Vājais zinātnes avangards

Agrāk es aizrāvos ar analogo fotogrāfiju, bet reizē ar kļūšanu par māti atradu jaunu vaļasprieku, kas izsūc laiku, nervus un finanšu resursus, – studijas doktorantūrā.

Iespējams, vērotājam no malas nav īstas skaidrības par reālo situāciju zinātnē Latvijā (īpaši humanitārajās un sociālajās zinātnēs), taču to spilgti savā runā [1] iezīmēja vēsturniece Ineta Lipša, atsakoties no iegūtā titula "Gada vēsturnieks 2022": karalis ir kails, finansējuma zinātnei nav. Iegūt atbalstu projektam ir grūtāk, nekā laimēt loterijā, konkurence par naudu ir zvērīga, ikdienas darbs ar studentiem – iedvesmojošs, taču lielās slodzes dēļ pilnībā izdedzinošs. Es, protams, varu runāt tikai par savu un sava burbuļa pieredzi, studējot sociālās zinātnes Latvijas Universitātes doktorantūrā, tomēr doktora grāda ieguvēju skaits Latvijā ir mazāks nekā nepieciešams zinātnieku ataudzei, turklāt ar gadiem tas turpinājis sarukt, tādēļ dažus vispārīgus secinājumus izdarīt ir iespējams.

Taisnības labad jāsaka, ka arī citur pasaulē doktorantūra var būt mokoša, taču citi tikpat sāpīgi destruktīvi un skumīgi finansējuma trūkuma gadījumi kā pie mums būtu vēl jāpameklē. Ilgi solītās doktorantūras stipendijas [2] granti, kuri bija paredzēti kā stimuls un finansiāls atbalsts jaunajiem zinātniekiem, nedz man, nedz vīram, kurš jau kļuvis par grāda kandidātu, netika ierobežotā skaita un specifisko prasību dēļ. Mēs varam iegūt finansējumu komandējumam vai dalības maksai konferencē u.tml., taču, piemēram, laikā, kad projekta nav, es kā zinātniskā asistente atalgojumu nesaņemu. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijas plānos ir "jauns jaunais" doktorantūras modelis [3] ar vēl citādu finansējuma modeli, taču par to joprojām nav galīgas skaidrības. Mana pašreizējā stipendija ir 140 eiro mēnesī. Tādējādi doktorantūra Latvijā, vismaz manā gadījumā, ir un paliek hobijs, kuru pašfinansē, strādājot algotu darbu citur, zogot laiku savai ģimenei un sev.

Kaut arī ilgi gaidītais un ar lielu novēlošanos publiskotais Tiesībsarga ziņojums, ka "Latvijas Zinātnes padome, Izglītības un zinātnes ministrija un Finanšu ministrija sistemātiski liek šķēršļus, lai sievietes zinātnieces varētu pilnvērtīgi izmantot ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus", mūsu ģimenes situāciju īpaši nebūtu mainījis, es novērtēju žestu, kam, cerams, sekos rīcība. Ziņojumā tiek uzsvērts darba un dzīves balanss, kuru pašreizējā regulējuma dēļ sievietēm nav iespējams ievērot – ja bērna kopšanas atvaļinājums iekrīt projekta norises laikā, topošajai vai jaunajai mātei vai nu jāturpina strādāt, vai arī viņai par to netiek maksāts. Es gan vēlos norādīt, ka ar zinātni nodarbojas un bērna kopšanas atvaļinājumā iet arī tēvi, tāpēc esošā sistēma ir negodīga arī pret vīriešiem un attiecība starp darbu un privāto dzīvi ir neveselīga abiem dzimumiem. Tomēr būsim godīgi – par spīti tam, ka mūsdienās sabiedrība (vismaz vārdos) abus dzimumus lielākoties uzskata par vienlīdz spējīgiem strādāt algotu darbu un arī rūpēties par māju un bērniem [4], realitāte atšķiras.

Latvijā ir daudz vairāk sieviešu ar bakalaura un maģistra grādiem nekā vīriešu [5], un arī augstākajā izglītībā (2020./2021. gadā) 55% no unikālajām personām, kas ieņem akadēmisko amatu, ir sievietes, kas – nav nekāds pārsteigums – ir vairāk nekā citās ES valstīs (41%) [6]. "Proporcionāli visvairāk sieviešu ir lektora amatā (67%), bet vismazāk profesora amatā (45%)" [7]: arī profesora amats, protams, nav zelta bedre [8], tomēr zemāk apmaksātos amatus arī augstākajā izglītībā biežāk ieņem sievietes. Salīdzinājumam: ja no 2023. gada septembra profesors saņems 1982 eiro, docents – 1270 eiro. Kopā ar pilnas slodzes darbu un laiku ģimenei studijas doktorantūrā – kas ietver gan lekciju sagatavošanu un lasīšanu, gan pētniecisko darbu, gan nobeiguma darbu vadīšanu un recenzēšanu u.tml. – gandrīz vienmēr veido neizturamu slodzi gan manā, gan citu sieviešu ikdienā. Šo un citu acīmredzamu iemeslu dēļ pabeigt studijas vēlamo 3–4 gadu laikā un pēc tam vēl izrausties no slikti apmaksātā lektora vai docenta amata ir krietni grūtāk. Neaizmirsīsim arī, ka izglītība ir "misijas darbs" un gausties par atalgojumu ir neglīti, jo viss tiek darīts cēla mērķa labad, kas gandrīz vienmēr pieprasa upurus.

Pašas akadēmiķes joko, ka, lai aizstrādātos līdz tenūras pozīcijai (kas gan pie mums, Latvijā, vēl tikai pamazām tiek ieviesta), viņām būtu vajadzīga sieva vai pilnas slodzes tēvs (stay-at-home-dad), un pilnā nopietnībā atzīst, ka gluži tāpat kā citās intensīvās profesijās, kas prasa lielu laika un resursu ieguldījumu, izjūt iekšēju cīņu starp veltīšanos karjerai un laika atrašanu gan sev, gan elementāru mājas pienākumu veikšanai, ko, protams, neapmaksā nevienam [9]. Pat ideāli saskanīgiem un uz vienlīdzību attiecībās vērstiem pāriem mazu bērnu audzināšanas periods sagādā grūtības, par ko liecina arī drūmā šķiršanās statistika Latvijā, kas mūs ierindo pirmajās vietās Eiropā, taču doktorantūra var piemest vēl vienu pagali jau gana karstajā sārtā [10]. 

Kāpēc tev to vispār vajag? Nu, pagaidi dažus gadus, bērni paaugsies, tad atkal pievērsīsies studijām. Tev tur tāpat neko daudz nemaksā. Neatstāj ģimeni novārtā! Tu ar savu vaļasprieku atņem laiku bērniem, kas nekad vairs nebūs tik mazi. Nu, ko tu dzenies pa puspasauli uz kaut kādu konferenci, kur nav pat publikācijas! Kam tev vispār to doktorantūras vasaras skolu, tu attālināti nevari? Un ko tu beigās darīsi, kad iegūsi to grādu, ja naudas nozarē nav? 

Uz bezgala kaitinošiem jautājumiem, kas vāji maskēti ar rūpēm, bet patiesībā slēpj cietsirdīgu nosodījumu par manām izvēlēm vai tikumiskas bailes par manu bērnu labklājību, mierpilni un pacietīgi gan dzīvē, gan domās esmu atbildējusi neskaitāmas reizes. Iespējams, manas kolēģes piekritīs, ka mēs, sievietes, šādās sarunās tāpat nevaram triumfēt. Tu esi slinka, ja nestrādā un tikai laiskojies mājās ar bērniem, bet darbaholiķe vai māte egoiste, ja pārāk agri sūti bērnu uz bērnudārzu. Tu esi "dumja jaunā māmiņa ar pienu galvā", ja neattīsties, neizglītojies un neseko līdzi jaunākajām tendencēm par bērnkopību/uzņēmējdarbību/aktualitātēm savā pētniecības laukā (ievietojiet šeit jebkuru sfēras nosaukumu), bet nelietojama arīdzan tad, ja tevī nav mātes instinkta, kam tu bezgalīgi uzticies.

Par spīti tam, ka Latvijā ģimenes politika lielākoties orientēta uz vecāku un bērnu labklājību, neoliberālisma ideoloģija iecirtusi savus zobus arī mātišķībā, spiežot sievietes tiekties pēc perfekcijas, kas balansē starp galējībām, un vērpt veiksmes stāstu ne vien savā instagrama kontā, bet nemanāmi arī prātā. Papildus sabiedrības spiedienam un priekšstatam par to, kuram no pāra vajadzētu vairāk laika pavadīt mājās ar bērniem un organizēt mājas soli, vismaz manā gadījumā ļoti izteikti strādāt traucē arī pašcenzūra. Es nespēju atstāt ar 39° temperatūru slimiķīti, kurš stiepj man pretī rokas un lūdz mammīti. Ja tomēr to izdaru un retu reizi aizdodos uz konferenci vai lekcijām, atstājot bērnu ar kādu citu, man visu laiku ausīs skan "tu izvēlējies savu egoistisko darbu bērna labklājības vietā". Šī uzmācīgā balss man traucē arī klusumā apsvērt domas zinātniskai publikācijai, jo to taču varētu apvienot, piemēram, ar banānmaizes cepšanu tandēmā ar vecāko dēlu. Quality time.

Iespējams, uz kara, klimata un demogrāfiskās krīzes fona gaudas par grūto doktorantūru, kuru izvēlas pāris ar maziem bērniem, skan kā pirmās pasaules problēma, taču par krīzi saucama arī situācija izglītībā un zinātnē. Mums vienlaikus nepieciešams gan miers, gan augsti kvalificēts darbaspēks, gan bērni, gan zinātnieki, gan skolotāji – ar visaugstākās raudzes novērtējumu, bet minimālu finansiālo ieguldījumu. Neoliberālisms uzstāj, ka veiksmes un izdošanās atslēga ir paša indivīda rokās, tomēr es nesaprotu, kā uz burtiski degošās pasaules fona tam kāds vēl spēj ticēt.

Es nespēju atstāt pašplūsmā un bez ievērības visas šīs liesmojošās ēkas, tomēr manas iespējas ir ierobežotas. Vismaz savā prātā piederu pie kustības, kuru, atsaucoties uz poļu filozofi Evu Majevsku, disertācijā apraksta Jana Kukaine, Ph.D. [11]: pie "vājā avangarda", kas, slīkstot triviālu un banālu ikdienas nebūšanu un bērnu aprūpes pienākumu jūrā, tomēr bezgalīgi lēnām, ar pūlēm lien pretošanās virzienā. Sēžot pļavā un ar vienu aci vērojot bērna diendusu, es ar telefona un diktofona palīdzību intervēju citu mammu, kas atrodas otrā Latvijas pusē, pētījumam starptautiskam zinātniskam žurnālam. Ar meitu klēpī recenzēju bakalaura darbus, ar dēlu opā – piedalos LU konferencē, kur runāju par mūsdienu mātišķības diskursiem. True stroy. 

Un visi tie, kas piesauc bezatbildīgās sievietes, kuras nedzemdē bērnus, bet vēlas izglītoties, vai tieši pretēji – negodīgās sievietes, kas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā iedomājas strādāt un cenšas nopelnīt papildu līdzekļus (bieži vien solo) ģimenes budžetam, – nebrīnīties, kāpēc neejam gājienos vai piketos. Mēs esam mazliet aizkavējušās, bet mēs nākam.

[1] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/lipsa-atsakas-no-nominacijas-gada-vesturnieks-nepietiekama-valsts-finansejuma-vestures-izpetei-del.a499879/

[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/solitais-1000-eiro-grants-daudziem-doktorantiem-iet-gar-degunu.a437391/

[3] https://lvportals.lv/skaidrojumi/349151-vienoti-kriteriji-augstakas-prasibas-un-finansejums-jaunais-doktoranturas-modelis-tuvojas-otrajam-lasijumam-2023

[4] http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Latvijas-gimenes-paaudzes-2018.pdf

[5] https://stat.gov.lv/lv/dinamiskais-grafiks/galv-sievietes-un-viriesi-ar-augstako-izglitibu-2020

[6] https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/w/ddn-20230210-1#:~:text=In%202021%2C%20there%20were%206.9,employment%20in%20science%20and%20engineering.

[7] https://www.viis.gov.lv/sites/default/files/2021-12/parskats_par_latvijas_augstako_izglitibu_2020.pdf

[8] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.04.2023-valdiba-apstiprina-pedagogu-atalgojuma-grafiku-lizda-streiku-neatcels.a505309/

[9] S. S. Canetto, C. D. Trott, E. M. Winterrowd, D. Haruyama & A. Johnson (2017) Challenges to the Choice Discourse: Women’s Views of Their Family and Academic-Science Career Options and Constraints, Journal of Feminist Family Therapy, 29(1-2), 4-27, DOI: 10.1080/08952833.2016.1273174

[10] https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2022-10/Nr_05_Demografija_2022_%2822_00%29_LV.pdf

[11] https://www.lma.lv/uploads/news/3830/files/jana-kukaine-promocijas-darba-kopsavilkums.pdf