Version
pirms 7 gadiem
Edvards Kuks
pirms 7 gadiem
Tas, ka dzimumlomu izveidošanās, kaut vai kā blakne, ir neizbēgama, norāda, ka tās ir prātam nepieciešams galaprodukts, kas rodas, veicot novērojumus par saviem līdzcilvēkiem un tos klasificējot. Var iebilst un teikt, ka šāda veida klasificēšana ir nejēdzīga un neļauj uztvert cilvēkus kā atsevišķas būtnes, kas precīzi neietilpst šajās lomās. Tomēr šāds pārmetums piestāv teju jebkuram vispārinājumam.
Turklāt, vai ir kāda loma, kas nav kaut daļēji preskriptīva?
Jānis Vētra
pirms 7 gadiem
Cita starpā grūti iedomāties, ka jebkurā sabiedrībā vispārakceptēts varētu būt mērķis personību uztvert un vērtēt tikai pēc tā, ko viņa/viņš saka. Vēl jau paliek "skatīšanās uz darbiem, nevis klausīšanās uz runām", tāpat ķermeņa, žestu, apģērba u.c. valodas, kas lielā mērā ietekmētas no audzināšanas un ietekmē cilvēku komunikāciju, gribam mēs to vai nē.
Atsevišķas diskusijas vērts būtu jautājums, cik bieži (strauji) sociālajām dzimumlomām būtu jāmainās, jo " lai brīvi pārvietotos sabiedrības iekšienē", tur kaut kādai iekšējai kārtībai, struktūrai ir jāpastāv. Pretējā gadījumā būs situācija, kuru apraksta plaši ekspluatētais " Brauna kustības" jēdziens, kas, tiesa, nav haoss, bet samērā primitīvs stāvoklis gan, kurā daļiņas " dzīves kvalitāti" nosaka tikai tās enerģija.
akmens
pirms 7 gadiem
Мужчина -
как цветок.
Женщина
хватает его корень
и целует
его лепесток
akmens
pirms 7 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
0
Saruna par sievieti un neprātu kultūrā
Man bija brīnišķīga saruna ar vienu kundzi pansionātā, viņai ir 85 gadi. Es jautāju: kas mainās, novecojot kā sievietei? Viņa atbildēja, ka foršākais, kas ar viņu kā sievieti notiek – viņa var atļauties būt pilnīgi traka. Nevienam tas vispār vairs nerūp. Tā esot viena no atbrīvojošākajām sajūtām, ar ko viņa saskārusies.
Reičela Kaska
0Šekspīra māsas
Kad sieviete 21. gadsimtā apsēžas, lai rakstītu, viņa, iespējams, jūtas gandrīz kā bez dzimuma. Viņa netiecas to nedz izpaust, nedz noliegt; drīzāk vēlas, lai viņu liek mierā, un vēlas turpināt iesākto. Viņa pat varētu auklēt zināmu nepatiku pret "sieviešu rakstības" ideju.
Elīna Lībiete
0Neļauj nabaga radībām sevi apčakarēt
Ačgārns otrā viļņa feminisms, kam sekss šķiet transgresīvākais, ko sieviete var izdarīt, satiek "dumpinieciska" pusmūža vīrieša seksuālās fantāzijas, lai kopā radītu Frankenšteina briesmoņa "Pornhub" versiju. "Nabaga radības" ir skaista, vizuāli žilbinoša, mākslinieciski drosmīga un brīžiem smieklīga filma, taču saturiski tukša.
Agra Lieģe-Doležko
0Sieviešu literatūra
Instinkts dzimumu pārstāvniecības nelīdzsvarotību skaidrot drīzāk samiernieciski un ne-politiski (jo politiska pieeja šajā kontekstā automātiski varētu tikt pielīdzināta tā dēvētajam "karojošajam feminismam"), manuprāt, skaidrojams ar izplatīto kultūrā strādājošu sieviešu nevēlēšanos tikt pieskaitītām pie "autorēm-sievietēm".
Agra Lieģe-Doležko
0Kuces naktī
Nakts Kuce savulaik nebija nedz Nakts Kuce, nedz Māte – viņa bija māksliniece, taču, protams, pat ar samērā veiksmīgu karjeru šajā prasīgajā un nestabilajā nozarē viņa līdz ar bērna ienākšanu ģimenē acumirklī zaudēja butaforiskajā referendumā par jautājumu: kurš no mums upurēs visu, kas līdz šim kaut ko nozīmēja, un kura darbs kļūs par prioritāti?
Redzējumi
20.06.2016
5
Būt sievietei