Sāpe pārguļ ar vārdiem

Man šķiet, Cēlana dzeja nav reducējama ne uz "holokausta pārdzīvojumu" liriku, ne arī uz cīņu pret vācu valodu vācu valodā... Gan viens, gan otrais recenzenta apsvērums saslēdzās ar mūsdienu politkorektiem priekšstatiem par "Vergangenheitsbewältigung" un ar vispārīgiem pieņēmumiem par Cēlana nozīmi kā 20. gs. otrās puses lielākais dzejnieks vācu valodā. Bet Cēlana dzeja tomēr vienmēr ir pārsteidzoši brīva no metaforām, kas "pārnēs" vienas lietas nozīmi kādā citā, it kā "jaunā" nozīmē. Tā ir ārkārtīgi konkrēta un prasa no lasītāja uzmanību un ieklausīšanos. Vispārībā runājot par recenzijā vērtētajiem tulkojumiem, man veidojās priekšštats, ka tie, diemžēl, ārkārtīgi bieži un pamatīgi ir kļūdīgi un tādēļ prasa mazliet stingrāku recenziju.