Strādā "Neputnā", lasa korektūras pārsvarā dzejai un ir žurnāla "Teātra Vēstnesis" galvenā redaktore. Domā par teātri, literatūru un valodu un ar to saistītajiem procesiem un problēmām.
Hermaņa pēdējo gadu vienveidība gan formā, gan saturā un nespēja radīt ko būtiski jaunu vai aktuālu rada bažas par teātra mākslinieciskajiem uzstādījumiem un attīstību.
Atklāti runājot, es ceru uz Dzejas dienu alternatīvu citā gadalaikā. Varbūt konkurence šai pašā mākslas nozarē liks sasparoties un aktīvāk pievērsties festivāla plānošanai, reklāmai, konkrētai konceptuālai idejai.
Tāpat kā uz skatuves redzamie tēli iesprūduši katrs savā liktenī, tāpat arī es kā skatītāja esmu spiesta iesprūst šajā inertajā, gausajā, uz iznīcību vērstajā četru cēlienu slazdā. Konceptuāli precīzi – izrāde ir tikpat mokoša, cik mokoši ir tēlu apstākļi.
Noilgojusies pēc spermveidīga piedzīvojuma, apsēžos sev neraksturīgi tuvu skatuvei un ieraugu atvieglojošu tukšumu uz tās.
Mana pieredze ar muguru piesaista mani šādai izrāžu trajektorijai un ļauj novērtēt, ka termiņi, darbi, emocionālā un politiskā spriedze liek skriet aizvien ātrāk, bet teātris reizēm mudina apstāties un padomāt par to, ka mūsu personīgās mājas nav tik vienkārši nomaināmas.
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
