tava depresija ir dabiska. visiem ir iespēja tevi
par to vainot, viņi to arī dara un tās ir viņu tiesības.
tam nav nekādas nozīmes.
aukstums naktīs ir izskaidrojams. siltums, ko jūti,
kad sēdi saulē, arī. neizskaidrojami brīži ir tie, kurus
tu atcerēsies visu dzīvi. lietusgāze citā pilsētā,
nespēja aiziet gulēt, apskāviens naktī, parkā. dziesma
vienatnē, tumsā, lapām krītot un niedrēm kustoties. sūnas ir maigas.
tu ej peldēties kails un viļņi tevi pieņem, fonā redzama kāpa.
tu pieaudz un tava seja kļūst arvien skumjāka. kā vaskadrāna
tava āda uzsūc notikumus – sarunas, pārdzīvojumus. tu mēģini
darīt tikai visierastākās lietas un gaidi, kad notiks kaut kas neparasts.
smiltis un nomests peldkostīms. nevienmērīga elpa un karstums,
kaija tuvojas lielajam vēja ģeneratoram. tu noveco tikai vienatnē.
Henriks Eliass Zēgners 2017. gada septembrī piedalījās darbnīcā, kurā dzejnieki no Latvijas un Lielbritānijas vairāku dienu garumā atdzejo viens otra darbus. Atdzejas darbnīcas organizēja platforma "Latvian Literature", un tās bija kā daļa no gatavošanās Latvijas dalībai Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā.
Šīs vēl nav atvadas, bet atvadu sākums gan. Šodien esam izziņojuši vakanci "Satori" galvenā redaktora amatam. Šajā brīdī šķiet būtiski pateikt divas lietas.
Šī sēru gada pēdējā dienā man ir beigušies vārdi un domas. Tas, kas ir palicis, ir viena frāze – dzīvība ir brīnums – un varbūt bērnišķīga, tomēr īsta ticība nodoma un novēlējuma spēkam.
Kad niknums ir aizplūdis, kad domas par to, ko varētu un vajadzētu darīt, kārtējo reizi sapinušās strupceļā, kad iestājas klusums, tad vienīgais, kas manī paliek, ir pateicība.
Šoreiz tiešām ir svētku sajūta – sākās jau pirms nedēļas ar Lāčplēša dienu un Hersonas atbrīvošanu Ukrainā, bet šorīt, līdzīgi kā Ziemassvētkos bērnībā, ar brīnišķīgu gaismu un maigo sniegu. Es to jūtu kā tādu pieslēgumu – it kā virs aukstās pilsētas būtu kopīgs tīkls, kas iestieptos katrā mājā.
2022. gads globālā kontekstā bijis trauksmains un nežēlīgs, un pasaules notikumi diezgan aši mēdz atspoguļoties literatūrā. Tādēļ likumsakarīgi, ka Latvijā izdoto grāmatu pulkam pērn pievienojušies daudzi tulkojumi no ukraiņu valodas. Vienīgais, par ko man gribas mazdrusciņ gausties, ir latviešu oriģinālliteratūras robs pusaudžu un jauniešu auditorijai.
Aizgāju pie ārsta, sajaucu datumu, gāju divreiz. Ārste saka, lai eju uz 212. kabinetu. Izrādās, tas neatrodas otrajā stāvā, bet gan pirmajā. Uz durvīm rakstīts: "Stingri aizliegts ienākt bez iepriekšēja pieraksta." Pagriezos un gāju prom. Pierakstiet mani, lūdzu, visur. Un aizvediet.
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
0