Vai tu lieto vārdus? Daži no tiem ir jaunāki par citiem. Katru gadu dažus visjaunākos izvērtē akcija "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens", sniedzot neparastu ieskatu valodas attīstības aizkulisēs.
Jau kopš 2003. gada Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (RLB LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (vairākus gadus – arī ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju) izvirza gada spilgtāko jauno vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Par 2020. gada vārdu kļuva "sejauts", par nevārdu – "vaibs", bet par spārnoto teicienu – medicīnas darbinieku pārfrāzētais Kārļa Ulmaņa citāts: "Mēs paliekam darbā jūsu dēļ, jūs palieciet mājās mūsu dēļ."
Kā teju katru gadu, arī šoreiz izvēlētie vārdi daudzos izraisīja neizpratni. Sociālo tīklu lietotāji jokoja par sejautu kā līķauta sastāvdaļu vai brīdi, kad pēc svinībām iemiedz ar seju šķīvī. Ja "sejauts" vismaz manā "burbulī" (viens no 2020. gada vārda kandidātiem, starp citu) raisīja izbrīnu tāpēc, ka neviens to nebija dzirdējis, tad nevārds "vaibs", tieši pretēji, izraisīja nelielu smaidu, jo žūrijas paziņojums, ka šis vārds ir "nesen parādījies un tieši tāpēc izvirzījies priekšplānā" aizvaino ja ne hipijus, kas angliski vārdu vibe lietoja kā saīsinājumu vārdam "vibrācijas" jau sešdesmitajos, tad 2012. gada mūzikas klasiku – Kendrika Lamāra "Bitch, Don’t Kill My Vibe" – gan. Katrā ziņā anglicismu "vaibs" daudzi, īpaši jaunieši, lietojuši jau krietnu laiku.
Taču fakts ir tāds – man nav ne jausmas, kā šo vārdu lieto citi. Var jau būt, ka Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kas pēdējā gada laikā ikdienā ieviesuši vārdu "vaibs" tieši ar žūrijas ieteikto "noskaņas" nozīmi. Akcijas preses konferencē žūrijas pārstāve, tulkotāja un literatūrfilozofe Ieva Kolmane norādīja, ka gada nevārda kategorija izvērtē vārdus, kas kādam likušies nepiemēroti, un speciālisti var norādīt vārdu trūkumus, taču vārda eksistence vien liecina, ka pēc šāda vārda bijusi vajadzība.
Bet vārdu vajadzību un lietojumu tik viegli nevar paredzēt. 2019. gada vārds "notumse" šķita lieks "elektropadeves traucējumu" vietā līdz, piemēram, nesenajām ASV Teksasas štata likstām, par kurām ikdienā runājot jāsecina, ka vārdam tiešām nav ne vainas. Arī pie "mājsēdes" (2020. gada vārda kandidāts) nu jau īstenībā pierasts.
Daļa no iepriekš izvirzītajiem "gada vārdiem" ienākuši ikdienas lietojumā, piemēram, glābējsilīte (2009), zīmols (2003), staidzināt [suni] (2011), jaunuzņēmums (2016), straumēšana (2017). Visbiežāk gan ieteiktie vārdi tā arī paliek sarakstos, nerealizējuši latvisko potenciālu. 2014. gada vārds "ausīši" acīmredzot nozīmējot ausu sildītājus, bet tā tikpat labi varot saukt arī auskarus vai mūzikas austiņas.
Pats pirmais nevārds 2003. gadā bija eiro.
Sekojot valodas attīstībai, neizbēgami sekojam arī norisēm sabiedrībā. Jaunu vārdu un jēdzienu ienākšana ikdienas valodā ir reizē tulkošanas, leksikogrāfijas, socioloģijas un daudzu citu jomu pārziņā. Un nebūt nav slikti sociolingvistiskos pētījumus veikt arī šādi, publiski.
LVAK iniciatīvai līdzīgas akcijas rīko arī citas valstis un organizācijas, piemēram, lielākās pasaules vārdnīcas. Liela daļa valstu izvirza tikai "gada vārdu", un tas ne vienmēr ir jaunvārds. Dānijā gada vārdu paziņo Dāņu valodas padome, pētot vārdu lietojuma biežumu (2020. gada vārds bija samfundssind, aptuvenais tulkojums: 'kopienas gars, sabiedrības apziņa'). Tāpat arī Portugāle plašā aptaujā katram aizgājušajam gadam piešķir vienu vārdu, kas apzīmē noteiktas sabiedrības vēsmas (2020: saudade: 'saldsērīgums, nostalģija, zaudējuma sajūta'). Austrālijas gada vārds – iso. Nevis fotoaparāta "uzstādījums" (LV nevārds 2015), bet gan saīsinājums no vārda "izolācija". Trīsreiz miniet, kādai tēmai 2020. gadā veltīti vārdi un jaunvārdi lielākajā daļā citu valstu.
Latvijā pavisam tiešu laika kontekstu katram gadam piešķir "spārnotā teiciena" kategorija. Ja gada vārdi bieži vien ir labi domāti, bet teorētiski un nevārda kandidāti atspoguļo dažādas digitālās tehnoloģijas (tā žūrija jau gadiem netiek galā ar "ekrānuzņēmumiem/ekrānšāviņiem" un "podkāstiem/podraidēm/aplādēm"), tad spārnotais teiciens gan ir konkrēta, publiski izskanējusi frāze. Starp 2020. gada variantiem, protams, bija ministru prezidenta postulāts: "Draugi, nav labi." 2019. gada spārnotais teiciens : "Man nav Pandoras lādes, [kur jums ņemt] atalgojumu!"
Spārnoto teicienu trumpis ir ne vien tas, ka tie parasti ir komiski, tāpēc labprāt apspriesti, bet katrai frāzei ir arī konkrēts konteksts. Mēs zinām, kas to teica, kad un kāpēc tas bija "spilgti" vai "dīvaini". Tieši tas pats būtu nepieciešams arī abām pārējām kategorijām.
Ļoti pietrūkst reālā lietojuma paraugu. Lai arī akcija "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" tiek pasniegta kā aptauja, tehniski tā tomēr ir vienkārši akcija. Cilvēki vārdus iesūta pēc brīvprātības principa, un norādīt, kur tie ņemti, ir tikai "vēlams". Žūrijas locekļi, lai cik profesionāli un ieinteresēti, ar tiem visiem tomēr nav saskārušies. Un, pats svarīgākais, nav saskārušies tādās situācijās, kādās vārdus manījuši iesūtītāji. Tas, vai konkrētā situācijā vārds ir iederīgs, ir daudz plašāks jautājums par to, vai vārdu ir apstiprinājusi kāda komisija, no kuras valodas tas ņemts un kāda ir tā definīcija. Vistrāpīgāko vārdu var pateikt nepareizi, un visdīvainākais savārstījums var pareizajā situācijā panākt savu.
Vārdi paši par sevi valodu neveido. Preses konferences laikā, lai norādītu, ka mikrofons ieslēgts pareizi, sēdes vadītājs Uģis Nastevičs parādīja paceltu īkšķi. Interesanti: ja akcijā tiktu apskatīta arī neverbālā komunikācija un šis žests būtu Latvijā ienācis nesen, vai tas būtu gada vārds vai nevārds? Vai žūrija piedāvātu latviskāku alternatīvu?
Runājot par latviskumu un to, ko tas katram nozīmē, jāpiemin arī akcijas rīkotāju RLB LVAK mājaslapa, kurā var atrast gan tieši, gan netieši paustus, teiksim, ļoti specifiskus uzskatus par latviešu valodas vēlamo attīstību. Vienā no galvenajām sadaļām teikts:
"Klasiskā latviešu pareizrakstība (KLP) atšķiŗas no dažādām "normām", kuŗas ir kombinētas, pārveidotas, ieviestas kopš padomju okupācijas sākuma 20. gadsimta 40. gados. Padomju "normas" vajadzētu atcelt, jo tās tīši attālināja latviešus no pirmās Latvijas Republikas kultūras un zinātnes, bet atcelšanai pietrūka apņēmības trešajā latviešu atmodā."
Mājaslapā konsekventi lietoti mīkstais ŗ un garais ō. Doti gramatikas padomi:
- Tagadnē – [viņš, viņi] "aŗ", "beŗ", "ķeŗ", "šķiŗ", "tveŗ", [es] "aŗu", [mēs] "beŗam".
Visā mājaslapā sastopami tādi vārdi kā mechanisms, katēgorija, sēmantika, polītika. Ieteikts vārda "ekonomika" vietā lietot "oikonomika".
Neņemšos spriest, cik nopietni plāni atgriezt latviešu valodu tās patiesajā formā ir RLB LVAK, bet tas lieku reizi parāda, cik atšķirīgi var būt uzskati par valodu un tās skanējumu.
Dažādās valodniecības un literatūrzinātnes jomās tiek runāts par asociācijām, par to, kā mūsu valodas uztveri ietekmē katra iepriekš pieredzētais. Un viss, kas attiecas uz valodu, attiecas arī uz citām jomām. Īso rakstu sērijā par loģikas kļūdām portālā "Delfi" Dmitrijs Trizna pavisam nesen rakstīja: "Stāstot vai rakstot par sev pazīstamu tēmu, tavā prātā automātiski "uzpeld" visa fona informācija, ko tu zini par šo jautājumu [bet pārējie to visu nezina]." Mums katram ir savas asociācijas par dažādiem slenga vārdiem vai, piemēram, Endzelīna laika valodu.
Manā valodas uztverē "vaibs" tomēr jāaizstāv. Nevis konkrētais slenga vārds, bet gan tā nozīme, kas pilnīgi noteikti nav "noskaņa". Gan angļu vārds, gan tā latviskā žargona lietojums apzīmē "instinktīvu nojausmu" par kaut kā īpašībām. Protams, arī kādas vietas atmosfēru var nosaukt par vaibu. Bet tā nav visa nozīme. Vaibs, ņemot vērā šī vārda ezoterisko izcelsmi, var būt jebkam – cilvēkiem, objektiem, idejām. Neteiksi taču, ka tavam kaimiņam ir sērijveida slepkavas noskaņa. Vaibs gan. Ja kāds atrod latviskāku vārdu vai konstrukciju, kas izsaka vaiba plašāko būtību, lūdzu padalīties.
Ir aizdomas, ka drīzāk īstais slenga jaunvārds ir darbības vārds "vaibot", kas sociālā tīkla "Tiktok" videoierakstos kļuvis neticami populārs. Un tiešām, arī angļu valodas slenga vārdnīcā "Urban Dictionary" vairākas tā nozīmes pievienotas tieši 2020. gadā, kas nozīmē, ka žūrijas izvēle nebūt nav tik nepamatota. Vaibot: būt mierīgam, neatkarīgam un apmierinātam, gan atpūšoties, gan darot ko tādu, kas citiem varētu šķist savdabīgi.
Ir labi saukt pie atbildības politiķus u.c. publiskas personas, kā arī pievērst uzmanību tam, kā mūsu teiktais izklausās no malas, cik labi jūtamies dzimtajā valodā. Neviens cits taču to nedarīs. Taču ikdienā saturam tomēr ir galvenā nozīme – nevis tam, vai viss bija gramatiski un literāri pareizi.
Gluži tāpat kā pašai valodai, arī gada vārda un nevārda akcijai vēl ir, kur attīstīties, lai pielāgotos arvien jaunām saziņas vajadzībām. Un akcija to arī piesardzīgi dara. Šogad, piemēram, pirmo reizi tika ieteiktas nevārda kandidātu alternatīvas. Valodas tendenču norādīšana, jaunvārdu izskatīšana, sabiedrības un politisko procesu fiksēšana – tas viss ir ļoti noderīgi valodas tēmas uzturēšanā sabiedrības apziņā. Un skaļais nosaukums ar "vārdu" un "nevārdu" laikam taču ir nepieciešams, lai piesaistītu interesi un cilvēkiem šķistu, ka tas attiecas arī uz viņiem.
Jo attiecas jau arī.
Ierosinājumus (ar avotiem un pamatojumu (lūdzu)) nākamajai akcijai visu gadu var sūtīt uz e-pasta adresi [email protected]
2