Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
30.03.2020

Lielāka skaidrība būs jūnijā

Komentē
1
Saglabā

Šobrīd neviens nevar kaut cik kvalitatīvi novērtēt pandēmijas ietekmi uz ekonomiku.

Es nepiekrītu viedoklim, ka Latvijas valdība, pieņemot lēmumus ekonomikas atbalstam, būtu rīkojusies pārāk tūļīgi vai nepietiekami vērienīgi. Pilnīgi neracionāli (jo tā ir tikai nervu bendēšana…) manā datorā šajās nedēļās pastāvīgi aktuāla ir BBC ziņu vietne, un, ja tā drīkst teikt, man brīžiem ir sajucis, cik reižu valdības Lielbritānijā, ASV un citās Rietumu valstīs atkal un atkal ir apspriedušas, mainījušas un papildinājušas savus lēmumus, tostarp uz ekonomikas glābšanu vērstos. Šī ir ārkārtas situācija, kurā nevienai valdībai nebija skaidra plāna.

Kopumā Latvijas valdības pieņemtie lēmumi (tos neatkārtošu, ikviens var pats izlasīt ziņu portālos) ir jēdzīgi, tomēr vērts paturēt prātā vairākus aspektus.

Pirmkārt, šie lēmumi attiecas uz tuvākajiem mēnešiem. Ja režīms, kādā  dzīvojam pēdējās nedēļās, turpināsies ne tikai maijā, bet ilgāk, tie neizbēgami būs jāmaina. Tāpat skaidrs, ka būs jādomā arī par to, kā stimulēt ekonomiku, pēc tam kad ierobežojumi būs mīkstināti vai atcelti pavisam, bet "ieslēgsies" pirktspējas kritums. Tā būs pavisam cita situācija, kurā būs nepieciešami citi risinājumi. Citiem vārdiem sakot, pieņemtie lēmumi ir komats, nevis punkts.

Otrkārt, kad valdības, tostarp Latvijas Ministru kabinets, min patiešām ievērojamas summas, ko tās apņemas ieguldīt ekonomikas glābšanā, jāsaprot, ka šādas summas nekur, sakrautas skaidrā naudā, kaudzītēs nestāv. Citiem vārdiem sakot, pieteiktās atbalsta summas nenonāks ekonomikā dažu dienu vai pat nedēļu laikā. Un te nav vērts lamāt Latvijas birokrātiju – kad ASV administrācija pieteica plānu izsniegt visiem iedzīvotājiem pa čupiņai naudas, komentētāji, šo plānu atbalstot, arī brīdināja, ka tā izpildei būs nepieciešams zināms laiks. Tas pats tika atzīmēts arī Lielbritānijas gadījumā.

Treškārt, iepriekš paustais nemaina to, ka būs jāpievērš uzmanība tam, lai administratīvās procedūras patiešām vēl vairāk nesarežģītu un nepaildzinātu valsts atbalsta nonākšanu līdz adresātiem. Domāju, ka šī situācija ir pazīstama daudzās valstīs, ne tikai Latvijā – politiskā līmenī pieņemtais lēmums un tā reālā izpilde kaut kā pamanās "nesakrist".

Ceturtkārt, ir skaidrs, ka arī atbalsta pasākumu raitas īstenošanas gadījumā sabiedrībā būs strīdi par to, kam un cik liels atbalsts pienākas. Lai cik banāli tas skan, te perfektu risinājumu nebūs. Piemēram, var prognozēt, ka liela daļa sabiedrības piekrīt, ka valsts atbalsts nepienākas "pelēkajā" sektorā strādājošajiem uzņēmumiem un privātpersonām. Visticamāk, atbalsta liegšana patiešām būtu taisnīga, tikai jāpatur prātā, ka šis segments ir pārāk liels un, lai gan "ēnu ekonomikā" funkcionējošie ļaudis manipulē ar lielāko daļu nodokļu maksājumu, tomēr viņi visi kaut ko šajā valstī arī pērk. Citiem vārdiem sakot, no sabiedrības noskaņojuma viedokļa patiešām nebūtu pareizi atbalstīt visus, tomēr jāpatur prātā patēriņa sadaļa "vienādojumā", lai saprastu, cik liels varētu būt kopējā pieprasījuma kritums.

Jārēķinās, ka vēl asākas būs diskusijas par atbalsta saņemšanu (vai nesaņemšanu) un atbalsta apmēriem tajā ekonomisko aktivitāšu daļā, kas dēvējamas – vai vismaz pašas sevi par tādām uzskata (kas gan nav viens un tas pats) – par "baltajām". Pavisam tieši un ciniski – valdība var paziņot, ka savu labo darbu ir padarījusi, piešķirot atbalstu x miljonu apmērā, teiksim, "kultūrai" vai "medijiem" (vai viesmīlības biznesam vai jebkuram citam), bet var tikai noskurināties klusās šausmās, prognozējot, kāda būs cīņa par naudu šo konkrēto segmentu ietvaros. Turklāt draņķīgākais šajā tāpat jau draņķīgajā situācijā būs tas, ka strīdi un lobēšana atbalsta saņemšanu tikai kavēs, jo ministri teiks, ka vēl "tuvāko nedēļu laikā jākonsultējas ar nozari".

Rezumējot šo sadaļu neizbēgami vienkāršotā formā: nauda ekonomikas atbalstam ir (protams, vienmēr var vēlēties vairāk, tomēr būsim reālisti), lēmumi tiek un tiks pieņemti puslīdz adekvāti, savukārt to īstenošana nenoritēs gludi.

Otra sadaļa saistīta ar jautājumu par to, kāda izskatīsies ekonomika pēc pašreizējā režīma mīkstināšanas vai atcelšanas. To, ka šis gads būs "dziļos mīnusos" un, visticamāk, "mīnusos" būs arī 2021. gads, šķiet, neapšauba neviens. Izņemot Donaldu Trampu, bet tas nav šī teksta jautājums. Analītiķus nodarbinošais jautājums ir – cik strauja būs atkopšanās? Globāli, jo no Latvijas interešu viedokļa mums ļoti svarīgs ir ne tik daudz iekšējais tirgus, cik situācija Vācijā, Lielbritānijā utt. Manuprāt, svarīgi ņemt vērā, ka pandēmijas izraisītā krīze būtiski atšķiras no kārtējā "burbuļa" izraisītajām. Kaut vai tādēļ, ka šoreiz triecienu saņem daudz lielāks cilvēku loks, turklāt visā pasaulē. Tā ir viena lieta, ja kaut kādi nejauki cilvēki (teiksim, globālajā finanšu sektorā strādājošie) "aizspēlējas", pazaudē savu un citu cilvēku naudu, sačakarē kredītresursu tirgu un visādi citādi apgrūtina dzīvi pārējai sabiedrībai. Un pavisam cita ir situācija, kad triecienu saņem pat tie ļaudis, kuri sava mūža laikā nav nopirkuši nevienu vērtspapīru un nav ņēmuši nevienu kredītu, bet klusi kopuši savu mazo biznesu ar domu, ka "ēst cilvēki gribēs vienmēr" (darbības vārda "ēst" vietā var likt jebkuru citu). Respektīvi, kad zaudētājos ir ne tikai labu nekustamo īpašumu tirgotāji, zīmolu apģērba ražotāji vai tādi jocīgi tipi kā "konsultanti" (visos iespējamos jautājumos), bet sabiedrības nepārprotamais vairākums.

Domāju, ka šādā aspektā Rietumos publiskajos izteikumos pavīdējušais pašreizējās krīzes salīdzinājums ar Lielo depresiju vai pat Otro pasaules karu diemžēl var izrādīties pamatots. Vienlaicīgi man šķiet bezjēdzīgi šausmināties par šādām analoģijām. Ja krīze patiešām būs tik dziļa, tad es šādā prognozē "nolasu" tikai to, ka ekonomikas atgūšanās būs nevis strauja, bet pakāpeniska. Piemēram, piecu, nevis viena gada laikā. Nepatīkami, bet ne apokaliptiski.

Kā jau minēju teksta virsrakstā, lielāka skaidrība – jo īpaši par ilglaicīgāku perspektīvu – varētu būt jūnijā. Atklāti sakot, jebkuri mēģinājumi atrast tēlainus salīdzinājumus krīzei, kurā iet bojā cilvēki, mani kaitina, tomēr mēģināšu. Lēmumu pieņēmēji, tostarp Latvijas valdība, šobrīd dzēš ugunsgrēku nevis ēkā, bet kūdras purvā. Vienviet izdodas apdzēst, bet nav pārliecības, vai zemdegas neturpina gruzdēt un neuzliesmos citviet.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!