Nav iemesla dusmoties uz medijiem un sociālajiem tīkliem, jo nav tā, ka tajos būtu tikai "koronavīruss".
Nemānīšos – 12. martā gaidīju ziņas no Ministru kabineta saistībā ar ārkārtējo situāciju, tomēr paralēli sekoju arī Saeimā jau vairākas dienas ieilgušajām debatēm par administratīvi teritoriālo reformu. Aizrautība, ar kādu arī šajā dienā notika viedokļu un asprātību apmaiņa, radīja iespaidu, ka deputāti, iespējams, ir starp tiem salīdzinoši retajiem cilvēkiem, kuri par Covid-19 "necepas". Trīs krāšņi citāti no – lai būtu taisnīga pārstāvniecība – triju atšķirīgu politisko grupu deputātu uzstāšanās runām. Jānis Butāns (JK): "Es uz Latvijas Zinātņu akadēmiju atsaukties negrasos. Neuzskatu to par autoritatīvu organizāciju, uz kuru varētu atsaukties." Dana Reizniece-Ozola (ZZS): "Un, Pavļuta kungs! Jūs neesat Saeimas kārtības rullis." Linda Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte): "Dombravas kungs, man diezgan vienalga, kurā vietā jūs dzīvojat, nu, līdz kamēr jūs labi dzīvojat."
Savukārt alternatīvajā informatīvajā plūsmā 12. martā pamanīju, ka ļoti svarīga tēma ir Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) lēmums līdz 2022. gadam atlikt šogad ieplānoto "ExoMars" misiju uz Marsu. Ticiet man: emociju par šādu pavērsienu netrūkst! Cita kopiena tikpat dedzīgi apsprieda iepriekšējās dienas jaunumu – Birmā iegūtā dzintara gabalā atrasts kaut kāds neiedomājami mazs, dinozauru "slakai" piederīgs lidojošs radījums, kas esot dzīvojis pirms simt miljoniem gadu un ar savu pastāvēšanu konceptuāli mainot priekšstatu par būtnēm, kas tolaik uz mūsu planētas mitušas. Savukārt viena no manām iecienītākajām humanitārajām zinātnēm veltītajām kopienām piedāvāja, kā briti teiktu, "tongue in cheek", visnotaļ akadēmiski korektu audio priekšlasījumu par Antikristu. Protams, nevarētu teikt, ka koronavīrusa tēma todien vispār neparādītos. Tika publicēts amerikāņu imunologu grupas teksts par to, vai no jau pazīstamajiem koronavīrusa paveidiem var izdarīt kādus pieņēmumus par cilvēka imūnsistēmas reakciju uz jauno SARS-CoV-2. Tāpat 12. martā parādījās ievērības cienīgs teksts par to, vai kādi no jau lietotajiem pretvīrusu preparātiem varētu noderēt arī Covid-19 gadījumā.
Šis informatīvās plūsmas subjektīvais 12. marta "momentuzņēmums" nenozīmē, ka citu tēmu izvērsums būtu labāks (saprātīgāks, līdzsvarotāks utt.) par to, kurā viss ir "par un ap pandēmiju". Tās ir atšķirīgas per se, un nav jēgas tās salīdzināt. Tas, ko vēlos uzsvērt, ir: pastāv arī cits informatīvais lauks un arīdzan tas ir vajadzīgs pandēmijas apstākļos. Lai paskaidrotu, kādēļ vispār uzskatu par nepieciešamu uzsvērt šī atšķirīgā informatīvā lauka nepieciešamību, jāatgriežas Saeimā, kur 13. martā notika debates saistībā ar valdības 12. marta lēmumu par ārkārtas situāciju. Veselības ministre Ilze Viņķele, manuprāt, pamatoti ironizēja, ka "viens no fenomeniem, ko izraisa Covid-19 izplatība pasaulē, ir tas, ka pēkšņi atklājas līdz šim neapzināti resursi. Izrādās, ka mūsu vidū ir ļoti daudz epidemiologu". Iespējams, Viņķeles pasmīnēšanas aizskarts, tribīnē kāpa Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") un mazliet juceklīgi formulēja kādu svarīgu atziņu: "Es gribētu atgādināt, ka lēmumus pieņem amatpersonas un politiķi. Ne infektologi, ne ārsti tos lēmumus nepieņem. Un tāpēc viņi var atļauties dažreiz, atvainojiet, teoretizēt un spriedelēt." "Atslēgas" teikums ir pēdējais: "Kamēr jūs te pārgudri analizējat…" – pārmetums atšķirīgajai informatīvajai plūsmai par tās "atrautību no dzīves". Un, lūk, šim pārmetumam es nepiekrītu un uzstāju uz "nesteidzīgās", "pārgudrās" informatīvās telpas noderīgumu.
Divi piemēri. 27. februārī, proti, laikā, kad koronavīruss jau stabili ieņēma galveno vietu informatīvajās plūsmās visā pasaulē, kādā dabaszinātnēm veltītā izdevumā parādījās publikācija par ērcēm. Man nav grūti iedomāties ziņu lasītāja neizpratni: "Kādas vēl ērces? Jūs vispār saprotat, kas notiek pasaulē?" Domāju, ka saprot gan, bet ir jābūt zinātniekiem, kas savā akadēmiskajā profesionālismā ir cietpaurīgi un arī šobrīd raksta analīzi par to, kā ērču plašāka izplatība ir saistīta ar, piemēram, klimata pārmaiņām. Klimata izmaiņas uz Covid-19 fona, protams, var likties neaktuālas, bet, tēlaini izsakoties, kādam tās ir jāpēta un par tām jāraksta arī pandēmijas laikā, jo šī sasodītā pandēmija kaut kad beigsies, bet klimata pārmaiņu jautājums nekur nepazudīs. Otrs piemērs ir saistīts ar to, ka "Satori" tomēr ir vairāk uz humanitārajām zinātnēm orientēta platforma. 12. martā lasīju tekstu ar visu izsakošu nosaukumu "On Pandemic and Literature", kurā aplūkoti atbilstoši darbi literatūras vēsturē. Es saprotu, ka šāds teksts var šķist kā muļķīgs snobisms "šādā laikā", bet, redziet, teksta autors rakstā norāda – literatūra visbiežāk saka: šī pasaule pieder mums, cilvēkiem. Bet tad ir citi darbi, kuros teikts – nē, nepieder. Man labāk patīk pirmais variants, bet man patīk arī tie, kas vispārējā kliedzošo virsrakstu periodā aicina meklēt notiekošajā kādu dziļāku jēgu, pat ja tā ir nepatīkama un kaitinoša jau tā nervozajā gaisotnē.
Rezumēju. Krīzes periodā informācijas režīma Online nepieciešamība ir neapšaubāma. Bet diezgan droši var arī teikt, ka cilvēki vienā brīdī no šī informatīvā lauka nogurst. Vieni skatās filmas, citi spēlē datorspēles vai skatās "smieklīgos video" – pilnīgi adekvāta reakcija. Tomēr atgādinu, ka viss "internets" tomēr nav pilns tikai ar jaunām ziņas par inficētajiem vai nāves gadījumiem Covid-19 pandēmijā. Tai līdzās internetā pastāv arī cita informatīvā plūsma. Es nevaru apsolīt, ka tā jūs izklaidēs un uzlabos noskaņojumu, – tikai atgādinu, ka tāda ir.
0