Skaisle Jatalniece
pirms 3 dienām
Lūk, salīdzinu 2 lietas

- satori.lv grāmata ieguvusi Zelta ābeles balvu. Nu saņemieties - treknie kuļturščiki - vkkf - uzrakstiet,cik zelta ābeles grāmatu ir katrā novada centra bibliotēkā. Cik teiksim, neputna mākslas albumi ir novada centru bibliotēkās.

- un tad otra lieta - aizvakar skatos gudrs vēl gudrāks - jautājums par literatūru - parāda bildi un jāuzmin kas par rakstnieci bildē -

Nu ???!!! - ka vells par stenderi maucīgā valsts - tad viss kas par literatūru jāzin ir kā izskatās viens vai otrs literāts , nevis ko rakstījis ,kā rakstījis - un tad tie lepnie vārdi - stulbā tauta,kas kā lops atgremo sēnalas

Jā - ripojam uz elli , arī tie,kuri domā,ka nē ....

Skaisle Jatalniece
pirms 5 dienām
Valsts nolēma pieškirt 500 eur par katru bērnu , kamēr pensionāriem un invalīdiem tikai 200, kamēr ilgstošiem bezdarbniekiem un citiem nabagiem - vispār neko.
Un - mūsu ļaunā sabiedrība neiebilda , ka pirmie un visvairāk saņem bērni. Kaut kā dīvaini tomēr ....

Rasa
pirms 3 dienām
Tā būtu piemaksa ģimenēm no kovidierobežojumu sākuma - 41.60 eiro kalendārā vai 55.55 eiro mācību gada mānesī. Neskaud, sarēķini eletrības tēriņus un visus OIK, vecāku darba stundas mājmācības režīmā - tas, ja skatās uz to primitīvi. Ja plašāk - nav vēl aprēķināts, nav kalkulatora, lai pateiktu, cik izmaksās bērnu atgriešana normālā dzīvē, pie normālas veselības, fiziskās un mentālās.

Skaisle Jatalniece
pirms 3 dienām
Par to ir runa,ka es neskaužu un neviens neskauž,ka bērniem to labāko. Bet ka ir vesela neliešu varza,kuri tik un tā kapā, cik slikt,cik ļauna
sabiedrība.
Lai paceļ roku tas,kurš nav ziedojis slimam bērnam, vai smagi slimajam.
Cik katru gadu saziedo ziedot.lv un dod,pieci. Cik pa tiešo ziedo cilvēki nelaimē nonākušajiiem? !!!
Kāpēc paldies vietā sabiedrību apsūdz?

Viena lieta,protams, ir feministu ļaunā liekulīgā propaganda. Nosoda sabiedrību tādējādi sevi automātiski nodalot no līdzvainīgajām. Betnu Debestiņ- šitie teksti stendapos par neskūtām kājām un novalkātām biksēm,kuru dēļ nevarot iet sabiedrībā - ar domu,ka sabiedrību tas vien interesē - cik kura skūta vai novalkāta.
Tāda sabiedrības kropļošana un šķelšana

Skaisle Jatalniece
pirms 5 dienām
Vēl. Vakardien noskatījos tv to sižetu par māmiņu no Talsiem, kura audzina bērnu ar īpašām vajadzībām.
Un manī radās protests. Patiešām - ir un nav visās problēmās jāvaino sabiedrība.
Jo - tas, ka šodien pasaulē dzimst tik daudz slimu bērnu ir visas sabiedrības atbildiba - jo - vidi jau piesārņojam visi - arī tā slimā bērniņa vecāki un radi.
Ja jau mēs - sabiedrība Latvijā esam tādi necilvēki, kā katru reizi sludina īpašo vajadzību bērnu vecāki - vai tad ziedot.lv plauktu un zeltu?
Vai visai sabiedrībai ir jājūtās vainīgai un atbildīgai par lumpenizētas , debilizētas sabiedrības atsevišķu indivīdu izpausmēm? Vai sabiedrība to spēj novērst - to tik bieži piesaukto sabiedrības naidu ? Vai runa var būt par sabiedrības naidu? Vai tā nav autores, autoru - vispār visu, kuri sūdzās par sabiedrību un visā vaino kaut kādu abstraktu sabiedrību - pašu izjūtu un vainas apziņas pārlikšana uz citiem?

Vai lumepnizētā debilizētā sabiedrības daļa lasīs grāmatas par
bērniem ar īpašām vajadzībām? Vai tādas grāmatas būs pieejamas bibliotēkā ? Vai valsts vaina nav tā, ka
tā visu kultūrai paredzēto naudu atdod tikai kultūras radītājiem - un tad nu tie pārēdušies labsajūtā kapā nabagus - jūs debīlie nelieši, necilvēki. Vai lietas būtība nav daudz dziļāka?

Viena lieta, ka tādi lumpenizēti cilvēki ir naidīgi pret visiem,( atcerieties video, kurā jauns vīrietis dusmās nogāza gar zemi salīkušu vecenīti, kura veikalā pie kasēm bija pienākusi par tuvu? ), cita lieta ka sabiedrības attīstība virzās uz to , ka tā lumpenizētā , nabadzībā, aprobežotībā dzīvojošā sabiedrība palielinās - tās skaits palielinās

Nesen šķēŗsoju ielu uz gājēju pārejas un kāda lepna dārga mašīna man gandrīz uzbrauca virsū. Es apstājos un paskatos uz to šoferi un tā ir dāma - baltā mētelī ar kažokādas apkakli, kura saviebusi seju man rāda mēli - mēda mani. Parasti es tādās reizēs dusmās kaut kā reaģēju - rādu uz luksoforu, vai rādu fuck off pirkstiņu un tā, bet tagad es biju tik pārsteigta, ka neko pateikt nevarēju.

Jo viena lieta ir nabagu nelietība - bet cita, daudz drausmīgāka ir bagāto un priviliģēto nelietība.

Jā un tā ir tā pasaule, kurā ienāk mazie bērniņi - kuram nu kāda tā mamma un tā vide un cilvēki apkārt ir

Skaisle Jatalniece
pirms 5 dienām
Ja vēlreiz par tēmu. Lūk, biju izdomājusi, ka labprāt kļūšu par auklīti un kā saka - profesionālu. Bet - tikai nedaudz apsildīju degunu šai nozarē un sapratu, ka nē - nespēju. Jo viena lieta ir bērnus mīlēt, cita lieta ir viņiem nodrošināt drošību, uzmanību utt. Katru reizi pēc bērnu pieskatīšanas es biju kā ...nu nekāda , bet laimīga, ka viss beidzies labi. Man viena mamma pateica tādus vārdus - galvenais,lai mūsu bērnu jūs mums dzīvu atdodiet. Un man tas bija kā stresa trieciendeva. Bērns kā ūdenszāle, gribu kā labāk, bet tā stresa dēļ galva vairs nestrādā, bet rokas trīc.

Tad ko esmu novērojusi. Tagad mammām ir nenormāli daudz informācijas un mammas ir nenormāli gudras - bet - vienlaicīgi -pašas krīt panikā, ja ar bērnu viss nenotiek pēc grāmatām, pēc tā kā jābūt . Labi, ne visas - nu es vispārinu. Jo ir tādas mammas, kur bērnam 2 gadi , bet bērns nerunā un kā saka vienīgās skaņas ir raudāšana. Un vēl - man šķiet, ka viena problēma ir , ka mammas par daudz nodala - bērns un es. Par daudz ātri. Deviņus mēnešus bijām mēs , nu tad vismaz tos nākamos 9 mēnešus arī to vajadzētu, ka esiet divi vienā. Nevis - man vajag savu laiku un tā.

Irina Ivankova
pirms 6 dienām
Ar trešo mazo dvēselīti mūsu ģimenē savas klātbūtnes tālesamības mirkli apjautu, kad jaunākā gada vecumā tik sen piedzīvotā klātienes jogas nodarbībā skolotāja teica: un tagad aizveriet acis un piecas minūtes esiet ar sevi savā klusumā... Mana dvēsele raudāja, tās bija pērles, un vientulība tika apjausts kā brīvība (ne mukšana). Lai top skaista jūsu ģimenes pieredze!

Inga Inga
pirms 1 nedēļas
Bērni ir dažādi. Un vieniem vecākiem bērni var būt ļoti dažādi. Dažiem pirmais ir mierīgs, bet otrais tāds, ka ja tas būtu pirmais, nekad nebūtu saņēmušies uz otro. Ērtu bērnu, t.i., tādu, pēc kura piedzimšanas, māte paliek 100% viņa pati, praktiski nav. Bērna piedzimšana dzīvi maina radikāli. To var saprast tikai cilvēki, kuriem ir bērni. Ja ilgi ir dzīvots sev, tad ir sajūta, ka tava kā indivīda dzīve ir beigusies, un viņa laikam neatgriezīsies nekad, ne pēc bērna 1 gada, ne 3, ne 10 gadu jubilejas. Bērns tevī parādīs visas tavas vājās vietas - lēnām, nenovēršami un nežēlīgi. Tev būs iespēja augt vai arī iedot bērnam tikai tik, cik ir tev, jo vairāk tu iedot nevarēsi. Bērni un pedantisms, bērni un kārtība, bērnība un kompulsivāte nav savienojami jēdzieni. Es vienā brīdī vienkārši ļāvos plūdumam. Plānoju, bet nepārdzīvoju, ja plāni izjuka (kas notiek diezgan bieži), mēģināju savas domas un sapņus domāt vakarā pie bērna gultiņas, nevis ikdienas gaitās (jo tad tas vienkārši nav iespējams), meklēju palīdzību vīra, vecvecāku un aukļu personās. Nekad nebūtu domājusi, ka pēc bērna piedzimšnas došos uz darbu kā uz atpūtu.

Skaisle Jatalniece
pirms 6 dienām
te man ar ir ko teikt - ja ir mīlestība - tad tādi jautājumi kā - ko es bērna dēļ zaudēju vai iegūstu nav.
Tas laikam tomēr ir stāsts par vērtībām.

Es vakardien skatījos vienu briesmīgu burlakfilmu - kā aptieķnieks peļņas nolūkos atšķaida onkoloģijas pacientiem paredzētās zāles un tiem jāmirst. Kā lai nepiekrīt, ka cilvēks spēj būt ļaunāks ar ļaunāko zvēru.
Es domāju,ka ja nav mīlestība, tad nevajag bērnu. Nu nevajag un viss.
Man starp citu kaut kur kaimiņos kliedz sieviete. Ir jau bijis - bet es pat nezinu, kurš dzīvoklis, tik dzirdu, ka kliedz -

Inga Inga
pirms 6 dienām
Es domāju, ka nav tik vienkārši. Neviens jau nesaka, ka nav mīlestības vai ka bērns nedod daudz pozitīvu emociju un ka pozitīvās tomēr ir vairāk nekā negatīvās, vienkārši to nevar noliegt, ka bērns būtiski maina dzīvi, pirmajā bērna gadā māte vispār kalpo bērnam, šobrīd sabiedrībā par to tikai sāk runāt. Un ja nav mīloša partnera, tad bērns ir sākums attiecību galam, tas ir pilnīgi noteikti.

Skaisle Jatalniece
pirms 5 dienām
Labi. Piekrītu. Katrai sava pieredze. Tas nu tomēr arī ir fakts. Un vai tad nav tā,ka sievietēm ir pirms un pēcdzemdību atvaļinājumi? Nevajag kārtējo reizi vainot visā tikai sabiedrību. Skaidrs,ka sabiedrība ir nenormāli noslāņota. Te satori.lv bija stāsts par mammu,kura spēj samaksāt nez cik ekspertiem ,lai tik parūpējas par viņu un bērnu. Un kasjauns.lv bija stāsts par mammu,kura i naktsmaiņa un viņas poecgadīgais bērns pieskata zīdaini.

Tad par,kuru mammu runāsim?

Andrejs Upitis
pirms 1 nedēļas
Izeju no mājas un telefona lietotņu gūzmā uzmeklēju Runkeeper – ar grūtībām, jo esmu paguvusi piemirst gan lietotnes ikonas izskatu, gan tās atrašanās vietu uz telefona ekrāna, pēc kuras mēs nepieciešamo automātiski taču atrodam visātrāk...

Ehhh.... mūsdienu sabiedrība ir tik tālu jau izlaista, ka gadžeti sagādā ciešanas jaunajai māmiņai. Mana vecmamma būtu laimīga, ja 1950 mitajos aprakstā minētās problēmas būtu arī viņas problēmas.

Kas notiek ar rietumu sabiedrību? Vai tiešām tualetes papīra trūkums ir mūsdienu samilzušo problēmu top1?

Andrejs Upitis
pirms 1 nedēļas
Jaunas sievietes lasiet, jums jāsaprot, ka bērns tās ir tikai klapatas un tāpēc labāk lai sieviete dzīvo ar sieviete un nedod dievs bērnu.
Man vecmamma cēlās 4.00 no rīta lai ietu uz fermu strādāt, pēc tam mājās ar bērniem un dārzs. Lūk šis ir smagi. Lūk par šo varētu uzrakstīt. Tajos laikos arī sievieti drīkstēja iekaustīt un to darīja uz urrā, tad vēl nebija feministes, kuras gudri runāja par izdomātu kaut kur dzirdētu netaisnību sēžot pie kafijas tases.
Ko tik cilvēce nav piedzīvojusi un pēc tā visa šie ieraksti ir tik nožēlojami smieklīgi.

Lolita Tomsone
pirms 1 nedēļas
“Lai sieviete dzīvo ar sieviete”, var just slavenā rakstnieka spalvas kātu :D Un cik jūs rakstus par savu vecomāti esat uzrakstījis? Vai tiešām būtu joprojām jādzīvo ar tā laika medicīnas “aprūpi” un kolhoza slogu? Tagad vairs nav pēckara padomju laiki, ir vērtīgi, ka jauna sieviete dalās ar savu gaidīšanas un jaunās mātes pieredzi mūsdienu Latvijā. 

Skaisle Jatalniece
pirms 6 dienām
nu bet ļaujiet taču Andrejam paust viedokli - vai tad uzreiz jāapkaro , ja tas nesakrīt ar jūsu domām ? Kur tad pati brīvība paliek? Aiziet debesīs līdz ar feministu bļaušanu? Kas te notiek vispār?
Cilvēkiem tagad ir tik grūti, Būtu kaut kā draudzīgi, iejūtīgi uzrunājusi Andreju - bet nē - uzreiz kā uzbrukums.
Nu kas tā par dzīvi?

Andrejs Upitis
pirms 1 nedēļas
Lolita mīļā, ne jau tāpēc šis raksts tapis!
Cik gan nožēlojami vārguļi mēs esam kļuvuši, vai tiešām nav vairs pasaulē īstu problēmu?

Skaisle Jatalniece
pirms 6 dienām
Andrej, visi nav varguļi, nu nav !

Andrejs Upitis
pirms 6 dienām
Es pazīstu kādu sievieti, kuras vienīgie ienākumi ir 90eur mēnesī, nekā cita viņai nav un nebūs. Lūk par šo var uzrakstīt. Šai sievietei protams nav problēmas ar aplikācijām un mobilajiem telefoniem, bet gan īstas problēmas. Vai tas ir svarīgi? Vai par to varētu feministes rakstīt un aizbraukt pie viņas, atbalstīt? Katru nedēļas nogali pie kādas sievietes taču varētu aizbraukt, vai ne?

Skaisle Jatalniece
pirms 6 dienām
Nu visi cilvēki ir svarīgi. Visi.
Un es pazinu sievieti ar angļu filologa izglītību,kura rūpnīcā pie Londonas šķiroja atkritumus.

Un cita - ar mat.fiz.fak. izglītību burtiski ubago un dzīvo božiem piemērotos apstākļos.
Abas nedzer, nesmēķē. Ir kristietes. Esmu mēģinājusi palīdzēt . Bet tas arī jāprot. Ne jau nauda te galvenais

Inga Pērkone
pirms 1 nedēļas
Lai Jūsu mazmeitai nebūtu jāpiedzīvo tas, kas Jūsu vecmammai - tāpēc šādi stāsti ir vajadzīgi un nemaz nav smieklīgi.

Skaisle Jatalniece
pirms 1 nedēļas
Inga, vells par stenderi! Ko liekuļojiet - vai tad gadžeti un rakstos izlikti jūtu un izjūtu mērījumi spēj novērst sociālo nevienlīdzību ,netaisnību,kurā ienāk un paliek mazais bērns!!!

ana nas
pirms 1 nedēļas
Arī manā pieredzē sašķeltības stāvoklis bija un vieglākā formā joprojām ir visiespaidīgākā atšķirība starp mani pirms un pēc bērna piedzimšanas. Ar laiku ievēroju, ka tas ir saistīts ar manu ciklu- pirms ovulācijas man parasti ir vieglāk justies vienotai ar bērnu un bērna tēvu, darīt vairākas lietas reizē un vienlaikus just zināmu labpatiku par to, ka es to varu. Pirms menstruāciju sākuma, un šķiet, ka tas vieno daudzas sievietes, man reizēm gribas vienkārši pamest ģimeni vai kļūt par tik sliktu māti/partneri, lai viņi pamet mani. Kopš brīža, kad es pamanīju šīs kopsakarības, man ir vieglāk pieņemt manu neatkarības un kopības alku ciklisko un pārejošo dabu, un arī atzīt tās abas kā līdzvērtīgas.
Vēlāk, kad bērns vairs nav tik atkarīgs no mātes savu pamatvajadzību apmierināšanai, šis sašķeltības stāvoklis, man liekas,var sievietei arī palīdzēt atrast spēku pievērsties sev, nejusties par to vainīgai, maigi atstumt bērnu, un bērnam tā atkal ir iespēja veidot attiecības ar citiem.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!