Lai karalis mirst. Un nost ar karali!

Es rakstīju, ka K. U. pievīla latviešu tautu ar - palieciet savās vietās, es palikšu savā. Viens ir cīnīties par ideju, otrs, mirt par to.
Vaira V-F (1999 - 2007) bija liktenīgā Latvijas lejupslīdes posma prezidente. Ko viņa izdarīja? Vai brīdināja sabiedrību? Par NATO - viens ASV aizsardzības ministrs teica, ka Baltijas valstu uzņemšana NATO bija kļūda. Te Vairai žetons par izveicību.
Kas attiecas uz Andri Bērziņu kā prezidentu, tad mēģinājumi viņu diskreditēt ir liecinājums par to, ka viņš ir īstais cilvēks īstajā laikā.

Vilis Lācītis nesaprot vai arī negrib saprast Valsts Prezidenta funkcijas. Tas it kā būtu ok - tikai nesaprotu, kāpēc viņam spriedelēt par lietām, par kurām viņam ir minimāla sajēga?

Sensenos laikos par karaļiem kļuva viedie. Ir (ticu!) arī mums savi viedie. Bet viņi nevar kļūt par karaļiem dēļ sistēmas (turklāt vēl daudzdaudzdaudzpartiju) .
Un tik vienkārši jau nemaz nav būt karalim: dzīve mūžīgās citu valstu un cilvēku ietekmes sfērās ne katram mirstīgam panesama, un vēsture rāda, ka var arī galvas ripot - kā Čārlzam, kā Luijam, kā Feisalam II utt. utt.