Krievija kļūst arvien līdzīgāka Ķīnai

Mūsu domu gaitas ar godāto autoru ir līdzīgas.
Piebildīšu - ja šo režīmu tomēr gāzīs tauta drīzākā laikā par 5 gadiem, mēs redzēsim, ka to būs izdarījuši zem komunistu lozungiem, lai kā viņi tajā brīdi nebūs saukušies.
Bet vispār visticamāk, ka mums vienkārši jāsamierinās, ka līdzās notiek politiskā koreizācija vai vismaz sinizācija uz vismaz kādu piecgadi, ja ne desmitgadi. Tā tauta pati sev to nopelnīja. Tajā skaitā klusējot akceptējot konstitūcijas pārmaiņas. Tajā skaitā pieļaujot paplašināta iekšējā karaspēka prezidenta tiešā pakļautībā esošās RosGvardes izskatā izveidošanu ~ 300-350K vīru aktīvajā sastāvā. Iekšējais karaspēks- kura mērķobjekts ir sava tauta.
Tajā skaitā priecājoties par Krimas piesavināšanos un Ukrainas tautas pazemošanu nu jau 8 gadu ilgumā.
Mums personīgi, dzīvojošajiem ārpus šīs valsts teritorijas ir tikai viens ceļš paātrināt kādas pārmaiņas- pārstāt pirkt no turienes naftu un gāzi. Un slāpekli un kāliju un tēraudu. Asi un noteikti. Bez čīkstēšanas par visu mūsu Eiropas sabiedrību mirklīgajiem zaudējumiem.
Saprotot, ka pašlaik notiek pavisam reāls mūsdienu karš. Karš par cilvēka tiesībām uz brīvību un demokrātisku sabiedrību. Karš, kas pilnīgi atklāti sākās 08.08.08. Un pilnīgi jaunu dimensiju ieguva 2014. gadā, Soču Olimpiādes laikā. Šis ir laiks pēc Minhenes un pirms Francijas, ja pēc pagājušā gadsimta analoģijām.

Saka, ka, Putina vietā nonācis kāds cits, nespēs mainīt neko, vēl jo vairāk Navaļnija tipa personība. Var piekrist Mārim Zanderam (un ne tikai viņam vien), ka Krievijā reformas demokrātiskā ceļā grūti iedomājamas. Te gan tūdaļ jāatceras, ka pilsoņu (ne reliģiskie) kari ir bijuši ne tikai Krievijā vien. Karot vai nekarot atkarīgs tikai no pilsoņiem vien, kurš to var pateikt? Par cik tas viss notiek mūsu kaimiņos, nevajadzētu tā kautrīgi vai garlaikoti novērsties, par ko piekrītu Mārim Zanderam un visnotaļ atbalstu.

Visā šajā ķīselī atradu tikai vienu rindkopu, kurai nevaru iebilst.