Anna Žabicka ir sociālantropoloģe. Galvenās intereses ir fiziskās un garīgās veselības, medicīnas un nāves antropoloģija. Patīk staigāt pa kapiem, jo tur apslēpta vēsture par cilvēkiem, kuri nav iekļauti grāmatās. Vasarās sēj un stāda, un vēro, kā aug viss zaļais.
Mudīte bija viens no stiprākajiem un gaišākajiem cilvēkiem, ko esmu pazinusi, un janvāra vidū viņa būtu svinējusi 90 gadu jubileju. Aprūpētāja Alise paskatījās uz manām saraudātajām acīm un lietišķi, bet maigi teica: "Anniņ, tu nevarētu būt aprūpētāja. Nevar tā laist sev klāt."
"Ko darīt, ja es tev teiktu, ka esmu seksists? Nu, es esmu. Jā. Esmu to pateicis un domāju tieši to." Varbūt pārdomas par savām privilēģijām var ļaut mums pašiem ieraudzīt sevī lielu spēku?
Ar katru cilvēku, kas aiziet, es jūtos kailāka. Ilgu laiku nespēju iedomāties, ka reiz varētu būt Annas bez vecvecākiem un viņu paaudzei raksturīgajām izdarībām. Viņi ir tie, kas dzied! Tagad, kad viņu vairs nav, mēs lēnām pārdefinējam sevi un mācāmies svinēt no jauna.
Vairāki pētījumi liecina, ka bieži vien sievietes ar lielām krūtīm klišejiski tiek uztvertas kā seksuāli daudz atvērtākas un pat izlaidīgākas nekā sievietes ar mazām krūtīm.
Varoņu mīlestības meklējumi daudz neatšķiras no citu paaudžu mēģinājumiem satikties un iepazīties. Kafija un izsmalcinātas kūciņas kafejnīcās vai lielā sirsnībā gatavotas pusdienas mājās ar sadzertām tubrālībām mijas ar telefoniski ļoti tieši uzdotiem jautājumiem par iecerētās augumu, svaru un izmēru.
Kā nākas, ka valsts, kurā pieaug ne tikai vidējā dzīvildze, bet arī sliktā veselībā nodzīvotie gadi un kura arvien vairāk saskaras ar sabiedrības vecuma dinamikas izmaiņām, vecumdienas aizvien veido un pieņem kā mūža posmu, kas vairumam jānodzīvo nabadzībā un bez pretenzijām uz dzīves baudīšanu?
Vasarās tas šķiet tik romantiski – iesēsties mašīnā un, pa visu salonu dziedot līdzi mūzikai, līkumot pa lauku ceļiem. Pienenes, ugunspuķes, labība, rudzupuķes, griķu lauki, lielo egļu ieskauti līkumi, aiz kuriem slēpjas mazi un spoži ezeri. Tomēr papildus romantikai lauku ceļi vasarās piedāvā plašu spektru izaicinājumu.
Ar katru cilvēku, kas aiziet, es jūtos kailāka. Ilgu laiku nespēju iedomāties, ka reiz varētu būt Annas bez vecvecākiem un viņu paaudzei raksturīgajām izdarībām. Viņi ir tie, kas dzied! Tagad, kad viņu vairs nav, mēs lēnām pārdefinējam sevi un mācāmies svinēt no jauna.
Mudīte bija viens no stiprākajiem un gaišākajiem cilvēkiem, ko esmu pazinusi, un janvāra vidū viņa būtu svinējusi 90 gadu jubileju. Aprūpētāja Alise paskatījās uz manām saraudātajām acīm un lietišķi, bet maigi teica: "Anniņ, tu nevarētu būt aprūpētāja. Nevar tā laist sev klāt."
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
