Vai mūsu brālis Jēzus?

Autors ir daudz lasījis, bet nepietiekami. Trūkst zināšanu, ko sniedz pats Maitreja/Kristus, kas ir atgriezies mūsu pasaulē jau 1977. gadā, un pagaidām darbojas pasaules notikumu aizkulisēs, tomēr jau pats paskaidro notikumus Palestīnā pirms 2000 gadu. Jēzus bija cilvēks, Kristus māceklis. Ar viņa hromosomām viss bija kārtībā, tās bija cilvēka hromosomas. Marija viņu neieņēma kādā pārdabiskā veidā, bet gluži cilvēciskā. Baznīctēvi, lai paaugstinātu, kā viņi domāja, Jēzus statusu un prestižu, pierakstīja viņa dzimšanai senu kosmoloģisku leģendu, kas stāsta par 2. Logosa parādīšanos Universā vēl pirms tā ārējās izpaušanās. Šī pati leģenda ir stāsta pamatā par to, kā Danaju apaugļoja Zevs, nolaizdamies pār viņu zeltainas gaismas formā.


Tomēr Jēzus bija tikai cilvēks, caur kura apziņu darbojās viņa Skolotājs (un Pasaules Skolotājs) Kristus. Tas notika viņa bērnībā un jaunībā laiku pa laikam, bet pēdējos trīs dzīves gadus pilnībā. Kristus bija Dieva dēls tai nozīmē, ka jau sen bija sasniedzis Meistara pakāpi, bet Viedas Meistarus sauc par Dieva dēliem tādēļ, ka viņi cilvēka evolūcijas stadiju jau ir pabeiguši, transformējuši savus ķermeņus par nemirstīgiem gaismas ķermeņiem, un ir augšāmcēlušies gan garīgā, gan burtiskā nozīmē. Viņos ir īstenojies pilns monādes jeb dievišķās dzirksts potenciāls. Kristus ir Viedas Meistaru Hierarhijas Galva uz mūsu planētas, Pasaules Skolotājs (tātad Skolotājs visai cilvēcei, ne tikai kristiešiem, kas mēģina viņu "privatizēt"), Skolotājs gan eņģeļiem, gan cilvēkiem, tīrākā mīlestības izpausme uz mūsu planētas. Kristieši savās mācībās ir saplūdinājuši kopā stāstus par Kristus darbību uz zemes Palestīnā un par 2. Logosa darbību Universā, kas nav viens un tas pats. Kristus sevi nekad nav saucis par "vienvienīgo Dieva dēlu", bet tikai par Dieva sūtni uz zemes vai par bērnu savam Tēvam debesīs, bet tādi esam mēs visi, kaut arī, atšķirībā no Kristus, to vēl neapzināmies. Evaņģēliji ir arī simboliski nostāsti par mācekļa attīstības un iesvētīšanas pakāpēm uz Iesvētīšanas Takas, ko attēlo Jēzus dzīves galvenie notikumi. Kā saka Meistari, ja Jēzus Kristus tēlu "atpersonificē", tad runa ir par cilvēka dvēseli jeb apziņu. ja Kristus runā par sevi cilvēka sirdī, tad viņš runā par cilvēka dvēseli, nevis par savu atrašanos tajā kā konkrētajam cilvēkam svešu būtni; viņš runā dvēseles vietā, it kā būtu tā. Un cilvēka grēku izpircēja ir viņa paša dvēsele, nevis kāda cita, kaut dievišķa būtne.

"Vienīgais ceļš, kā viņš to varēja iegūt, – radīt no jauna, tātad izdarīt to pašu, ko izdarījis, radot Ādamu un Ievu." - Bet no kā? No "ex nihilio"? :)

Ilja, ļoti interesants raksts. Bet pēc būtības jau nezinām Jēzus hromosomu sastāvu. Ir reti gadījumi, kur XX hromosomi tomēr ārēji izpaužas kā vīrieši; https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1110569010000117, https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/17579198. Ja vēl ņem vērā, ka partenogenēze ir novērota, vairāk pie dzīvniekiem, bet arī cilvēkos, tad drīzāk tas ir izskaidrojums, Un, bez tam, man liekas, ka Jēzus cilvēcību drīzāk veido viņa dzīve cilvēku starpā, viņa pilnīgā dalīšanās ar cilvēces sāpēm un priekiem. Kā fizioloģiski vai ģenētiski Dievs to panāca, Dievs vien zina.