī redzama tendence, ka valstis, kuru IKP UZ 1 IEDZĪVOTĀJU ir lielāks, spēj atļauties iekasēt procentuāli lielākus nodokļus, palielinot budžeta daļu no kopējā IKP. Iepriekšminētajās 4 valstīs IKP uz iedzīvotāju ir 3 reizes lielāks nekā Latvijā (Norvēģijā pat 5,6 reizes). Salīdzinot valstis, kuru IKP uz iedzīvotāju ir līdzīgs mūsējam, redzam, ka mūsu budžeta daļa no IKP tiešām ir nedaudz zemāka, nekā vidēji, taču tikai nedaudz: Igaunijā 39%, Lietuvā 34,9%, Polijā 42%, Slovākijā 42,8%. Savukārt valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir krietni zemāks, arī budžeta daļa no IKP ir zemāka: Albānijā 28,9%, Bulgārijā 36,3%, Rumānijā 36%. Redzams, ka Eiropas valstu budžetu attiecība pret IKP svārstās robežās no 35% līdz 50%, taču eksistē arī daži interesanti izņēmumi, kas pierāda šīs attiecības neviennozīmību: Šveicē tikai 32,7%, Īrijā tikai 24,8%.

Ar šo vēlos pierādīt, ka Latvija šobrīd un, iespējams, arī ne tik drīzā nākotnē nevarēs atļauties ieviest garantētu minimālo ienākumu ikvienam minimālās algas apmērā. Par mazāku vēl varētu padiskutēt, bet noteikti ne minimālās algas apmērā.

Edvards Kuks
pirms 3 gadiem
Es ticu, ka Jūs neko nejaucat un es vienkārši kaut ko neesmu sapratis, bet 10 miljardi varbūt ir ~30% IKP, bet tas ir aptuveni viss šobrīdējais budžets.

Jonatan L.
pirms 3 gadiem
Jā, viss budžets. Taču LV budžeta atteicība pret IKP ir nedarbiski zema salīzinot ar Eiropas rādītajiem. Salīdziniet ienākuma nodokļa likmes augstakām kohortām LV un REiropā, utt., utt., utt. Vai tiešām LV atrodas satori lasītāji, kuriem šīs lietas nav skaidras? Nu tad tiešām neesat pelnījuši ne kapeikas no to cilvēku naudas, kas smagi strādā.

Esmu bijis vairākās politiskās partijās un redzējis, kā top vēlēšanas, kā top process un lēmumi. Ja ir industrijas, ja ir nozares priekšlikumi un tie ir reāli un ja sabiedrība tos var atbalstīt, ja ir sabiedrības pozitīvs vērtējums, ja ir nozares PR soļi, ja ir intelektuāļi, kas ar saviem viedokļiem aizstāv priekšlikumus, tad politiķi to visu uzklausa un iedarbina ierēdņu mašinēriju.

Bet ja nozares iniciatīvas nav vai arī ja šī iniciatīva ir tikai siles horizonta līmenī un bez ļoti, ļoti konkrēta plāna, kā tas dod atbalstu visai sabiedrībai, tad notiek politikas process pašplūsmā - kaut ko ierēdņi iesaka, kaut ko sastāsta politiķiem un viņi pēc savas saprašanas (dažreiz arī bērnībā gūtajām traumām) to visu dara tālāk.

Vai nu nozare veido politiku vai arī politika veido nozari. Demokrātija vispār nozīmē autonomiju/aktivitāti/enerģiju/brīvību un tam sekojošu indivīdu un grupu interešu saskaņošanu. Nevis kāru skatīšanos ministres mutē un kritizēšanu, ja nu nekas no šīs skatīšanās nav sanācis.

p.s. es nerunāju par korupciju un megaprojektiem, tā ir cita tēma.

Edvards Kuks
pirms 3 gadiem
"Vai tiešām LV atrodas satori lasītāji, kuriem šīs lietas nav skaidras? Nu tad tiešām neesat pelnījuši ne kapeikas no to cilvēku naudas, kas smagi strādā."

LOL OK :D Atvainojos un zemojos jūsu priekšā :)

Edvards Kuks
pirms 3 gadiem
Brīnišķīgi, paldies. Šķiet, ka šādās situācijās sastopas vairākas nespējas uztvert sarežģīto –nespēja uztvert netiešu ieguvumu, nespēja saprast garu, detalizētu panākumu –, kas varbūt mazinātos izglītotākā sabiedrībā.

Diemžēl tendence uz izglītības pārvērtēšanu / nenovērtēšanu novērojama arī citviet pasaulē; pēdējos piecpadsmit gados britu sistēma pārgājusi no apmaksātām studijām uz dārgām studijām ar (izdevīgiem, bet tomēr) kredītiem, un daudzviet arī pasniedzēju atalgojums kļūst arvien nedrošāks un mazāk konkurētspējīgs.

Un tomēr kaut kādā brīdī mūsu labās vēlmes un argumenti atduras vai atdursies pret ierobežoto finansējumu. Studentiem vajag lielākas stipendijas / vairāk budžeta vietu, pasniedzējiem pavisam noteikti vajag labāku atalgojumu, vajag arī labiekārtotu studiju vidi, pētnieciskās stipendijas .... Pat pieņemot, ka kaut kādu finansējuma palielinājumu ir iespējams iegūt, tas visticamāk būtu uz kā cita rēķina. Piemēram, optimizējot augstskolu tīklu (lasīt – samazinot vai slēdzot mazākas augstākās izglītības iestādes) samazinātos piekļuve izglītībai reģionos un attiecīgajai specifiskajai pētniecībai. Par šīm lietām diezgan labi izteicies Mārtiņš Vaivars tviterī, nezinu, vai kaut kur viņš to ir pierakstījis formālāk.

(https://twitter.com/Martins_Vaivars/status/1164592942012612608)

Turklāt šķiet likumsakarīgi, ka guvumi atbalstītu t. s. "konkurētspējīgās" jomas – dabaszinātnes un IT – nevis tāpēc, ka pārējais būtu slikts vai bezjēdzīgs, bet tāpēc, ka skaidri nolasāms guvums šā vai tā ir pluss. Šo nesaku pretrunā rakstam. Drīzāk tas varbūt apliecina, kāpēc šādi raksti un argumenti ir nepieciešami.

Jonatan L.
pirms 3 gadiem
Divas lietas tomēr ir jāakcentā un tās prasa, lai LV akadēmiskā vide, sevišķi humanitāro un sociālo lietu pētnieki, mainītos līdzi laikam.

Pirmkāŗt - augstkolām un akadēmiskai videi ir ļoti skaidri jāakcentā referomas un pienesums, kas mainītu LV industrijas un modernizētu tautsaimniecību. Tas nav vieglos solis un LV tam nav motivācijas: https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/viedoklis-naudas-latvijas-zinatnei-un-augstakajai-izglitibai-nebus-14220732/ Bet bez šī soļa LV iedzīvotāji nekad nesapratīgs, kāpēc ir jēga maksāt nodokļus par augstāko izglītību un zinātni. Nedrīkst dzīvot ziloņkaula tornī. Noteikti ir jāakcentā Ķīnas līderība pasaulē https://ec.europa.eu/knowledge4policy/foresight/topic/expanding-influence-east-south/industry-science-innovation_en un to, ka LV ar savu 0.5% IKP (iepretim Ķīnas 2.2% IKP un kopējam vektoram un ambīcijām) ir noziedzīgā statusā pret Latvijas iedzīvotājiem.

Otrkārt - humanitāriem un sociāliem pētniekiem ir jāmodernizējas. Mūsdienu valodas mašīnlietojumi un dabīgās valodas pētniecības detalizācija prasa, lai piem., dabīgās valodas formālā semantikā tiktu lietoti lambda/Lambeka rēķini. Bet cik daudz ir šādu darbu par latviešu valodu? Mūsdienu MI un lēmumu automātiskās pieņemšanas sistēmas prasa ļoti specifiskus pētījumus filosofijā un ētikā, tiem ir jābūt tādā deatlizācijas līmenī, ka ir jālieto matemātiskās metodes (piem., deontiskās, monoidālas, u. c. loģikas). Cik daudz filosofju Latvijā strādā šāda detalizācijas līmenī? Ir jāsaprot, ka matemātika ir ārkārtīgi bagāta (no formālā viedokļa matemātikas ekspresivitāte ir pat lielāka par dabīgās valodas ekspresivitāti), tā ne neieka neierobežo pētījumus. Jautājums ir - kāpēc tad to LV tik mazi izmanto filosofi un valodnieki? Vai tiešām tāpēc, ka šāda pieeja prasa rakt un rakt, jo nevar noslēpt ieraudzītos izaicinājumus aiz pārprotamu frāžu virknējuma. LV tiesībnieki daži jau izmanto loģikas metodes, ir cerības, ka tas varētu veicināt tieslietu automatizāciju.

LV akadēmiskai videi ir ļoti, ļoti jāpārdomā - vai esam topā, vai esam up-to-date? Ko šodien darām labāk, efektīvāk, automatizētāk nekā 5 gadus atpakaļ? Neesmu pāŗliecināts, ka visi iet tiešām līdzi laikam. Un tie, kas sēž uz vietas, tie burkšķ, bet nespēj stāties pretī iznireļiem un iznirelēm.

Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Šī saeima un šī valdība man ir totāla vilšanās.
Ir sajūta, ka ministri mūs labprāt sistu vai pat šautu nost. Zvēru - mani tā nebaida, ka Krievija izplata dezinformāciju par NATO , kā tas, ko dara mūsu degradētās saeima un valdība.

Agra Liege
pirms 3 gadiem
Paldies par lielisko rakstu!

It īpaši par "..reducēt augstāko izglītību uz darbinieku sagatavošanas kursiem nozīmē Latviju nolemt globālā darba ņēmēja, nevis devēja liktenim."
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!