Proza
05.06.2015

Dienasgrāmatas

Komentē
0
Saglabā

Daniils Harmss (1905–1942) – krievu avangarda dzejnieks un rakstnieks, neformālās oberiutu kopas dalībnieks, padomju laikā neatzīts un varējis publicēt vienīgi darbus bērniem. 1931. gadā arestēts un tiesāts par "piederību pretpadomju rakstnieku grupai". Harmsam tika piespriesti trīs gadi "koncentrācijas nometnē" (tāds formulējums lietots oficiālā tiesas spriedumā), taču vēlāk sods aizvietots ar izsūtījumu uz Kursku. Pēc atgriešanās Ļeņingradā cietis trūkumu un badu. 1941. gada augustā arestēts par "apmelojumu un sakāvnieciska noskaņojuma izplatīšanu". Lai izvairītos no nošaušanas, Harmss simulēja psihisku slimšanu un tika ievietots Ļeņingradas cietuma slimnīcas psihiatriskajā nodaļā. Ļeņingradas blokādes laikā miris no bada.

1925. gada janvāris–marts

Lasi, sēžot pie galda, un turi sev tuvumā zīmuli un papīru. Pieraksti domas no grāmatas un arī savas, kas radušās no izlasītā vai kāda cita iemesla dēļ. (Tētis)

1926. gads

Visticamāk, visa mana dzīve paies briesmīgā nabadzībā un labi es dzīvošu tikai tik ilgi, kamēr būšu mājās, bet pēc tam, iespējams, ja nodzīvošu līdz 3540 gadiem.

___

Katrai dienai. Dienas kārtība.

Neskatoties uz naudas veiksmēm un neveiksmēm, katru dienu veikt sekojošo:

1) uzrakstīt ne mazāk par 10 rindiņām dzejas;

2) uzrakstīt ne mazāk par vienu burtnīcas lappusi ar prozu;

3) lasīt kaut ko par reliģiju un Dievu vai sasniegšanas ceļiem ne mazāk par 3 lappusēm. Izlasīto pārdomāt;

4) izdarīt noteiktus vingrinājumus;

5) vakaros rakstīt vēstules.

1927. gada novembris

Dzīves noteikumi

1. Katru dienu izdari kaut ko vērtīgu.

2. Apgūsti un pielieto hathu un karma-jogu.

3. Ej gulēt ne vēlāk par 2 naktī un celies ne vēlāk par 12, izņemot ekstremālus gadījumus.

4. Katru rītu un katru vakaru vingro un noberzējies ar ūdeni.

5. P….r.

6. Pēc pamošanās uzreiz celies augšā, neļaujoties rīta pārdomām vai vēlmei uzsmēķēt.

7. Kad esi viens, nodarbojies ar kaut ko konkrētu.

8. Samazini nakšņotāju skaitu un arī pats nakšņo pārsvarā mājās.

9. Ieplāno tikai izpildāmo, bet, ja reiz esi ieplānojis, – izpildi.

10. Taupi laiku.

1928. gada 26. jūlijs

Es esmu kaut kāds īpašs neveiksminieks. Pār mani pēdējā laikā pārkāries nesaprotams nepaveikšanas likums. Lai ko es nebūtu vēlējies, tieši tas man arī neizdosies. Viss notiek pretēji maniem paredzējumiem. Patiesi: cilvēks domā, bet Dievs dara. Man briesmīgi vajadzīga nauda, un es to nekad nedabūšu, es to zinu! Es zinu, ka tuvākajā laikā mani sagaida ļoti lielas nepatikšanas, kuras visu manu dzīvi padarīs ievērojami sliktāku, nekā tā ir bijusi līdz šim. Dienu no dienas viss kļūst aizvien sliktāk un sliktāk. Es vairs nezinu, ko man darīt. Svētā Ksenija, iemīli mani un atpestī un pasargā ģimeni manu!

1929. gada 22. maijs

Es sēdēju uz Gosizdata jumta un novēroju, vai viss ir kārtībā, jo, tiklīdz tu kaut ko neuzraugi, tā tūdaļ kaut kas notiek. Nevar atstāt pilsētu bez uzraudzības. Un kurš tad pieskatīs pilsētu, ja ne es? Kā tikai kaut kur nekārtības, tā mēs tūdaļ tās izbeidzam.

1929. gada nogale

Sapnis lielākajā daļā gadījumu nozīmē tieši pretējo. Viegli saprast, ka smiekli nozīmē asaras, bēdas – prieku, garlaicība – jautrību utt. Taču ne katrai parādībai ir viegli sameklēt pretējo nozīmi. Piemēram, jūs redzat: aka, jūs stāvat uz apmales virs akas, galvas vietā jums ir gailis, bet kāju un roku vietā – zobu pulveris. Ko tas nozīmē? Kāda ir pretējā parādība? Iespējams, ka pretējā parādība būs: braukt vilcienā un ēst rūgušpienu ar zelta pogām. Lai tulkotu sapņus, ir jāprot sameklēt pretējās nozīmes.

1931. gada aprīlis–maijs

Vai nu mūžīgi, vai nemūžīgi. Gandrīz mūžīgi neeksistē, tas ir vienkāršs nemūžīgi. Taču gandrīz nemūžīga parādība ir iespējama, mēs to pieskaitīsim mūžīgajam. Mūsu lūpās tas skanēs kā tas, kas tikai varēja notikt, tas ir, mūžīgais, taču tāds, kas varēja kļūt nemūžīgs. Kā tikai tas notiks, tas jau kļūs par mūsu nemūžīgo. Bet vai eksistē nenotikušais? Es domāju, ka mūžīgajā – jā.

1931. gada maijs

Spēks, kas ielikts vārdos, ir jāatbrīvo. Ir tādi vārdu savienojumi, kuros spēka iedarbība kļūst pamanāmāka. Nav labi domāt, ka vārdu spēks liks priekšmetiem kustēties. Esmu pārliecināts, ka vārdu spēks var izdarīt arī to. Taču vērtīgākā spēka iedarbība ir gandrīz nenosakāma. Rupju priekšstatu par šo spēku mēs iegūstam no ritmisku dzejoļu ritmiem. Tādi sarežģīti veidi kā metrisko dzejoļu palīdzība kāda ķermeņa locekļa kustībai arī nav uzskatāmi par izdomājumu. Šī rupjākā spēka iedarbība diez vai ir mūsu sapratnei apjēdzama. Ja iespējams domāt par šo spēku izpētes metodēm, tad šai metodei ir jābūt pavisam citādākai nekā metodēm, kas līdz šim tiek izmantotas zinātnē. Te visupirms par pierādījumu nevar kalpot fakts vai pieredze. Man grūti pateikt, kā nāksies pierādīt un salīdzināt pateikto. Pagaidām man ir zināmi četri vārdu mašīnu veidi: dzejoļi, lūgšanas, dziesmas un buramvārdi. Šīs mašīnas ir uzbūvētas nevis aprēķinu un pārspriedumu veidā, bet gan citā veidā, un tā nosaukums ir ALFABĒTS.

1933. gada augusts

Eksistē skaņas, pat diezgan skaļas, taču tādas, kas maz atšķiras no klusuma. Tā, piemēram, es pamanīju, ka es nemostos no mūsu durvju zvana. Kad es guļu gultā, tad zvana skaņa īpaši neatšķiras no klusuma. Tas notiek tāpēc, ka tas līdzinās tai izstieptajai, desveidīgajai formai, kāda piemīt savēlušās segas galam, kas atrodas līdzās manai ausij. Visas lietas atrodas man apkārt noteiktās formās. Taču dažas no formām neeksistē. Tā, piemēram, neeksistē to skaņu formas, kuras rada bērni ar savām klaigām vai spēlēm. Tāpēc es nemīlu bērnus.

1933. gada 25. septembris

Par smiekliem

1. Padoms skatuves māksliniekiem – humoristiem

Esmu ievērojis, ka ļoti svarīgi atrast smieklrades punktu. Ja gribi, lai publika smietos, izej uz skatuves un stāvi klusējot, kamēr kāds nesāks smieties. Tad pagaidi vēl mazliet, lai iesmietos vēl kāds, bet tā, lai visi to dzirdētu. Tikai šiem smiekliem jābūt patiesiem, klakeri šajā gadījumā neder. Kad tas notiek, zini, ka smieklrades punkts ir atrasts. Pēc tam tu vari ķerties pie savas humoristiskās programmas – un vari būt drošs, ka panākumi ir garantēti.

2. Ir vairāki smieklu veidi. Ir vidējais smieklu veids, kad smejas visa zāle, taču ne pilnā spēkā. Ir stiprais smieklu veids, kad smejas tikai kāda viena zāles daļa, taču ar pilnu spēku, bet cita zāles daļa klusē, viņiem šajā gadījumā smiekli nenāk. Pirmo smieklu veidu no estrādes mākslinieka pieprasa estrādes komisija, bet otrs smieklu veids ir labāks. Lopiem nav jāsmejas.

1935. gada 13. maijs

Kungs, pabaro mani ar miesu savu

Lai atmostas manī Tavas kustības alkas

Kungs, padzirdi man ar asinīm savām

Lai augšāmceltos manī dzejrades spēks

1937. gada 4. aprīlī

Ar prātu un talantu vien ir par maz. Jābūt vēl enerģijai, reālai interesei, domas tīrībai un pienākuma apziņai.

__

Pierakstu šeit šodienas notikumus, jo tie ir pārsteidzoši. Pareizāk sakot: īpaši pārsteidzošs ir viens notikums, to es pasvītrošu.

1) Mēs vakar neko neēdām.

2) No rīta es paņēmu krājkasē 10 rubļus, atstādams uz grāmatiņas 5 rubļus, lai neslēgtu kontu.

3) Iegāju pie Žitkova un aizņēmos no viņa 60 rubļus.

4) Devos mājās, pa ceļam iepirkdams produktus.

5) Laika apstākļi bija lieliski, pavasarīgi.

6) Aizbraucām ar Marinu līdz budistu pagodai, līdzi ņemot somu ar sviestmaizēm un blašķi ar sarkanu vīnu, kas atšķaidīts ar ūdeni.

7) Atpakaļceļā iegājām komisijas veikalā un ieraudzījām tur Židmeijera harmoniju, divu manuāļu, filharmonijas kopiju. Cena tikai 900 rubļu! Taču to jau pirms pusstundas kāds bija nopircis!

8) Devāmies pie Žitkova.

9) Ar Žitkovu noskaidrojām, kas nopircis harmoniju, un braucām uz adresi: Pesočnaja 31, dz. 46, Ļevinskis.

10) Pārpirkt neizdevās.

11) Vakaru pavadījām pie Žitkova.

1937. gada 1. jūnijs

Man pienākuši vēl šausmīgāki laiki. Detizdatā piekasījās kaut kādiem maniem dzejoļiem un sāka mani vajāt.

Mani vairs nedrukā.

Man neizmaksā naudu, aizbildinās ar gadījuma rakstura kavēšanos. Es jūtu, ka notiek kaut kas slepens, ļauns. Mums nav ko ēst. Mēs ciešam briesmīgu badu.

Es zinu, ka man ir gals klāt. Tagad braucu uz Detizdatu, lai uzklausītu atteikumu izmaksāt naudu.

1937. gada 18. jūnijs.

Esmu pilnīgi notrulinājies. Tas ir briesmīgi. Pilnīga impotence visās nozīmēs. Nolaidība redzama pat rokrakstā.

Taču kāda ārprātīga neatlaidība manī ir saglabājusies virzībā uz netikumu. Es varu gaidīt stundām ilgi no dienas uz dienu, lai panāktu savu, un nepanāku, taču tomēr gaidu. Lūk, ko nozīmē patiesa interese!

Pietiek ākstīties: manī nav intereses ne uz ko, tikai uz vienu.

Iedvesma un interese ir viens un tas pats.

Izvairīties no patiesas iedvesmas ir tikpat grūti kā no netikuma. Patiesas iedvesmas gadījumā pazūd viss pārējais un paliek tikai tā viena.

Tāpēc netikums arī ir sava veida iedvesma. Netikuma un iedvesmas pamatā ir viens un tas pats. Pamatā ir patiesa interese.

Patiesa interese mūsu dzīvē ir galvenais.

Cilvēks, kam zūd interese pret visu, ātri vien iet bojā.

Pārāk vienpusīga vai spēcīga interese pārmērīgi palielina cilvēka dzīves spriedzi; vēl viens grūdiens un cilvēks sajūk prātā.

Cilvēka spēkos nav izpildīt savu pienākumu, ja viņā nav patiesas Intereses.

Ja patiesa Interese sakrīt ar cilvēka pienākuma virzienu, tad tāds cilvēks kļūst par dižu.

***

Es neaizspiedu ausis. Visi citi aizspieda, bet es viens neaizspiedu, un tāpēc es visu dzirdēju. Tāpat es neaizsedzu acis ar lupatu, kā to darīja visi pārējie, tāpēc es visu redzēju. Jā, es vienīgais visu redzēju un dzirdēju. Taču, par nožēlu, es neko nesapratu, un tāpēc kāda gan nozīme tam, ka es visu redzēju un dzirdēju. Es pat nespēju iegaumēt to, ko redzēju un dzirdēju. Kaut kādas saraustītas atmiņas, ķeksīši un bezjēdzīgi zvani. Lūk, pieskrēja tramvaja konduktors, aiz viņa padzīvojusi dāma ar lāpstu zobos. Kāds teica: "…acīmredzot no krēslapakšas." Kaila ebreju meitene iepleta kājas un izlēja pār saviem dzimumorgāniem pienu no tases. Piens notek dziļā zupas šķīvī. No šķīvja pienu salej atpakaļ tasē un piedāvā man izdzert. Es dzeru; piens ož pēc siera… Kailā ebreju meitene sēž manā priekšā ar ieplestām kājām, viņas dzimumorgāni nosmērēti ar pienu. Viņa noliecas uz priekšu un skatās uz saviem dzimumorgāniem. No viņas dzimumorgāniem sāk tecēt caurspīdīgs un staipīgs šķidrums…  Es izeju cauri lielam un diezgan tumšam pagalmam. Pagalmā lielās kaudzēs guļ sakrauta malka. Aiz malkas parādās kāda seja. Es zinu: tas ir Ļimoņins, kas man seko. Viņš skatās: vai es neiešu pie viņa sievas. Es pagriežos pa labi un izeju caur parādes eju uz ielas. No vārtiem parādās priecīgā Ļimoņina seja… Lūk, Ļimoņina sieva piedāvā man šņabi. Es izdzeru četras glāzītes, uzkožu sardīnes un sāku domāt par kailo ebreju meiteni. Ļimoņina sieva noliek man uz ceļiem savu galvu. Es izdzeru vēl vienu glāzīti un aizsmēķēju pīpi. "Tu šodien tāds skumjš," – man saka Ļimoņina sieva. Es viņai atbildu ar kaut kādu dumjību un aizeju pie ebreju meitenes.

1937. gada 3. oktobrī

Garšīgi paēdām (cīsiņi ar makaroniem) pēdējo reizi. Jo rīt nekāda nauda nav gaidāma un nav arī iespējama. Pārdot arī nav ko. Aizvakar es pārdevu svešu "Ruslana" partitūru par 50 rubļiem. Iztērēju svešu naudu. Ar vārdu sakot, izdarīts pēdējais. Un tagad vairs nav nekādu cerību. Es saku Marinai, ka rīt saņemšu 100 rubļus, taču tie ir meli. Nekādu naudu es nesaņemšu.

Paldies Tev, Kungs, ka tu līdz šim esi mūs barojis. Bet tālāk lai piepildās Tava griba.

1937. gada 4. oktobrī

Šodien mēs cietīsim badu.

1937. gada 9. oktobrī

Apņemos līdz sestdienai, 1937. gada 30. oktobrim, nesapņot par naudu, dzīvokli un slavu.

Daniils Harmss

1937. gada 23. oktobrī

Kungs, tagad man ir tikai viens vienīgs lūgums tev: iznīcini mani, sasit mani pavisam, iegrūd ellē, nepamet mani pusceļā, bet atņem man cerību un ātri iznīcini mani mūžīgi mūžos.

1937. gada 16. novembrī

Es vairs negribu dzīvot. Man vairs neko nevajag. Nav man nekādu vairs cerību. Neko vairs nevajag lūgt no Dieva, ko Viņš man lems, tā lai arī notiek: ja nāve, tad nāve, ja dzīve, tad dzīve – viss, ko Dievs man dos. Tavās rokās, Kungs Jēzu Kristu, es nododu dvēseli savu. Atpestī mani, apžēlojies par mani, mūžīgo dzīvo dod man, Āmen.

Daniils Harmss

Neko nevaru darīt. Es negribu dzīvot.

1938. gada 20. martā

Pienācu kails pie loga. Pretējā mājā, redzams, kāds bija sašutis, domāju, jūrnieka sieva. Pie manis ieradās milicis, sētnieks un vēl kaut kas. Paziņoja, ka es jau trīs gadus izraisu sašutumu īrniekos no pretējās mājas. Es piekāru aizkarus. Kas skatam patīkamāks: vecene vienā kreklā vai jauns cilvēks, kas ir pilnīgi kails? Un kuram būtu nepieļaujamāk šādā izskatā rādīties cilvēkiem?

1938. gada 25. martā

Mums klājas vēl sliktāk. Nezinu, ko mēs šodien ēdīsim. Bet, ko ēdīsim turpmāk, – vispār nezinu.

Mēs ciešam badu.

1938. gada 9. aprīlī

Pienākusi mana bojāeja. Vakar runāju ar Andrejevu. Saruna bija ļoti slikta. Cerību nav. Mēs ciešam badu, Marina kļūst aizvien vārgāka, bet man turklāt vēl arī mežonīgi sāp zobs.

Mēs ejam bojā – Kungs, palīdzi!

1938. gada 26. maijā

Marina guļ briesmīgā noskaņojumā. Es viņu ļoti mīlu, taču tik šausmīgi ir būt precētam.

Mani nomoka "dzimums". Es nedēļām ilgi, bet dažkārt mēnešiem ilgi nedabūju sievieti.

***

1. Ikvienas cilvēka dzīves mērķis ir viens: nemirstība.

1-a. Ikvienas cilvēka dzīves mērķis ir viens: nemirstības iegūšana.

2. Viens tiecas pēc nemirstības caur savas dzimtas turpināšanu, cits paveic lielus darbus, lai padarītu nemirstīgu savu vārdu. Un tikai trešais ievēro tikumīgu un svētu dzīvi, lai sasniegtu nemirstību kā mūžīgo dzīvi.

3. Cilvēkam ir tikai divas intereses: šīszemes – barība, ūdens, siltums, sieviete un atpūta – un debesu: nemirstība.

4. Viss, kas ir no šīs zemes, liecina par nāvi.

5. Ir viena taisna līnija, uz kuras atrodas viss, kas ir no šīs zemes. Un tikai tas, kas neatrodas uz šīs līnijas, var liecināt par nemirstību.

6. Un tāpēc cilvēks meklē ikvienu novirzi no šīs zemes līnijas un sauc to par skaisto vai ģeniālo.

1938. gada 9. jūnijā

Marišeņka aizgāja no manis un apmetās pagaidām pie Varvaras Sergejevnas.

1940. gada 11. martā

Dāvida psalmos ir daudz mierinājumu, kas piemēroti dažādiem gadījumiem, taču cilvēks, kas atklājis sevī pilnīgu talanta trūkumu, nevar rast mierinājumu pat Dāvida psalmos.

1940. gada 12. aprīlī

Reiz es izgāju no mājām un devos uz Ermitāžu. Mana galva bija pilna ar domām par mākslu. Es gāju pa ielām, cenšoties neskatīties uz nepievilcīgo realitāti. Mana roka tiecas ķerties pie rakstāmspalvas un…

(šajā vietā dienasgrāmata apraujas)

no krievu valodas tulkojis Ilmārs Šlāpins

Tēmas

Daniils Harmss

Daniils Harmss (Даниил Хармс, īstajā vārdā Daniils Juvačevs (1905 - 1942)) bija krievu dzejnieks, rakstnieks un dramaturgs, viens no absurda žanra spožākajiem autoriem.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!