Arvis Viguls
Autors
Arvis Viguls ir trīs dzejoļu krājumu autors ("Istaba", 2009; "5:00", 2012; "Grāmata" 2018). Tulko un atdzejo no dažādām valodām diapazonā no cepumu reklāmām līdz operu ārijām. Patīk gatavot ēst, jo īpaši zupas.
publikācijas
pēdējā publikācija pirms
vērtējumi
kopā saņemti komentāri
kopā izteiktie komentāri
Populārākās autora Tēmas
Populārākie autora raksti
Šajā mājā
Šajā mājā kafiju dzer un rīta avīzes lasa. Šajā mājā brokastis ēd, šajā mājā labi ēd.
Debesis
— Kāp! — Māris vēlreiz uzsauca Sīkaļam, sastingušam kādu trīs stāvu augstumā virs mūsu galvām, un Sīkaļa lika trīcošo pēdu uz nākamā pakāpiena.
Skola
Es biju tāds skolēns, kas lika skolotājiem apsvērt savas dzīves izvēles un mainīt profesiju.
Skudras mājā
Reiz kāda vīrieša galvā parādījās domas, tā kā mājā mēdz iemitināties skudras vai pārtikas kodes, tarakāni, peles. Viņš bija satriekts, tas bija neizturami.
Visi autora raksti
Arvis Viguls
0Sasmīdināt princesi un apraudāties
Ronalds Briedis. Karaoke. ― Rīga: Neputns, 2008.
Karaoke jau pēc vizuālā izskata vien ir plānāka par savu vecāko māsu, un tas nevis tādēļ, ka autoram būtu mazāk sakāmā; drīzāk viņa poētika kļuvusi lakoniskāka un centieni likt lasītājam aizdomāties par Lielajiem Jautājumiem ir ņēmuši virsroku pār centieniem sasmīdināt princesi.
Arvis Viguls
0Intelektuālā ironija
Kārlis Vērdiņš. Es. - R: Neputns, 2008
Ja pieņemam, ka Anrī Matiss nav kļūdījies, tad dzejoļu krājums Es pieder pie „lielās mākslas”, jo, lai gan noformējuma ziņā atgādina viduslaiku traktātu, tas ir sava laika bērns. Asprātīgs komentārs par šo laiku un arī pašam par sevi, plaši un veikli izmantojot kultūras uzkrātos tēlus, zīmes, simbolus.
Arvis Viguls
0Latviešu psihs
Andris Ogriņš. es zvēru pie kraukļiem. - R: Neputns, 2008
Tāpat, lai gan autoram piemīt pārsteidzoša spēja atrast arvien jaunus un jaunus tēlus un metaforas, šķiet, krājumā biežāk sastopamie tēli ir alkohola un tā lietošanas atribūtika: korķi, glāzes, pudeles, visbiežāk sadauzītas.
Arvis Viguls
0Ārstniecisks līdzeklis
Ingmāras Balodes poētikai raksturīga mērķtiecība, jo dzejniece lieki nemētājas ar hiperoriģinālām metaforām. Katrai rindai viņas dzejoļos ir noteikts spriegums un funkcija. Un, manuprāt, tā ir viena no dzejnieka noderīgākajām prasmēm - pateikt tieši tik, cik nepieciešams.
