Reiz naktī Gaile

Lūk, vēlos būt brīva. Atvērta domu un viedokļu dažādībai, gatava mainīt viedokli utt.,bet nu nesanāk.
Manuprāt, talants, radošums utt. nevar , nedrīkst būt bez atbildības nodokļa. Nu nedrīkst.
Gaile ar visām savām metaforas zvaigznēm man ir un paliek vīriešnīdēju armijas karognesēja,taurpūtēja . Kad toreiz LNB kroņa zālē biju uz viņas dzejas pasākumu ,bija sajūta,ka esmu nepareizajā vietā un nepareizā laikā. Šito divkosību- līst virsū vīriešiem,lai ciestu un pēc tam lādētu šos pa visiem gaņģiem. Nu nē. Un tās dāmas - no tās Gailes vīriešnīšanas dzejas un ciešanu kulta man apkārt orgasmo nekautrējoties. Nu nē.
Vai šitas noziegums par to pedofīlijas legalizēšanu,tad ja tā ir - hm- māksla. Nu nē. Tā nav māksla - tā ir pieturvieta ceļā uz elli.
Man iedeva lasīt H.Jagagiras angļu izdevumu The little life. Nu nelasās. Jo zinu,ka stāsts ir par geju,kura bērnība bija pedofīlijas,nevis mīlestības un saules svētīta. Un visu laiku tāds iekšējs zvans - nu ko te lasīt, jārīkojas. Jāaizstāv bērni. Bet kā?
Lūk, šo nakti - jau kārtējo, neesmu gulējusi. Auklēju draugu bērniņu,kurš navigē pa vecāku milzīgo gultu. Gulta iebarikādēta no visām pusēm ,bet apzinos,ka tas nav šķērslis. Tāpēc guļu un neguļu sargājot vismaz viena bērna mieru, bet kā izdarīt,lai visiem labi. Lai Latvijā ne tikai homoseksuāļus aizstāv ,bet arī pašus neaizsargātākos - bērnus.
Štukoju,cik Latvijā šogad t.i. pag.g., bērni miruši vardarbībā. P.Kļava la.lv stāsta,ka Zviedrijā,kad bētns izkritis pa logu, sasaukta parlamenta ārkārtas sēde. Tas neesot normāli. Pie mums- nosit,nodur, patur karcerī,patur pusbadā un nekas. Sabiedrība kā govs sagremo un izkakā un aizmirst ....kas gan bērnu ciedanas,ja cueš geju, ja cieš Inga.

Nu tā. Kāda nu kuram tā nakts