Attēlā - Finanšu ministre nogādā budžeta portfeli Saeimā, mk.gov.lv
 
Politika
19.10.2017

Lasāmviela pacietīgajiem

Komentē
0

Valsts budžeta dokumentos, gluži kā daiļliteratūrā, dažādi lasītāji meklē un atrod atšķirīgas atziņas. Daiļliteratūras piesaukšana šajā kontekstā nav domāta kā ironisks mājiens par budžeta "paketes" saturu. "Paketes" apjoms ir tāds, ka diez vai ir daudz cilvēku, kuri ar to būtu iepazinušies pilnīgi, līdz ar to lasītāja iespaidi un secinājumi neizbēgami ir subjektīvi.

2018. gada budžeta projekts ir nonācis Saeimā, Budžeta un finanšu komisija sāks reālu darbu ar to nākamajā nedēļā (spriežot pēc publiski pieejamās komisiju sēžu darba kārtības), savukārt tālākais ir uzsvērti subjektīvs viedoklis – turklāt ne tik daudz par konkrēto projektu, cik par to, kam es šajos projektos vispār pievēršu uzmanību atbilstoši savām specifiskajām interesēm.

Atklāti sakot, budžeta projektu izdevumu daļas mani nekad nav interesējušas ārpus budžeta izstrādātāju publiski paustajām prioritātēm (nozarei x papildu finansējums ir... utt.). Iemesls zināmai vienaldzībai – daudzkārt jau pieredzētais: budžeta pieņemšanas procesā nozarei x pielemtais vēl nenozīmē, ka laika gaitā t.s. apropriācijas pārdales rezultātā saņēmēju un summu apraksts nozarē nemainīsies. Citiem vārdiem sakot, es, protams, ņemu vērā publiski deklarētos "papildu miljonus": vairāk gan kā signālu tam, kura nozare spējusi būt politiski veiksmīgāka savu interešu aizstāvēšanā (ņemot vērā, ka naudas pietrūkst – vai vismaz tā saka – visām nozarēm).

Turpinot budžeta kā instrumenta un politisko interešu sasaistes tēmu, daļai publikas arvien interesējuši, ja tā var teikt, tiešāki lobisma gadījumi, kas daļēji asociējas ar t.s. partiju vai deputātu kvotu jēdzienu. Šogad šis lobisma kanāls ir ierobežots, un process zināmā mērā padarīts vieglāk saprotams. Proti, vairs nebūs (ja solījumi tiks pildīti) "jāburas" cauri deputātu iesniegtajiem n-tajiem labojumiem budžeta projekta lasījumos, toties Finanšu ministrijas interneta vietnē var iepazīties ar lobisma "distilātu", kam smalkjūtīgi dots nosaukums "Valdību veidojošo koalīcijas sadarbības partneru darba grupas atbalstītais papildus finansējums sadalījumā pa resoriem". Darba grupu dažādo sēžu dokumenti ļauj izsekot, kādi jaunus priekšlikumus kura no valdības partijām (jo kontrolē konkrēto ministriju) ir izteikusi – piemēram, brīnišķīgais priekšlikums atvēlēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai papildu 120 000 eiro "veselīga dzīvesveida aktivitāšu veicināšanai Latgalē" (un kāpēc ne citos reģionos?) darba grupas sanāksmes 12. septembra lēmumā vēl neparādās, toties 14. septembra dokumentā jau ir... Tas nu tā – gardēžiem. Ir skaidrs, ka "gada vārds" šogad un arī tuvākajos būs "kapacitāte", jo, spriežot pēc minētajiem dokumentiem, "kapacitātes stiprināšana" ir perfekts apzīmējums papildu naudas iegūšanai. Citviet vismaz var saprast, ka "stiprināšana" nozīmē algu celšanu (piemēram, papildu 3,1 miljons eiro muitnieku, finanšu policistu, inspektoru atalgojumam), savukārt visbiežāk "kapacitātes stiprināšanas" atšifrējuma nav.

"Paketes" sadaļai, kurai es personīgi vairāk pievēršu uzmanību, ir likumprojekta paskaidrojumu pirmā sadaļa. Proti, mani interesē, kādi aprēķini, prognozes ir izveidotā budžeta pamatā, kādus riskus projekta izstrādātāji redz, kā iepriekšējās prognozes ir atbildušas realitātei utt. Pielikuma lielākā daļa (līdz apmēram 50. lpp.) var sniegt priekšstatu par ekonomisko stāvokli, savukārt tas, par ko runāju es, atrodams dokumenta noslēguma daļā. Ja jūs nepārliecina pašmāju ekspertu viedoklis, sadaļā ir arī Eiropas Komisijas t.s. Agrā brīdināšanas mehānisma ziņojuma atziņas. Rupji sakot, tas ir informācijas kopums iespējamo nepatikšanu nojaušanai.

Atļaušos apgalvot, ka "no pirmās līdz pēdējai lappusei" budžeta likumprojekta dokumentus mierīgie civiliedzīvotāji izlasīt nevar un arī nevajag. Pareizi būtu, ka plašsaziņas līdzekļi un nozaru eksperti segmentēti analizētu konkrētas nozares, nevis to, kāds budžets ir "vispār". Vienlaikus šķiet būtiski uzsvērt (lai gan summas var likties nesalīdzināmas) – publiskajā telpā būtu noderīgi vairāk uzmanības pievērst arī lielo pašvaldību budžetam. Piemēram, tas, kā Rīgas pašvaldība strādā ar savu budžetu, kurā izdevumu pozīcija ir gandrīz 900 miljoni eiro, ieņēmumu pozīcija līdzīga, jūtami ietekmē gan kultūras, izglītības u.c. nozares.


Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0