Sunflower W
pirms 4 gadiem
Savā ziņā vienmēr esmu brīnījusies par tiem, kas var atļauties noniecināt citu cilvēku darbu. Kas tas ir - augstprātība vai vēlēšanās par katru cenu likties oriģinālam, tādējādi apšaubot lietas, kas citiem ir svarīgas. Ir taču Adventes laiks...
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Mīļā Saulespuķe, nu nevar visu pasauli padarīt par labdarības akciju dod pieci. Nu ir jāspēj pateikt kritiskas domas un jāspēj tās kritiski uzņemt. Un autorei paldies par viedokli. Izrādes veidotājiem tas nav jāpieņem kā vienīgā patiesība, bet - labi aktieri , labi režisori nevis izlamās kritiķus, bet ieklausīsies un paši padomās, lieku reizi analizēs savu darbu.
Ja es kaut ko daru publiski - man kritika palīdz miljons reižu labāk, nekā glaimi vai vienaldzība. Es nesen uzadīju ļoti skaistu paklāju - pati ģībstu no sajūsmas par sevu darbu, tomēr ar milzu nepacietību gaidu, ko teiks mamma, jo viņa nav ziemassvētku vecenīte, kuras vienīgais uzdevums ir nest labo vēsti. Viņa visu pasaka kā domā un tad ir mana daļa , ko darīt ar ietekmi , ko viņas domas uz mani atstāj. Izdomāt , kam varu iekrist , kam nē un ja dikti niez - tad kā saka - pakasīties.
Mana svēta pārliecība, ka tie glaimi latviešu kultūrā ir miljons reižu ļaunāki , kā kritika. Tagad klausos reklāmu raidījumam Kultūrdeva - būšot kultūras zvaigznes - un kā pirmo min ralfu einlandu - absolūti nekā personīga - bet ja valsts no mūsu nodokļiem apmaksā raidījumu, kurā par kultūras zvaigzni sludina ralfu neilandu - nu piedod man - tas ir tas pats, kas Rīgas vienīgā 5,5 zvaigžņu viesnīca pārdod JG vakariņas ar Sarkano laukumu reklāmā. Sliktāk būt nevar ...
Tā kā - es šoreiz domāju diamterāli pretēji Tev un autorei vēlreiz paldies par viedokli.
Ja es kaut ko daru publiski - man kritika palīdz miljons reižu labāk, nekā glaimi vai vienaldzība. Es nesen uzadīju ļoti skaistu paklāju - pati ģībstu no sajūsmas par sevu darbu, tomēr ar milzu nepacietību gaidu, ko teiks mamma, jo viņa nav ziemassvētku vecenīte, kuras vienīgais uzdevums ir nest labo vēsti. Viņa visu pasaka kā domā un tad ir mana daļa , ko darīt ar ietekmi , ko viņas domas uz mani atstāj. Izdomāt , kam varu iekrist , kam nē un ja dikti niez - tad kā saka - pakasīties.
Mana svēta pārliecība, ka tie glaimi latviešu kultūrā ir miljons reižu ļaunāki , kā kritika. Tagad klausos reklāmu raidījumam Kultūrdeva - būšot kultūras zvaigznes - un kā pirmo min ralfu einlandu - absolūti nekā personīga - bet ja valsts no mūsu nodokļiem apmaksā raidījumu, kurā par kultūras zvaigzni sludina ralfu neilandu - nu piedod man - tas ir tas pats, kas Rīgas vienīgā 5,5 zvaigžņu viesnīca pārdod JG vakariņas ar Sarkano laukumu reklāmā. Sliktāk būt nevar ...
Tā kā - es šoreiz domāju diamterāli pretēji Tev un autorei vēlreiz paldies par viedokli.
Sunflower W
pirms 4 gadiem
Jautājums nav par kritiku, bet epitetiem, kādi tiek lietoti. Man piemīt kritiskā domāšana, taču es apdomāju, ko un kā saku / rakstu, lai nevienu neaizskartu.
Attiecībā uz Tevi man rodas iespaids, ka Tev ir goda lieta par jebkuru manu komentāru uzrakstīt diametrālu viedokli. Tas jau sāk palikt uzkrītoši pašmērķīgi.
Attiecībā uz Tevi man rodas iespaids, ka Tev ir goda lieta par jebkuru manu komentāru uzrakstīt diametrālu viedokli. Tas jau sāk palikt uzkrītoši pašmērķīgi.
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Nē - kāda vaina epitetiem? Kas tieši šķiet aizskaroši?
Vai esi lasījusi , kā Gundega Repše - ar kādiem epitetiem kritizējot kritizētāus aizstavēja savus it kā vēsturisko romānu rakstītājus? Kādas tama ir sekas ?
Mīļā - lūdzu iznāc no savas ideālu pasaules, nevajag par ilgu tajā uzturēties , tad būs tā , ka jutīsies vajāta un aizvainota un pazemota.
Un neesi netaisna , es loti daudziem Taviem uzskatiem piekrītu. Bet es absolūti neiederos Tavā ideālajā pasaulē. Tikko es kritiski izsakos - tā bāc, ar kāju pa pakaļu un Tavas pasaulītes laukā.
Vai esi lasījusi , kā Gundega Repše - ar kādiem epitetiem kritizējot kritizētāus aizstavēja savus it kā vēsturisko romānu rakstītājus? Kādas tama ir sekas ?
Mīļā - lūdzu iznāc no savas ideālu pasaules, nevajag par ilgu tajā uzturēties , tad būs tā , ka jutīsies vajāta un aizvainota un pazemota.
Un neesi netaisna , es loti daudziem Taviem uzskatiem piekrītu. Bet es absolūti neiederos Tavā ideālajā pasaulē. Tikko es kritiski izsakos - tā bāc, ar kāju pa pakaļu un Tavas pasaulītes laukā.
Sunflower W
pirms 4 gadiem
Paskaties no malas uz divām lietām:
1) Tu izrādi neesi redzējusi. Par to pat kritiķiem viedokļi atšķiras, taču kritiskās ir mazākumā. Kāpēc Tu piekrīti kritiskajām, ja Tev viedokļa par izrādi kā tāda nav;
2) 101.reizi atkārtoju, ka es rakstu komentārus tikai par izrādēm un tikai par tām, ko esmu redzējusi. Es neizmantoju portālus savu problēmu vai neesošu attiecību / attieksmes skaidrošanai.
1) Tu izrādi neesi redzējusi. Par to pat kritiķiem viedokļi atšķiras, taču kritiskās ir mazākumā. Kāpēc Tu piekrīti kritiskajām, ja Tev viedokļa par izrādi kā tāda nav;
2) 101.reizi atkārtoju, ka es rakstu komentārus tikai par izrādēm un tikai par tām, ko esmu redzējusi. Es neizmantoju portālus savu problēmu vai neesošu attiecību / attieksmes skaidrošanai.
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Vēl kā es domāju - savulaik Silvija Radzobe rakstīja, ka NT Rubenis šo nav gribējis laist iekšā savāteātrī, jo SR atļāvusies kaut ko kritisku par kādu tur izrādi uzrakstīt - ja mēs būtu taisnīga, tiesiska sabiedrība - tad tādam teātra direktoram ar kaju pa pakaļu un labi tālu prom. NT dzīvo un uzdzīvo ar visu savu nomenklatūru par nodokļu maksātāju naudu un mums skatītājiem ir tiesības uz profesionāļu vērtējumu , tie liekulīgie tukšie glaimi, tās komčekistu draudzības ir pāri brošai
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
SP - Tu brīnies par tiem, kuri atļaujas noniecināt otra darbu, bet es brīnos par tiem, kuri atļaujas sūdu uzdot par konfektīti un vēl tā izkārtot, ka es par to samaksāju un nevaru dabūt naudu atpakaļ, secinot, ka esmu piekrāpta . Lūdzu, piedod par rupjību, bet es to gribu uzrakstīt tieši un konkrēti.
Latvijā kritika ir iznīcināta kā saka līdz saknei, izdedzināta ar visām atļautajām u n neatļautajām ķīmijām un ja uzrodas kāds, kas ir gatavs tomēr kritizēt - tā uzreiz - kā saka ar cirvi virsū un līdz saknei nost.
Lūk, to es vēlējos pateikt un šo savu domu aizstāvēt līdz pēdējam elpas vilcienam.
Ja par pagājušā gada grand prix izrādi Latvijā pasludina klasiskas filmas rimeiku - atdarinājumu , ja to pasludina par izcilu režiju un dramaturģiju, tad žūrija būtībā teātra mākslu ir pielīdzinājusi šovam - jo krāšņāks šovs, jo labāka izrāde. Es vienmēr tā esmu uzskatījusi un mans uzskats ir nostiprinājies - Nacinālajam teātrim žūrija balvas dod =jo šis teātris ir viens no retajiem, kurā ir stingra padomju okupācijas laika tradīcija - vispirms izrādi - par velti parādīti partijai un visai nomenklatūrai un ja šiem patīk - tad pazemīgā žūrija uzreiz klāt ar balvām. Lai tie komčekisti tur uzdzīvo - tikai tam nav nekāda sakara ar teātra mākslu un tas ir jāpasaka skaidri un gaiši !
Dzintars Tilaks - radiožurnālists intervijā augusta Kontekstam saka, ka cilveki aizkadrā ir gatavi pateikt visu ko, bet ēterā ir gatavi tikai uz sīrupa liešanu. Es negribu šo komčemistu tradīciju - nē un viss - es gribu dzirdēt , ko patiesi cilvēki domā u vari mani kaunināt cik tik grib -man vienalga
Latvijā kritika ir iznīcināta kā saka līdz saknei, izdedzināta ar visām atļautajām u n neatļautajām ķīmijām un ja uzrodas kāds, kas ir gatavs tomēr kritizēt - tā uzreiz - kā saka ar cirvi virsū un līdz saknei nost.
Lūk, to es vēlējos pateikt un šo savu domu aizstāvēt līdz pēdējam elpas vilcienam.
Ja par pagājušā gada grand prix izrādi Latvijā pasludina klasiskas filmas rimeiku - atdarinājumu , ja to pasludina par izcilu režiju un dramaturģiju, tad žūrija būtībā teātra mākslu ir pielīdzinājusi šovam - jo krāšņāks šovs, jo labāka izrāde. Es vienmēr tā esmu uzskatījusi un mans uzskats ir nostiprinājies - Nacinālajam teātrim žūrija balvas dod =jo šis teātris ir viens no retajiem, kurā ir stingra padomju okupācijas laika tradīcija - vispirms izrādi - par velti parādīti partijai un visai nomenklatūrai un ja šiem patīk - tad pazemīgā žūrija uzreiz klāt ar balvām. Lai tie komčekisti tur uzdzīvo - tikai tam nav nekāda sakara ar teātra mākslu un tas ir jāpasaka skaidri un gaiši !
Dzintars Tilaks - radiožurnālists intervijā augusta Kontekstam saka, ka cilveki aizkadrā ir gatavi pateikt visu ko, bet ēterā ir gatavi tikai uz sīrupa liešanu. Es negribu šo komčemistu tradīciju - nē un viss - es gribu dzirdēt , ko patiesi cilvēki domā u vari mani kaunināt cik tik grib -man vienalga
Sunflower W
pirms 4 gadiem
Seņkovs (man tiešām nav nekas pret viņu) jau pats brīnījās, par ko viņam tika balva. Ir kaut kādas lietas, ar kurām nevajag spekulēt. Tas jau tāpat kā ar Titāniku, kur režisors precīzi aprēķināja, cik bieži un kurās vietās skatītāji raudās.
Attiecībā uz Balto helikopteri - ļoti nožēloju, ka pirms skatīšanās lasīju visas tās recenzijas, jo, no vienas puses, tika piekodināts uzmanīgi sekot tekstam, bet, no otras puses, recenzijās viss tas teksts būtībā bija jau atreferēts. Tā kā man sanāca "ļoti uzmanīgi klausīties" tajā, kas bija lasīts. Īstenībā izrādi vajag sajust un tur es piekrītu Silvijai Radzobei, skat. viņas recenziju kroders.lv.
Lielākoties recenzijas par Balto helikopteru ir par formu, nevis saturu. Pavisam greizi sanāk, kad recenzents sevi jau sākumā pasludina par "pie reliģijām nepiederošu" un tad sāk pretenciozi ķidāt izrādi, tā arī nesaprazdams, ka izrāde nav ne par reliģiju, ne par baznīcu, bet par ticību.
Attiecībā uz Balto helikopteri - ļoti nožēloju, ka pirms skatīšanās lasīju visas tās recenzijas, jo, no vienas puses, tika piekodināts uzmanīgi sekot tekstam, bet, no otras puses, recenzijās viss tas teksts būtībā bija jau atreferēts. Tā kā man sanāca "ļoti uzmanīgi klausīties" tajā, kas bija lasīts. Īstenībā izrādi vajag sajust un tur es piekrītu Silvijai Radzobei, skat. viņas recenziju kroders.lv.
Lielākoties recenzijas par Balto helikopteru ir par formu, nevis saturu. Pavisam greizi sanāk, kad recenzents sevi jau sākumā pasludina par "pie reliģijām nepiederošu" un tad sāk pretenciozi ķidāt izrādi, tā arī nesaprazdams, ka izrāde nav ne par reliģiju, ne par baznīcu, bet par ticību.
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Briselē biju uz salvenā Kastelluči - Žanna dArka. Ļoti jau slavēja arī muzikālo lasījumu, bet nu - no tā vērtēšanas es izvairos . Toties izrādes dramaturģija, inscenējums - tas tik bija kaut kas. Es labu laiku nespēju saprast vai Žannu tēlo vīrietis vai sieviete vai transvestīts - arī tad, kad Žanna nometa kleitu un palika plika man tas nekļuva skaidrs. Sēžu , klausos , skatos un domāju - labi - es visu saprotu - bet kāpēc transvestīts - nu un tad tā kliegšana nenormālā - man tā reāli traucēja . Pūt vējiņos es uztraucos , ka visi tie lēkātāji pa trepēm nožausies lejā, kad Uldis Baibiņu saķēris pa tām trepēm sāka līgoties, man riktīgi elpa aizrāvās un tā arī ar Kastelluči izrādi - mani nenormāli uztrauca, ka Žanna, kā beigās izrādījās - sieviete, zaudēs balsi un izrādi nevarēs nospēlēt. Vai tā bija jākliedz, lai pārliecinātu skatītāju, ka Žanna uzvarēja ar mīlestību, nevis zobenu?
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Izrādi neesmu redzējusi un diez vai biļetes dabūšu , bet - mana svēta pārliecība ir tā, ka izrādes pieteikums vien jau ir vērtība pati par sevi. Pat nevar salīdzināt - šovveidīgs filmas , pat ne orģināllugas, bet filmas rimeiks un orģināldramaturģijas izrāde -
Man bija daži būtiski iebildumi par Pakļaušanos , tomēr tik un tā - joprojām uzskatu, ka tā bija/ir ģeniāla izrāde savā tēmas pieteikumā. Tas, kas šodien notiek Latvijā - kad mums ir it kā demokrātija, it kā nacionāla valsts, bet patiesībā nefunkcionē paši demokrātijas pamatzobrati un pati pamatnācija tūlīt tūlīt kļūs par minoritāti - tas viss tika parādīts un izrādīts Velbeka-Hermaņa Pakļaušanās - tas bija/ir kā dimants, kas iekrita pūlī un pūlis to nespēja novērtēt.
Tādas Hermaņa izrādes man patīk. Tādas es novērtēju , pat ja ne visam kas un kā tajās bija es piekritu. Un man patika visi tie vērtējumi, kuri bija arī kritiski. Jo īstu dārgameni berze tikai spodrina, kamēr neīstu vienā brīdī - hops - sadrupina.
Man bija daži būtiski iebildumi par Pakļaušanos , tomēr tik un tā - joprojām uzskatu, ka tā bija/ir ģeniāla izrāde savā tēmas pieteikumā. Tas, kas šodien notiek Latvijā - kad mums ir it kā demokrātija, it kā nacionāla valsts, bet patiesībā nefunkcionē paši demokrātijas pamatzobrati un pati pamatnācija tūlīt tūlīt kļūs par minoritāti - tas viss tika parādīts un izrādīts Velbeka-Hermaņa Pakļaušanās - tas bija/ir kā dimants, kas iekrita pūlī un pūlis to nespēja novērtēt.
Tādas Hermaņa izrādes man patīk. Tādas es novērtēju , pat ja ne visam kas un kā tajās bija es piekritu. Un man patika visi tie vērtējumi, kuri bija arī kritiski. Jo īstu dārgameni berze tikai spodrina, kamēr neīstu vienā brīdī - hops - sadrupina.
Sunflower W
pirms 4 gadiem
Savā ziņā Hermanis ir elitārs un viņa izrādes ir priekš domātājiem. Nevarēšu tagad precīzi citēt, taču viens režisors atzina, ka Hermanis var atļauties taisīt izrādes sev par pašam tuvām tēmām, kuras veidojot var iedziļināties un pētīt. Un patstāvīgās domāšanas stimuls ir tas, ko meklē un atrod viņa izrādēs lojāls skatītājs. Tas ir līdzīgi grāmatu anotācijām - katrs priekš sevis spriež, vai vēlas izlasīt visu vai pietiek ar īsu ieskatu.
ilze klavina
pirms 4 gadiem
Interesanti. ka sajūtas sakrīt. Tomēr šķiet Z.nestabilitāte kā pretstata paņēmiens B.stabilitātei.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
0
Neviens nezina, ko no manis sagaidīt. Saruna ar rakstnieku Marju Ivaškeviču
Rakstīju bērnišķīgi ironiskā valodā, lai ievadā ļoti vienkārši izskaidrotu sarežģītus notikumus. Ievads kļuva par iemeslu uzbrukumiem man, jo viņi nespēja iedziļināties pašā grāmatā. Man tika anonīmi draudēts ar nāvi, un policija sāka izmeklēšanu, taču neviens netika apcietināts.
Teātris
17.12.2019
12
Lielā, greizā trīsvienība