"Facebook" apšaubāmā cenzūra

Savā "Facebook" profilā pārpublicējot kāda drauga bloga ierakstu[1], kuru rotā slavenā, 1866. gadā radītā Gistava Kurbē glezna "Pasaules sākums" (du L'Origine monde), es pat nenojautu, ka izplatu nepiedienīgu materiālu. Dienu vēlāk es saņēmu apsūdzošu vēstuli, kurā teikts, ka manis publicētais materiāls no "Facebook" aizvākts, jo tas ir pretrunā ar sociālā tīkla nostādnēm un satur pornogrāfiju vai atklātu seksuālu informāciju.

Papildus apsūdzībai saņēmu draudus, ka turpmākas aizvainojošu materiālu publicēšanas gadījumā mans "Facebook" profils tiks dzēsts. Pēc draudiem ieiešana sociālajā tīklā bija apgrūtinoša, jo man bija jāveic kaudze smērā garlaicīgu darbību. Piemēram, jāpazīst virkne draugu fotogrāfijās, jāatbild uz drošības jautājumu, kā arī jāreģistrē savs telefona numurs – bez tā pieeja "Facebook" kontam bija slēgta. Portāla vadība laikam uzskata, ka bērni, kuri jau vienreiz dabūjuši pērienu, jāpieskata īpaši stingri.

Kaut arī Kurbē gleznā "Pasaules sākums" attēlots sievietes klēpis, tā dzēšana ir absurda, jo mākslas darbs ir glezniecības klasika un publiski izstādīts vienā no pasaules slavenākajiem muzejiem – Orsē muzejā Parīzē. Turklāt glezna uzskatāma par svarīgu kultūras mantojumu – tai bijusi aizraujoša vēsture un neparasti īpašnieki. Kurbē gleznu pasūtījis osmaņu diplomāts un mākslas kolekcionārs Halils Bejs, vēlāk "Pasaules sākums" vairākkārt mainījis īpašniekus, ceļojis uz Ungāriju un ticis nolaupīts Otrā pasaules kara laikā. Gleznas pēdējais privātais īpašnieks bijis slavenais franču psihoanalītiķis Žaks Lakāns. Šādu dārgumu taču varētu nēsāt uz rokām, nevis brutāli cenzēt.

Līdzīgi man iekrituši vairāki sociālā tīkla lietotāji, tostarp Kopenhāgenā dzīvojošais Frods Steinke. Pēc gleznas "Pasaules sākums" attēla publicēšanas pagājušā gada janvārī "Facebook" izdzēsa viņa profilu. Sašutušais mākslinieks sacēla ažiotāžu plašsaziņas līdzekļos. Daudzi sociālā tīkla lietotāji, solidarizējoties ar Steinki, nomainīja savas profila bildes uz "Pasaules sākuma" attēlu, bet "Facebook" nepiekāpās un dzēsa arī mākslinieka atbalstītāju profilus.

Par portāla cenzūras politiku sašutuši arī Ņujorkas Mākslas akadēmijas pārstāvji, no kuru profila aizvākti vairāki mākslas darbu attēli, piemēram, Stīvena Asēla gleznas "Simone" digitālā kopija, kurā līdz jostasvietai redzama kaila sieviete.

Turklāt izrādās, ka milzīgais sociālais tīkls necenzē tikai mākslu. "Facebook" dzēsis tūkstošiem fotogrāfiju ar mātēm, kuras baro savus bērnus ar krūti, jo plikas krūtis ar visiem krūšgaliem rādīt ir nepiedienīgi! Par māšu tiesībām iestājās aptuveni 82 tūkstoši cilvēku, izmantojot saukli "Hei, "Facebook", barošana ar krūti nav piedauzīga!"[2]

Vēl mistiskāku iemeslu dēļ "Facebook" dzēsa Naiala O’Koneila publicēto fotogrāfiju ar diviem vīriešiem, kuri skūpstās. Tajā tika ilustrēts protests pret homoseksuāļu diskrimināciju kādā Londonas krogā, no kura divi geji bija izsviesti par skūpstīšanos publiskā vietā.

Visi šie piemēri liek jautāt – vai tiešām mēs neesam tikuši tālāk par deviņpadsmito gadsimtu, kad par izteiksmes brīvību cīnījās Gistavs Kurbē ar Eduardu Manē un citiem domubiedriem? Absurdi, ka šie cenzūras incidenti notiek sociālajā tīklā, kas sevi pozicionē kā atvērtu un demokrātisku platformu, kurā tika organizēti daudzi Arābu pavasara notikumi un Krievijas pirmsvēlēšanu protesti.

Vai tiešām sociālais tīkls, iestājoties par demokrātiskām vērtībām, apspiež mākslas brīvību un seksuālo minoritāšu tiesības? Bet varbūt "Facebook" pārstāvji vienkārši saputrojušies spamu, vardarbīgu un reāli pornogrāfisku attēlu jūrā, nespējot atšķirt no tiem mākslas darbus, sociālo minoritāšu aizstāvošas fotogrāfijas un vienkārši jaukas bildes, kurās mātes baro bērnus. Iespējams, ka "Facebook" pārstāvji nezina, kā šos attēlus klasificēt, kas nepārsteidz, jo tīklam katru dienu tiek nosūtīti vairāki tūkstoši fotogrāfiju. "Facebook" noteikumi, kas nosaka, kuri attēli ir pārāk seksuāli un kuri ne, nav ne skaidri definēti, ne saprotami. Kas ir pornogrāfija, vēl var plus mīnus noteikt, bet kas ir atklāta seksuāla informācija? Un kāpēc tik liela ažiotāža ap attēliem, kuri kādu vedina domāt par seksualitāti? Un vai tiešām seksuālas asociācijas ir vienīgās, kuras nāk prātā, redzot māti barojam savus bērnus? Mana pārpublicētā bloga ierakstā autors raksta, ka, skatoties uz "Pasaules sākuma" attēlu, viņš domā par eksistenciāliem jautājumiem – par paradīzi un cilvēces izcelšanos. Vai ne tāpēc Kurbē nodēvējis gleznu par "Pasaules sākumu"? Neizliksimies, mēs taču visi zinām, kā dzimst bērni. Vai tiešām daži to aizmirsuši? Varbūt viņi, kaunoties par savu izcelšanos, cīnās pret kailu attēlu publicēšanu? Tātad šajā gadījumā "Facebook" patiesībā piekāpjas tieši neiecietīgākajiem un samaitātākajiem, ierobežojot cilvēkus ar brīviem uzskatiem. Varbūt "Facebook" pārstāvji vienkārši vēl nav sapratuši, kā savaldīt spēcīgo un gigantisko sociālo tīklu, kuru paši radījuši?

Un radījuši viņi tiešām ir ko unikālu – "Facebook" ieņem aizvien svarīgu lomu daudzu cilvēku publiskajā dzīvē visā pasaulē. Nereti pat darba sarakste tiek kārtota sociālajā tīklā. Cilvēki nevēlas tikt izstumti, tāpēc piekāpjas "Facebook" noteikumiem. Tātad vara pārbīdās no lokālās uz globālo, un "Facebook" kļūst par aizvien spēcīgāku mākslas un estētisko normu kontrolētāju. Bet māksliniekiem ir jāizpatīk sociālā tīkla pārstāvjiem,  lai nepazaudētu iespēju  popularizēt savus darbus.  

Bet varbūt tomēr iespējams kāds izlīgumus? Tā kā neapmierinātība ar cenzūru palielinās, "Facebook" pārstāvji varētu pārdefinēt, kas ir pornogrāfija vai pārāk seksuāls materiāls. Viņi varētu ieklausīties ne tikai anonīmās sūdzībās, bet arī atklātos savu pilsoņu – lietotāju – protestos gan plašsaziņu līdzekļos, gan portālā izveidotajās lapās "Mākslinieki pret cenzūru" (Artists Against Art Censorship)[3], "Pārtrauciet cenzēt moderno mākslu" (Stop Censorship of Modern Art)[4], "Ja tevi aizvaino barošana ar krūti, uzliec uz galvas palagu!" (If breastfeeding offends you, put a blanket over your head!"[5] un citās.