Dzeja
11.09.2020

Skola

Komentē
0

Dzejas kopa publicēta "Satori" avīzē "Man riebjas skola".

Punkts. turpinājums

"Vigul, šitai pīpēšanai un dzeršanai
vienreiz jāpieliek punkts!"
jūs reiz kliedzāt, direktora kungs.
Nu lietas beidzot sāk mainīties.

Direktora kungs, esmu labojies,
kopš pēdējoreiz rakstīju par jums.
Nu jau pusotru mēnesi esmu skaidrā
un cenšos domāt tikai pozitīvas domas.

Šomēnes es ziedoju labdarībai,
un esmu sācis katru vakaru skriet —
pavisam droša pazīme,
ka pēdīgi un galīgi esmu zaudējis prātu.

Vēl tikai jāatmet tā pīpēšana
un jāatrod labs terapeits,
un jāiemācās visā, kas skaists,
nesaredzēt tikai puvi un tārpus.

 

mākslinieka portrets zēnībā

Es biju tāds skolēns,
kas lika skolotājiem apsvērt
savas dzīves izvēles
un mainīt profesiju.

Astotajā klasē pirmajā semestrī
mūzikā un literatūrā — 3.
Vecāku sapulcē tiek rādīti
daži mani garadarbi:

"Es gribu, lai man būtu robots,
kas nogalina cilvēkus."
"Maniaks sadalīja sēņotāja līķi
ar zivju nazi."

Kad literatūras skolotāja
skaidroja vārdu "nihilists",
viņa norādīja uz mani un teica:
"Nu, tas ir tāds kā Arvis."

Tas liek par šo un to paprātot.
Laikam esmu bijis sabojāts
jau daudz, daudz agrāk.
Varbūt no paša sākuma.

 

Zvanīja pašreizējais skolas direktors,
vārdu pa vārdam ­— jubilejas salidojums,
vai es nevarētu sacerēt dzejoli
šim gadījumam par godu.

Iztēlojos — stāvu pilnas zāles priekšā
un lasu odu, veltītu mīļajai skolai.
Murgs, no kura pamostas kliedzot.
Bet arī atteikt kaut kā neērti.

Atbildēju direktoram, ka padomāšu.
Pēc kāda laiciņa zvana
šķiet, direktora sekretāre.
Kā tad būšot ar to dzejoli?

Teicu, ka nesanāks, jo tajā datumā,
braucu uz ārzemēm. Uz festivālu.
Neatceros, bet liekas, ka sameloju.
Tā nu netiku uz jubilejas salidojumu.

 

We don’t need no education.

Sadursme ir neizbēgama.

Apmaiņa ar gūstekņiem nav mazinājusi saspringumu frontē. Agrobiznesa koledžas studenti izrādījušies slikti mediatori miera pārrunās. Un arī uz dažām stundām noslēgtais pamiers karājas mata galā.

Direktors turpina dot pavēles no bunkura pagrabā. Starp skolas un valsts karogiem no bildes pie sienas uz viņu bargi noraugās prezidents.

No sabiedrotajiem pienāk neiepriecinošas ziņas. 2. vidusskola un 3. vidusskola beidzot salūzušas zem skolēnu diversantu vienību spiediena. Direktori parakstījuši Versaļas līgumu.

Pamatskola kritusi jau pašā ofensīvas sākumā un pieņēmusi visas pirmklasnieku prasības. Bez ierunām.

Pēdējais izglītības bastions, kas vēl nav kritis, bērnudārzs Kāpēcītis, vēl izrāda vārgu pretestību. Palīdzība ar papildspēkiem nav iespējama.

Izglītības ministrijā neviens jau sen neatbild uz zvaniem.

Abās pusēs netrūkst dezertieru.

Medmāsa ierīkojusi lauka slimnīcu pie baptistu baznīcas. Skolas tehniskais personāls uzņēmies sanitāru lomu.

Zubri iebarikādējušies bibliotēkā un asina zīmuļus. Pieņemts gudrākais lēmums nogaidīt, un tad — lai nāktu, kas nākdams!

Skolotāju kohorta ieņem aizsargpozīcijas Kalpaka laukumā aiz postamenta.

Skolēnu triecienvienības jau izvietojas Strūves parkā, gatavas uzbrukumam. Tiek gaidīta komanda no galvenā štāba uz dambja.

Kura puse izrādīsies pārāka? Kura puse plūks uzvaras augļus?

Necieņa pret autoritātēm, pusaudžu maksimālisms un pubertātes hormoni — vai ar to būs pietekami, lai salauztu skolotāja godu, gadiem krāto pieredzi un samierināšanos ar likteni?

Šī ir pēdējā sadursme, Armagedonas kauja! Šis ir tas brīdis, kad Cēzars šķērso Rubikonu un Vašingtons pārceļas pār Delavēras upi. Kad lētticīgie trojieši ieved zirgu caur pilsētas vārtiem un trīssimt spartieši satver ciešāk zobenu spalus, pirms persieši nāk.

 

sapņu tulks

Trīs sižeti atkal un atkal
atkārtojās manos murgos.
Pirmais — ir iestājusies apokalipse.
Nezinu, ko par to saka sapņu tulks.

Otrais — zaudēju mīļoto cilvēku
un palieku viens plašajā pasaulē.
Un arī tas ir piepildījies — tieši laikā,
kad šī pasaule iet uz galu.

Nu viss, kas man palicis,
es prātoju, ievilkdams dūmu
pretī savai kādreizējai skolai,
ir trešais, pēdējais sižets:

sapnī visu pusgadu
esmu bastojis matemātiku
un mani draud nepielaist
pie gala eksāmeniem.

"Bet es jau pabeidzu vidusskolu!"
es kliedzu, ieslēgts kabinetā,
sizdams dūres pret durvīm.
"Es jau esmu pabeidzis skolu!"


25. aprīlis – 16. maijs, 2020

Jēkabpils

Arvis Viguls

Arvis Viguls ir trīs dzejoļu krājumu autors ("Istaba", 2009; "5:00", 2012; "Grāmata" 2018). Tulko un atdzejo no dažādām valodām diapazonā no cepumu reklāmām līdz operu ārijām. Patīk gatavot ēst, jo īp...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!