Biedrība "Ascendum" nupat izdevusi bērnu dzejas gadagrāmatu "Garā pupa 2019", kuras atklāšanas svētki tiks svinēti 6. septembrī. Šī ir jau sestā atjaunotā "Garā pupa", tās sastādītāja un redaktore ir dzejniece Inese Zandere, bet ilustrācijas zīmējusi māksliniece Rūta Briede. Piedāvājam nelielu ieskatu – 10 dažādu autoru dzejoļus no jaunā izdevuma.
ANNA BELKOVSKA
Pasakas
manos laikos konfektes auga karameļu kokos
nevis taisīja fabrikā
manos laikos mēs katru dienu skrējām
no Rīgas līdz Krievijas robežai
manos laikos monētas bij tik lielas kā apakštases
un par tām varēja nopirkt divdesmit šokolādes
manos laikos...
bet tagad laiks ir mans!
un es ar to skriešu kur gribēšu
slēpšu kur gribēšu
ēdīšu laiku cik gribēšu
es pielipināšu laiku
kā košļeni pie soliņa
un stieeeeeepšuuuuu
es saņemšu un dāvināšu laiku
ar laiku lekšu batutā
ar māsu un laiku iešu peldēties
un pietiks mums laika
līdz mēs par to sāksim stāstīt
pasakas
ZANE BRŪVERE-KVĒPA
Tante un traktors
Man kaimiņos dzīvo neganta tante,
Kurai patīk vākt pamestas mantas.
Katru sīkāko nieku
Viņa no ielas paceļ ar prieku.
Tante staigā ar ratiem,
Kuros paveras dīvaini skati:
Pudeles, izbāzts putns un platmale,
Termoss, moskītu tīkls un tītars…
Tantes dārzs ir kā mūžīgs mežs,
Tam cauri neko nevar redzēt.
Tikai tramīgas kaķu ēnas
Un vienu vienīgu logu,
Kurā vientuļš starp krāmiem stāv
Mans vecais plastmasas traktors.
JURIS KRONBERGS
Beku laiki
Nāca puika lasīt bekas.
Tam nu gan būs gardas sekas!
Bet te apkārt – tek kas?
Atkal bekas! Beku upes,
beku upenes, bērni vizinās
beku kamanās. Lai tik pamanās!
Beku koki, beku pannas,
beku sula tek no kannas.
Kad debesīs noriet beku saule,
caur beku mākoņiem redzama
beku mēness gaisma.
Beku virves, beku rungas.
Un puisītis,
kas spēlē beku bungas.
ANDRIS AKMENTIŅŠ
Man ir tumši mati
Melnā, vējainā naktī
es pamodies guļu un klausos,
kā klusām no manas galvas
aug tumši mati.
Jo zinu,
rīt man uzbruks
Matumātika!
Un Tonna Gramatikas visādas!
Un liks, lai kartē atrod ReizrēĶīnu!
Par brīvu vietu galvā sāksies karš.
Tur viena meitene varbūt
būs manā pusē.
Un divus gājienus ar kendamu es zinu.
Bet spēki vāji,
glābt var tikai brīnums.
Pat Sūklis B. tik bāls
guļ, krītu sarijies,
un nespēj dzēst.
Pat aizmāršības burvestības nepalīdz,
pat – celies, māmiņ, jau nosita trīs –
vēl nestrādā. Rīts nāk tik gausi
kā mani tumšie mati,
kas, uzdevumus pildot, svīst
un stiepjas pretī gaismai,
saslejoties šausmās.
VIDVUDS MEDENIS
Kaķis
Mūsu mājās galvenais ir kaķis.
Viss notiek viņa dēļ.
Viņam ir zaļas acis.
Ikviena no viņa melnajām spalvām
izstaro prieku.
Cilvēki kļūst lēni viņa priekšā.
Cilvēki kļūst laimīgi viņam blakus.
Ja kaķis līdzgaitnieks,
tad tikai ej viņam līdzi!
Viņš uzkāps augstā vietā,
un tu būsi lejā – viņam pie kājām.
Viena pēdiņa kļūs par tavām mājām.
LĪGA A. NEILANDE
Kontroliera kungs
Kontroliera kungs, es lūdzu jūs piedot
Zinu, ka šodien man biļetes nav
Gribēju tik pārliekties pāri tai sētai
Un redzēt, vai ķirbjiem ir acis vai nav
Iekāpt upē līdz ceļiem un akmeni mest
Vērot, kā tas tālāk par vardi lec
Zvanīt pie kaimiņa durvīm un projām skriet
Omammai līdzi uz dārzu iet
Samīļot melnbalto kaķi un ābelē kāpt
Laizīt medu no lapām un runcim pretī šņākt
Pēkšņi smaga roka pieskaras plecam
Mēs no sēdekļa augšā lecam
Izbirst visas manas stikla lodītes
Te vairs nav manas piemājas bodītes
Kontroliera kungs! es lūdzu jūs piedot
Zinu, ka šodien man biļetes nav
Un nav neviena, kas iedod
INESE PAKLONE
Es ar ķirbjiem barot varu
Es ar ķirbjiem barot varu
visu kapibaru baru.
Zobi tām aug nepārtraukti,
tāpēc ķirbji der kā saukti.
Tāpēc es to priecīgs daru,
ķirbji nepaliek mums pāri.
Es ar ķirbjiem barot varu
visu kapibaru baru.
Katrs gabaliņš no svara,
katru nograuž ļoti kāri.
Es ar ķirbjiem barot varu
visu kapibaru baru.
Tikai mazie kapibaras
nepiedalās ķirbju karā.
Tikai mazie kapibaras
ēd no mammas kapibaras.
MARTS PUJĀTS
***
aita ar sprogām piecēlās un iztaisnojās
tā nebija saliekamā aita
tā bija īsta ar grozāmu galvu
aita pasauca abus dinozaurus
tie nebija dusmīgi dinozauri
tie bija ļoti labi dinozauri
aita pasauca abus degunradžus
tie nebija mīkstie degunradži
tie bija rozā koka degunradži
aita pasauca vēl arī krokodilus
tie nebija krokodili
tie bija ziloņi
un visi kopā zvēri no bļodiņām dzēra siltu buljonu
tas nebija vienkāršais buljons
tas bija buljons ar lociņiem
KĀRLIS VĒRDIŅŠ
Ķīlnieki
mani vecāki bija reiz mīlnieki
bet tagad viņi ir ķīlnieki
jo sešos no rīta kad viss ir kluss
es mostos un sagrābju ķīlniekus
mans ultimāts izskan skaļš un ass
es izsaku savas prasības:
es gribu lai tētis atdod man mammu
un viņa iedod man ņammu ņammu
lai viņa smaida ar līksmu prātu
un nomaina pamperi sačurātu
lai šķīvī man melone sagriezta
un datorā rādās lai "Si-si-dra"
lai tētis pietur kad stāvu es
pie loga uz šaurās palodzes
un rāda kā vārnas kastaņos strīdas
un paceļ mantas ko metu uz grīdas
un atļauj lapas plēst naudas kokam
un visu dienu lai nēsā uz rokām
un visas lietas kas atvilktnēs nīkst
lai izņemt ārā un paslēpt drīkst
bet atvilktnē ielikt un paslēpt čības
zem manas dzimšanas apliecības
un nedrīkst nopūsties "ātrāk jel audz"
jo es taču nemaz neprasu daudz
es zinu – pa trepēm drīz auklīte kāps
uz dažām stundām ķīlniekus glābs
un vedīs mani uz riteņa sava
kur vilcieni joņo caur saulainām pļavām
un mani gurušie ķīlnieki
uz brīdi atkal būs mīlnieki
ARVIS VIGULS
Dzejolis, kura te nav
Dzejolis, kas neprot uzvesties,
arī varēja te uzrasties,
tomēr sliktā uzvedība,
kas no viņa uzvēdīja,
lika pieņemt spriedumu
noteikt viņam liegumu
šajā lapā uzrasties,
tā kā neprot uzvesties.
0