***

tava depresija ir dabiska. visiem ir iespēja tevi
par to vainot, viņi to arī dara un tās ir viņu tiesības.
tam nav nekādas nozīmes.

aukstums naktīs ir izskaidrojams. siltums, ko jūti,
kad sēdi saulē, arī. neizskaidrojami brīži ir tie, kurus
tu atcerēsies visu dzīvi. lietusgāze citā pilsētā,

nespēja aiziet gulēt, apskāviens naktī, parkā. dziesma
vienatnē, tumsā, lapām krītot un niedrēm kustoties. sūnas ir maigas.
tu ej peldēties kails un viļņi tevi pieņem, fonā redzama kāpa.

tu pieaudz un tava seja kļūst arvien skumjāka. kā vaskadrāna
tava āda uzsūc notikumus – sarunas, pārdzīvojumus. tu mēģini
darīt tikai visierastākās lietas un gaidi, kad notiks kaut kas neparasts.

smiltis un nomests peldkostīms. nevienmērīga elpa un karstums,
kaija tuvojas lielajam vēja ģeneratoram. tu noveco tikai vienatnē.




Henriks Eliass Zēgners 2017. gada septembrī piedalījās darbnīcā, kurā dzejnieki no Latvijas un Lielbritānijas vairāku dienu garumā atdzejo viens otra darbus. Atdzejas darbnīcas organizēja platforma "Latvian Literature", un tās bija kā daļa no gatavošanās Latvijas dalībai Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā.