Pēdējo nedēļu laikā arvien biežāk publiskajā telpā amatpersonas pauž, ka virkni savulaik solītu pasākumu – piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes tālāku pazemināšanu – īstenot tomēr nevarēs, jo nākas labot prognozes par Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu 2015. gadā. Finanšu ministrija IKP pieauguma prognozi samazinājusi no 2,8 uz 2,1 % (Latvijas Banka pat runā par 2 %), savukārt premjerministre šonedēļ sev raksturīgā izsmalcinātā vārdu izvēlē pauž, ka "valsts budžetā ir mīnusi, bet tie nav milzīgi". "Satori" skaidro, ko prognožu sausi skanošo skaitļu pārskatīšana nozīmē. Sagatavojis Māris Zanders.
Mārtiņš Kazāks, "Swedbank" galvenais ekonomists
Makroekonomisko prognožu nozīmi nevajadzētu absolutizēt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, viens apkopojošs rādītājs nedod priekšstatu par ekonomikā notiekošo. Piemēram, 2013. gadā Latvijas IKP izaugsmes temps – ja nekļūdos, 4,2 % – bija gluži labs, it sevišķi uz eirozonas fona. Tajā pašā laikā tas bija gads, kad mēs pazaudējam lielu daļu Latvijas metālapstrādes – atceries, "Liepājas Metalurga" problēmas? Otrkārt, no privātā sektorā strādājoša uzņēmuma viedokļa, svarīgāka ir kopējā sajūta, ko dod izteiktā prognoze. Respektīvi, uzņēmumam, mēģinot saprast tuvāko perspektīvu, nav tik būtiski, vai IKP pieauguma temps ir 2,2 % vai 2 %. No svara ir, lai korekcija nebūtu no, pieņemsim, 3 % uz 1 %. Līdz ar to var teikt, ka šīs svārstības prognozēs visvairāk ietekmē ekonomiku valsts budžeta aspektā.
Piekrītu, bet vai nav tā, ka valsts budžeta, politisko lēmumu pieņēmēju līmenī mēs esam diezgan negatavi korekcijām?
Esmu Fiskālās disciplīnas padomē (neatkarīga institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību – M. Z.), kur Finanšu ministrijas (FM) cilvēki mums dažkārt pastāsta to, kas publiski neizskan... Īsi sakot, tā nav, ka nebūtu dažādu scenāriju un plānu. Līdz ar to, ja mēs runājam par šo gadu, esmu samērā mierīgs. Būtiskāk ir runāt par nākamo, aiznākamo gadu.
Proti, veidojot jauna, nākamā gada budžetu, mums ir divi saskaitāmie. Pirmais – esošā gada budžeta parametri, bāze. Otrais – prognozes par papildu ieņēmumiem, kas būtu novirzāmi jauniem tēriņiem. Ja šogad ekonomikas attīstības temps kļūs lēnāks, tad samazināsies bāze 2016. gadam, savukārt, ja paskatāmies uz vēlmju, vajadzību sarakstu, kas būtu īstenojams nākamgad, var nākties secināt, ka vajadzēs būt pieticīgākiem. Jo pati bāze jau būs mazāka.
Kāda izeja? Neatteikties no iecerēm, bet palielināt ieņēmumus, paaugstinot nodokļus?
Te jānošķir divas lietas. Tā nepopulārā tēma ir tā, ka kopējā nodokļu ieņēmumu sadaļa, rēķinot procentos no IKP, būtu palielināma, jā. Igaunijā tā ir 33 % no IKP, mums – 28 %. Tajā pašā laikā mūsu vēlmes ir lielākas... Cita lieta, ka šī kopējās sadaļas palielināšana automātiski nenozīmē nodokļu likmju celšanu, tas nav tik vienkārši. Pirmkārt, jūs varat to palielināt, apkarojot ēnu ekonomiku. Otrkārt, jūs varat precīzāk strādāt ar jau esošo regulējumu. Piemēram – nevis celt nekustamā īpašuma nodokļa likmi vispār, bet sašaurināt to gadījumu loku, kad likmei piemērojami atvieglojumi. Īsi sakot, lai būtu kopējais apjoms.
Tu paudi zināmu optimismu par šo gadu, un, lai gan es arī glāzi redzu līdz pusei pilnu, nevis tukšu, man tomēr nav skaidrs, kā varēs būtiski palielināt finansējumu drošībai, jo šīs vajadzības nu gan par prioritāti Nr. 1 kļuvušas samērā nesen.
Ir vairākas iespējas. Pirmkārt, jau pieminētie papildu ieņēmumi no ēnu ekonomikas apkarošanas, bet ir arī cits potenciāls avots. Kā zināms, Eiropas Centrālā banka eirozonas ekonomikas stimulēšanas nolūkā "spiež" uz leju procentlikmes. Tas savukārt nozīmē, ka valsts parāda apsaimniekošanā, pārfinansēšanā mums var rasties būtiski ietaupījumi. Savukārt pašu prioritāti gan es aicinātu neapšaubīt, lai kā arī cilvēkiem liktos, ka citas vajadzības ir degošākas. Ja jūs izremontējat dzīvokli, noliekot tur modernu tehniku, tad būtu gan dīvaini, ja jūs atstātu neieliktas durvis...
Tātad kopumā politiķu minstināšanos un strupos izteikumus par ekonomikas "atdzišanu" nevajadzētu tulkot kā nelaimes priekšvēstnesi?
Klau, ja nenotiks kaut kas pilnīgi traģisks – karš, dievs nedod, piemēram, – mēs nenonāksim 2008.–2009.gada situācijā. Līdz ar to runa tomēr ir par savu vēlmju un iespēju mierīgu salāgošanu. Labi, jūs sapņojat spēlēt NBA līmenī, bet turpināt tādā ielu basketbola komandas līmenī, īgņojaties, turpināt runāt par NBA zvaigžņu algu līmenī utt. Tajā pašā laikā arī jūsu pašreizējā līmenī ir ieguvumi: lai nu kā, bet sportojat, tas nāk par labu veselībai utt.
Man jau liekas, ka galvenais ir šādas lietas sabiedrībā adekvāti izrunāt. Politiskā elite varbūt šobrīd nogaida – kaut tāpēc, ka nav skaidrs, kurš būs nākamais Valsts prezidents, līderis, kurš vismaz teorētiski varētu par to ar cilvēkiem runāt. No šī viedokļa gada otrā puse varētu būt interesantāka.
Aigars Šmits, uzņēmējs, "Arco Real Estate"
Šādi dati man, protams, ir svarīgi, jo ekonomikas sabremzēšanās neapšaubāmi nozīmē, ka cilvēki atliks tēriņus, kas saistīti ar mājokļa iegādi vai citādu to uzlabošanu. Kā es reaģēju praktiski? Tas nozīmē, ka jāpieņem lēmums neizmaksāt dividendes par iepriekšējo gadu, jo tā nauda var noderēt uzņēmumam. Atklāti sakot, mēs jau rēķinājāmies ar šādu scenāriju – vērojot ģeopolitisko situāciju, to, kas notiek ar uzturēšanās atļauju regulējumu utt.
Tātad privātais bizness prognozē labāk nekā valsts?
Valsts problēma ir tā, ka tā ir smagnējāka. Valsts gaida pirmā ceturkšņa rezultātus nodokļu ieņēmumiem un tad sāk reaģēt. Uzņēmēji situāciju jūt un reaģē operatīvāk.
Pēteris Strautiņš, "DNB bankas" ekonomikas eksperts
Es situāciju nedramatizētu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas, ka pirmā ceturkšņa rādītāji nav iepriecinoši, vēl nenozīmē, ka arī visam 2015. gadam tie būs sliktāki, nekā tika plānots iepriekš. Ja nebūs jauna saasinājuma t.s. sankciju karā... Otrkārt, nevar teikt, ka Latvija prognozēs kļūdītos bieži. Ja tu paskaties uz apmēram pēdējo desmit gadu periodu, tad redzam, ka realitāte izrādījās sērīgāka par plānoto 2008.–2009. gadā, kas bija īpašs gadījums, un, jā, arī 2014. gadā.
Vai mēs nevarējām savlaicīgi skarbāk novērtēt Rietumu un Krievijas attiecību saasināšanās ietekmi? 2014. gada vasarā likās, ka tik traki nebūs?
Nedomāju, ka Putins pats spēja izvērtēt, kā būs... Ja runa ir par faktoriem, kurus, iespējams, kādreiz varēja prognozēt, bet tas nenotika, tad kā par tādu varētu runāt eiro ieviešanas ietekmi uz cilvēku psiholoģiju. Respektīvi, varbūt varēja iedomāties, ka eiro cenas izskatīsies lielākas un cilvēki instinktīvi piebremzēs savus pirkumus.
Lai kā arī būtu, izskatās, ka šogad rocība valsts budžetā būs mazāka, un no tā izriet nepieciešamība rīkoties. Tas nav nekas ārkārtējs. Savulaik britu konservatīvie paziņoja, ka neaizskarami ir izdevumi medicīnai, humanitārajai palīdzībai, savukārt pārējās pozīcijās – piedodiet, atvainojiet...
Latvijas gadījumā problēma ir tā, ka neviena no pozīcijām jau nav tik dāsni finansēta, lai to izvēlētos par "upurējamo jēru". Līdz ar to – neko jaunu neizdomāšu – ir jāskatās ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā.
Normunds Bergs, uzņēmējs, "SAF Tehnika"
Ko uzņēmējam nozīmē politiķu vēsts par IKP prognozes pārskatīšanu "uz leju"?
Domāju, ka vidusmēra Latvijas uzņēmējam vienkārši nav laika to īpaši analizēt, savukārt, ja tu runā par mani kā relatīvi liela uzņēmuma vadītāju, tad ir tā, ka... lielie nereti ir eksportētāji, savukārt eksportētājiem Latvijas tirgus savu izmēru dēļ nav sevišķi interesants. Un tas savukārt nozīmē, ka man kā eksportētājam šie rādītāji, to korekcijas nav tik svarīgas. Ja nu vienīgi – piedod par cinismu – kritums nozīmē, ka es varēšu izdevīgāk dabūt vietējā darbaspēka tirgū man nepieciešamos kadrus.
Tikai neaizmirsti – ja ir ziepes ar ieņēmumiem, valstij var rasties kārdinājums kaut ko pamainīt nodokļos, un tad tas skars arī tevi.
Taisnība. Tas jau mūžīgais sapnis par nepieciešamo kopējo uzstādījumu valsts pusē: ja nevari palīdzēt, vismaz netraucē.
0