Fragmenti no šobrīd sagatavošanā esošā dzejprozas krājuma (izdevējs: Valodu māja)
kas notiek, ja publiski atzīsti, ka esi cietusi no seksuālas uzmākšanās
acis sāp no asarām ekrāniem sevis modelētajām identitātēm tev nebūs runāt ļaunu par
dievu kas valda pār sievieti un viņas godu pārmetumi kā asas rīkstes sitīs tavu pliko miesu ko
dieviņš izģērbs pirms tevis sodīšanas kā Aulejas Roze tu pretosies svešām rokām iekārei
pastiepsi kaklu lūgsi lai zobens aizcērt tevi ātri un viegli kā baltu lilijas ziedu bet viņš ir
atriebīgs tāpēc tevi dzirdīs ar indi jaunavai Ģertrūdei ērkšķis izdursies cauri sirdij un
vēlāk visi no tevis novērsīsies jo tavā miesā būs iededzināta kauna zīme tava miesa
būs govs ko tavs soģis vadās aiz striķa un visiem rādīs iebāz pirkstu rētās paurbini
tā nav rēta tas ir klēpis sveša sieviete piesteigsies apklās ar skujām
tu Anna, Antoņina, Tekla, Janīna, Domicella, Marta, Marceite, Mileite, Duorta, Maija, Zabale, Īva, Ieviņa
likuma pants
taisu kafiju lasu dzeru kafiju lasu negausīgi lasu tas ir vienīgais kas paliek nemainīgs
tagad neviens nemaksā par aktivitātēm tagad tu strādā brīvprātīgi jā ideoloģiskā
prostitūta viņi raksta lopi ne cilvēki jā nē nē es jau neko pati roku sev kapu
vajadzēja tak viņam atsūkāt jaunām meitenēm tas esot liels gods
liels ego – mazs pimpis tu atrūc rūc rūcēja atskan zvans kāds stāsta par to kas notiek vietējos
gaiteņos nopūšos domāju ak dievs cik garlaicīgi rakstu iesniegumus petīcijas
atlaidiet manus grēkus cik var par tiem grēkiem kāda balss manī ieķērcas pati kā grēks
visus nomētā sūdzībām policija ir liberasti noteikti lasa satori un punctum rubī fišku
pilsoniskums demokrātija kontrabandas cigaretes noziegums sods pajautā vai viņiem
patīk Dostojevskis vai labāk Virza iespējams Raskoļņikovs ir atradis patvērumu Straumēnu sētā nāks vasara ziema pali un ūdeņi dzemdējušas sievietes stumdīs
ratus pa labi pa kreisi lai viņām tiek es esmu sagurusi neko nesaprotu
no iesniegumiem un bērnu čurām lietu izskata pēc panta nevis pēc būtības
kāzas Latgalē
tajās kāzās Latgalē es stāvēju pie tilta margām garām traucās kravas automobiļi es metu
vainagu lejā nozibēja jaunā pāra muguras atceros mācītāju kancelē un šmakovkas
upes kas plūda tik līdzeni otrā rītā burbuļoja mājās brūvētā alus strauti viņi zaga līgavu bet
nozaga draudzeni abām bija gaišas drēbes jaunā pāra brālēni sakāvās viens kurzemnieks otrs latgalietis atcerējos to studini un alu un otrā rītā saplēstās sandales un to kā sāpēja galva
viņš solīja nākamo večerinku rīkot pie sevis lai dalītos dvēseles sāpēs par nepareizo ortogrāfiju un to kā 9. klasē 200X. gadā viņu pameta klasesbiedrene vēlāk atklājās ka tās kāzas bija viņu pametušās klasesbiedrenes kāzas un ka patiesībā viņš viņu nekad neesot pārstājis mīlēt kauč tagad dzīvo tālu par spīti visam tomēr vienmēr esot gatavs viņu glābt jo netic ka viņa var tā vienkārši visu aizmirst īsta mīlestība kā pestīšanas armija ar vai bez cerēšanās gredzena gaidīs mūžīgi es sakārtoju kleitu un teicu man jādodas mājās viņš apvija rokas man ap vidukli aicinādams palikt skanēja "Borowa MC" ausa gaisma un es aizskrēju uz pirmo maršruteni no Vipingas uz centru plkst. 03.45
iekāre
tilts kas savieno abus upes krastus kāpnes uz debesīm dzīvības ass lāska i nūceja
jutekliska atturība kā ievadījums attieksmju dekonstrukcijai skatiena centrs
sakralizēts tā nav baznīca tā ir pazemes liturģija diagonāle ceļā
uz debesīm pieturvieta ķermeņu izliekums ietvars rāmis atrisinājums es kāpju
uz tevi neremdināmi augšup sievietība ir pinekļi es auļoju uz tevi tu
čuksti pirkstu lauztās līnijas ir autobusa pieturas neapdzīvotās vietās
apstāties nedrīkst
kad likās, ka šķirsimies
rimtas un vēsas ziemeļu straumes ledāji tik lieli kā mūsu augumi
aisbergu neredzamā daļa slēpj nenoteiktību un aizvainojumu ko sublimē
nerealizēti ego līdzatkarība kā makšķeraukla nostiepj impulsus manipulācija
un projekcija palīdz identificēt kartografēšanas problēmas bet neko nerisina tavas rokas
vairs nesilda es negribu runāt saltums aizšuj man lūpas
aizbarikādē durvis es nevēlos kopdzīvi pieņemt kopīgus
lēmumus par kopīgu budžetu aizlaižas spāre laiks sadalīt mantu un
doties katram uz savu pusi varbūt
sausuma periods
neko nesaprazdama no dzīves piebērusi pilnu vannu ar āboļiem vecajā drēbju skapī atradusi sazin kur dabūtu armijnieku silto apakškreklu viņa cep ābolu kūku multivāres katlā ko dāvināja sieviete kas lika pamest kapus baznīcā nereģistrētas kopdzīves dēļ tās atmiņas jau nav
ļaunas nemaz nemaz pāridarījumi jāatlaiž saviem parādniekiem (arī tad ja tie notikuši uz baumu pamata) viņa stāv pie plīts virtuvē kur aiz sienas pakārtas vecumvecā maisiņā ietītas t.s. miroņa ziepes un domā savas domas par to cik grūti noskatīties
kā viss aiziet aizplūst kā tvaika vilnis ar karstu elpu aizsizdams acis
pārveldamies pāri galvai un saudzīgi izlauzdamies no telpas izritinās nebūtībā dzērvju histērija pieskandina debesis pusnaktī aiz mājas stūra lapsas šausmu kliedzienos plēš viena otru līdz
nāvei un pūcesbērni visu cauršķeļ ar savu balsi nekas neesot trauslāks par fajansu nē
šķiet bija kaut kas par atraidītu vīriešu ego un neatcerējusies otru tādu rudeni apēd sava pīrāga gabaliņu aizver grāmatu par viduslaiku mākslu noskatās uz svētbildi kam virsū kāds uzkarinājis viņas portretu bez galvas un ar vates piciņu pārvelk savai sejai kliņģerīšu tinktūras krustu par svētību izslēdz naktslampiņu un laimīgi iemieg miers ir pārāk plāns
papīrs cilvēkiem ar aizkusušām acīm stāv rakstīts atsaukšanās uz sevi nav
labs stils bet nevienam jau tas nav traucējis savu patiesību sludināt
karaliene Ģertrūde
sniegs un potītes gari svārki viņas nes plostu pa Daugavu iet vižņi uzskries virsū kā plūdi
vīrieši stiprinās dambjus ar smilšu maisiem šļakst ūdens cilājas airi meiteņu
baltās ciskas top rožovas gar stilbiem aiztek asiņu strūkla upmalā sanākušie
skatās zvēri vīri pacēluši uzačus kā tiltus viņu sievas kā vājprātīgas iekāre kā vilks
plosa vīrus meiteņu ciskas sārtojas
karaliene Ģertrūde lūdzies par mums grēciniecēm
trīs dienas pa Daugavu peldēs plosts ceturtajā dambi saplosīs vīri lēks savās laivās
bruņojušies ar šķēpiem un aizvainojumu aplenks Ģertrūdes plostu jaunavu asiņainās ciskas
izbaudīs pirmās tās neskartas viņi kliegs un plosīs viņu miesas ar centību kāda raksturīga
tiem kas ņem un neko nedod pretī tad vīri nepiesātināti un badaini nedzirdēdami savu sievu vaimanas metīsies virsū Ģertrūdes galma dāmām tās viņi plosīs kā mežacūkas plosa rakumus
ilgi mocīs un pazemos prasīs dot viņiem varmācībā iesētus dēlus sievas stāvēs krastā un
mocīsies neticībā maigums paliks neizmantots
karaliene Ģertrūde lūdzies par mums grēciniekiem
vīru niknums divkāršojas viņu pirksti tver Ģertrūdi audumu matu aromātu
ķermeņa tuvumu viņi rindojas un krustojas viņi pārformējas un grupējas Ģertrūdes
ķermeņa izliekumus slēpj svārku kārtas vīri tur Ģertrūdi novelk kārtu pa
kārtai izģērbj kailu mēra pēta izzina piekāpība ir nosodāma Ģertrūdes mati ir sviedru pilni
viņas kustības ir lēnas Ģertrūdes miesai vairs nav svara no pirkstu galiem sūcas sarkanbaltsarkana sula viņa klusi aizslīd dzelmē
karaliene Ģertrūde atlaid mūsu parādus kā atlaiž mūsu parādniekiem
karaliene Ģertrūde
karaliene
glāb
mūs
0