SV: "Jūs dodaties pa eju un tās galā nonākat pie aizvērtām durvīm."
Burvis: "Es ieklausos aiz durvīm. Vai es dzirdu balsis?"
SV: "Veic maņu pārbaudi!"
Pār galdu pārripo savādas formas kauliņi. Summa ir 14.
SV: "Tu neko nedzirdi."
Burvis: "Labi, es veru durvis."
SV: "Tās ir aizslēgtas."
Burvis: "Renē, nāc šurp ar saviem mūķīzeriem."
Zaglis: "Jap, šito es atmūķēšu acumirklī!"
SV: "Labi, veic veiklības pārbaudi un pieskaiti savas zagļa rīku prasmes."
Pār galdu atkal ripo kauliņi.
Zaglis: "Kopā ar bonusu sanāk 19."
SV: "Ar to pietiks. Durvis atveras. Jūs pārsteidzat sešus goblinus dzeram pie galda. Tie blenž uz jums izvalbītām acīm un sniedzas pēc ieročiem. Laiks mest iniciatīvu!"
Šī saruna nenorisinās vis kādā skolas spēļu laukumā, bet gan starp pieaugušiem cilvēkiem pie pilna prāta, kas kādā rudens vakarā Rīgā sasēdušies ap galdu. Grupiņa spēlē "Dungeons & Dragons" (D&D), galda lomu spēli, kurā katrs spēlētājs iedzīvojas kādā tēlā un uz dažām stundām iegūst spējas nodarboties ar zobencīņu, burvestībām un slēdzeņu atmūķēšanu. Noslēpumainais "SV" ir spēles vadītājs, īpašs spēlētājs, kas izveido un vada piedzīvojumu pārējiem spēlētājiem, apraksta vidi, izspēlē briesmoņus un tēlus, kurus nevada citi. Šāda spēle var ilgt no pāris stundām līdz pat vairākiem gadiem, kuros spēlētāji velta laiku kopīgajam piedzīvojumam. Rīgā šis hobijs strauji izplatās, pateicoties azartisku cilvēku grupai, kas organizē pasākumus, un Zeitgeist, kurā galda lomu spēles atgriezis seriāls "Stranger Things", D&D veltīta filma un dažādu entuziastu kanāli jūtubē. Tomēr – kas mudina visādi citādi normālus pieaugušos sapulcēties ap galdu un izlikties par elfiem? Kāpēc galda lomu spēles tieši pašlaik piedzīvo uzplaukumu?
Galda lomu spēļu šķietamās atdzimšanas pamatā ir kas vairāk par vēlmi vienkārši spēlēties; šo spēļu atslēgas struktūra sniedzas tālāk par aicinājumu "tikai paspēlēties". Galda lomu spēles ir daudzpusīgs sociāls fenomens, kas ietver radnieciskuma un kopienas meklējumus un alkas pēc episkiem piedzīvojumiem ar draugiem, nemaz ne tik tālu no Dž. R. R. Tolkīna parauga viņa radītajās savdabīgajās brālībās "Hobitā" un "Gredzenu pavēlniekā". Vēlamies ar paražu pulcēties ap spēles vadītāju iepazīstināt tos, kam šis hobijs ir svešs. No kurienes tas nāk? Ko tas īsti nozīmē?
D&D dzimšana un atdzimšana
Galda lomu spēles pulcē košu un daudzveidīgu kopienu, kas vienlaikus veido ienesīgu biznesa nozari. D&D ir tikai viena no vairākām spēļu sistēmām. Alternatīvas ir "Alien", "Blade Runner", šausmu piepildītā H. F. Lavkrafta pasaule, Britānija no leģendām par karali Artūru vai Tolkīna Viduszeme. Katra lomu spēļu sistēma definē savus noteikumus darbībām, ko var veikt spēlētāji, piemēram, cīņām, sabiedrotā pārliecināšanai vai pretinieka apmānīšanai un burvestībām, parasti uzstādot kādu varbūtības latiņu, kuru pārbauda ar metamo kauliņu. Šie noteikumi ļauj būvēt ainas ar augstām likmēm un briesmām. "Iespēja pārlēkt aizai ir tikai viens no desmit…" (Kauliņu mešana.) "Tev izdevās! Izdevās! Kas par izglābšanos!" Šī veiksmes rokās atstātā spēles daļa rada pārsteigumus, sižeta pavērsienus un, galu galā, arī nodarbei piedēvēto spriedzi.
Kā visu komerciālo galda lomu spēļu patriarhs, D&D ir galvenais atskaites punkts. Spēle radās ASV 70. gadu sākumā kādā entuziastu kopienā, kas nodarbojās ar vēsturisku kauju atainošanu, izmantojot miniatūras figūriņas. D&D spēles laukumu un figūriņas aizvieto spēles vadītājs, kas ainu apraksta, un spēlētāji, kas nolemj, ko viņu tēli darīs katrā no dotajām situācijām, un iztēlojas darbību [1]. Turklāt atšķirībā no kara spēlēm, kur spēlētājs kontrolē veselu pulku tēlu, D&D un citu lomu spēļu dalībnieki parasti vada tikai vienu tēlu. Tādējādi starp spēlētāju un tēlu veidojas saikne, kas ir stiprāka nekā tradicionālajās galda spēlēs. Tomēr būtiskākais, kas padarīja D&D par pavisam jauna tipa spēli, ir tas, ka spēles laukumu aizvieto spēles vadītāja un spēlētāju kopīgi veidots stāstījums. Daudzi D&D pirmsākumos tā arī nesaprata, kā spēlē piedalīties, kamēr citi satraucās, ka spēles uzsvars uz maģiju un mītiskiem briesmoņiem varētu apdraudēt bērnus. Tomēr gan piekritēji, gan pretinieki bija vienisprātis, ka galda lomu spēlēm ir liela vara pār iztēli.
Galda lomu spēles zaudēja popularitāti 80. gadu beigās, piekāpjoties aizvien vairāk reālistiskajām videospēlēm. 2014. gadā klajā nāca D&D piektais izdevums, kas no jauna iemiesoja daudz no sākotnējā "zīmuļa un papīra" spēles šarma. Rezultātā straume pagriezās uz otru pusi. Iespējams, kā pretreakcija pie ekrāniem pavadītā laika daudzumam jaunā spēles versija ātri iekaroja kā rūdītu spēļu entuziastu, tā pirmo reizi daudzu gadu laikā arī pavisam svaigu rekrūšu sirdis.
D&D 2.0
"Zīmuļa un papīra" spēļu atdzimšanu pēdējos 10 gados atbalso arī lomu spēlēm veltītu tiešsaistes platformu uzplaukums. Sauktas par virtuālajām galda lomu spēlēm, aizvien lielāks skaits tādu vietņu kā "Roll20" vai "Foundry" kalpo par platformu spēlēm no visas pasaules. Covid-19 pandēmijas laikā šī virtuālā vide kļuva par patvērumu tiem, kas alka pēc brīvības vai vēlējās izbēgt no ierobežojumu drūmā sloga. Dažādas spēlētāju grupas ierakstīja savas spēles un publicēja tās internetā, un daži no ierakstiem ik nedēļu piesaista tūkstošiem skatītāju.
Skatoties virspusēji, galda lomu spēļu popularitātes uzplaukumā (gan klātienē, gan tiešsaistē) iezīmējas dažas atšķirības no tā, kā šādas spēles spēlēja astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Pirmkārt, tagad galda lomu spēles skaitās stilīgas vai vismaz ne tik tizlas un nūģīgas kā agrāk. Īsumā, sapulcēties vakaram Mordorā vai uz "USCSS Nostromo" klāja ir modē. Otrkārt, mūsdienās spēlētāju vidū ir vērojams dzimumu līdzsvars. Agrāk vīriešu kontrolētā aktivitāte ir kļuvusi aizvien atvērtāka arī sievišķīgai videi. Treškārt, grāmatas, māksla, izteiksmes līdzekļi, sižeti un tēli tā rezultātā pavirzījušies iekļaujošākas reprezentācijas, t.i., dzimtes un tautību dažādības, virzienā. Šāda tendence kopumā novērojama arī plašākā spēļu entuziastu kopienā. Ceturtkārt, spēļu atbalstam sarosījušies mājamatnieki, kas piedāvā visu, sākot no modeļiem trīsdimensionālām cīņu kartēm līdz īpaši pielāgotām mēbelēm. Parādās arvien jaunas spēles, lai apmierinātu dažādu spēles stilu un auditoriju vajadzības.
"Izklausās jau forši, bet kāpēc spēlēt?"
Varētu jautāt: "Labi, ir tāda lieta kā lomu spēles, spēlētāju skaits acīmredzot pieaug, bet kāpēc man vajadzētu pamēģināt?" Vienkāršā atbilde ir tāda, ka nevienam nevajag izmēģināt lomu spēles, bet, ja tev ir spilgta iztēle, ja tu novērtē aizraujošu stāstījumu, it īpaši tādu, ko var veidot kopā ar draugiem vai līdzīgi domājošiem svešiniekiem, vai ja tev vienkārši patīk pavadīt vakarus ar draugiem, tad tev varētu patikt lomu spēles. To centrā ir stāstu radīšana – tie var būt episki, nervus kutinoši, šausminoši, smieklīgi, nomierinoši vai apcerīgi. Protams, tas nebūt nenozīmē, ka jebkura lomu spēle būs tev īstā, bet piedāvājums ir tik plašs, ka atradīsies kas piemērots ikkatra fantāzijai. Lomu spēles var sniegt milzīgu gandarījumu gan spēles vadītājam, gan spēlētājiem. Sarežģītās noteikumu sistēmas, kam seko lomu spēles, dod telpu pieaugušajiem, kur brīvi veidot stāstījumu.
Rīgā ir vairākas iespējas tiem, kas vēlas lomu spēles pamēģināt, pat pilnīgiem iesācējiem. Piemēram, "Galda lomu spēles" [2] rīko pasākumus ik mēnesi, spēles parasti tiek vadītas angliski, jo noteikumu grāmatas ir angļu valodā, bet dalībnieki pārstāv plašu angļu valodas prasmju spektru, un lielākā daļa sagatavošanās notiek tiešsaistē nedēļu pirms pašas spēles. Reizēm ir pieejamas arī spēles latviešu un krievu valodā. Viens no pasākuma organizatoriem, kas tiešsaistē sevi dēvē par TheTheos, stāsta, ka lielākais šķērslis, lai ielauztos lomu spēļu pasaulē, ir tieši biedru atrašana, un uzsver domubiedru kopienas nozīmi.
Varētu teikt, ka galda lomu spēles aizpilda nišu, ko citas spēles nespēj. Videospēles piedāvā reālistisku baudījumu uz ekrāna, bet ne neierobežoto dažādību, ko sniedz dzīva, cilvēku virzīta pieredze. Videospēles ir aizraujošas, bet neraisa radošumu. Savukārt galda lomu spēles ļauj radīt fantāzijas stāstus, nevis tos tikai patērēt. Rotaļīgā stāstu veidošana ar draugiem ir pieredze, kas unikāla šī žanra spēlēm, kas pulcē mūs pie viena galda, lai skatītos, kur vedīs piedzīvojums.
No angļu valodas tulkojis Toms Deimonds Barvidis
[1] Plašāk par D&D izstrādes vēsturi lasāms Džona Pītersona (Jon Peterson) grāmatā "Spēļu burvji" ("Game Wizards").
[2] "Galda Lomu Spēles" Discord kanāls atrodams šeit.
0