Applūdusī Hersona zem Krievijas artilērijas uguns
Komentē
0

Otrdien tika pārrauts Kahovkas hidroelektrostacijas dambis Hersonas apgabalā Ukrainā un ūdens plašā straumē sāka appludināt teritoriju gar Dņepru virzienā uz Melno jūru. Kahovkas HES un tās ūdenskrātuve bija stratēģiski svarīgs punkts Ukrainā: HES ne tikai ražoja elektrību, bet arī regulēja ūdens līmeni ūdenskrātuvē, kas ar dzesēšanas ūdeni apgādāja Eiropas lielāko kodolelektrostaciju, kā arī ar saldūdeni nodrošināja plašas Ukrainas teritorijas, ieskaitot Krimu. Pašlaik tiek uzskatīts, ka dambja sabrukšana ir lielākā tehnogēnā katastrofa Eiropā kopš Čornobiļas avārijas 1986. gadā.

Brīdinājumi par situāciju Kahovkas ūdenstilpnē izskanēja jau iepriekš [1]. Maija sākumā satelītattēlos bija redzams, ka ūdenslīmenis ir sasniedzis augstāko punktu trīsdesmit gadu [2] laikā un ūdens plūst pāri dambja malai. Pavisam nesen, februārī, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra cēla trauksmi, jo pastāvēja draudi Zaporižjas AES atstāt bez dzesēšanas ūdens [3]. Šajā laikā tikai trīs no piecām HES slūžām stāvēja plaši atvērtas [4], radot bažas par krievu nespēju uzturēt dambja infrastruktūru. Maija vidū "The New York Times" žurnālistu apzinātie eksperti (Deivids Helmss – bijušais ASV Gaisa spēku un Nacionālā Okeāna un Atmosfēras administrācijas meteorologs) skaidroja, ka krievu kontrolē esošajā dambī netiek nodrošināta pietiekama caurplūde, lai kompensētu pavasara palus. 

Virkne ekspertu sliecas piekrist Ukrainas oficiālo iestāžu versijai, ka dambi sagrāvusi eksplozija HES mašīntelpā (to apstiprina arī vietējo iedzīvotāju ieraksti sociālajos tīklos par lielu eksploziju aptuveni divos naktī [5]) un tās mērķis ir ne tikai dambja pārraušana, bet Kahovkas HES infrastruktūras pilnīga iznīcināšana. Drīz sākās diskusijas par to, kam dambja iznīcināšana varētu būt izdevīgāka, proti, tiek spekulēts, kā ūdens līmeņa izmaiņas Dņeprā varētu ietekmēt Ukrainas pretuzbrukumu. Vieni uzsver, ka visa teritorija uz leju no Kahovkas ir kļuvusi tehnikai nepārvarama, otri – ka tagad daudz vienkāršāk veikt operācijas uz augšu no HES. Tam pa vidu veidojas spekulācijas par ieguvumiem, ko varētu sniegt krievu pirmo līniju aizskalošana vai tieši otrādi – Ukrainas kontrolē esošo Dņepras salu applūšana. Šo tvitera diskusiju laikā Ukrainas iedzīvotāji un karavīri īsteno evakuācijas darbus zem Krievijas artilērijas uguns [6]. 

Gan Ukrainas hidroelektroinfrastruktūras organizācijas "Ukrhidroprojekt" [7] pārstāvji un akadēmiskie pētnieki, gan Rietumu eksperti [8] uzsver – dambim bija jāiztur esošā slodze. Pirmkārt, vismaz 5 turbīnu vārti, tai skaitā iepriekš karadarbībā bojātie, bija vaļā un ūdens brīvi plūda tiem cauri [9], turklāt gadījumos, kad dambji neiztur ūdens spiedienu, tie parasti sabrūk pie krastiem [10]. Otrkārt, dambis savā laikā bija būvēts, apzinoties tā stratēģisko nozīmi; tam bija jāiztur tiešs kodoltrieciens, izslēdzot iespēju, ka dambi varētu sagraut ar Ukrainas rīcībā esošajām raķetēm [11], kā to apgalvo dažādi oficiālie [12] un neoficiālie Krievijas avoti [13].  

Lai gan pagājušā gada augustā Ukrainas artilērija atklāja uguni pa tiltu pār dambi [14], savukārt novembrī Krievijas karavīri apzināti iznīcināja daļu no ceļa, kas ved tam pāri [15], abi incidenti dambim nenodarīja būtiskus postījumus. Tiesa, Krievijas puses veiktā eksplozija notika bīstami tuvu HES slūžām un ietekmēja sliedes, pa kurām pārvietojas slūžu vārtu pacelšanai izmantojamie ceļamkrāni. Arī gadījumā, ja ūdens regulācijas sistēmas dambī tomēr būtu bojātas, tas atradās Krievijas kontrolē un pierādījumi par Krievijas nolaidīgo attieksmi [16] pret drošības noteikumiem (tai skaitā dambja mīnēšana iepriekš un nereaģēšana uz brīdinājumiem par kāpjošo ūdens līmeni) atbildību uzliek Krievijas pusei, vienlaikus radot bažas par citu objektu, piemēram, Zaporižjas AES, uzturēšanu.

Analizējot šo šausminošo notikumu, kura sekas mērogā tuvojas masu iznīcināšanas ieroču pielietošanai, jāuzsver, ka, aizraujoties ar militārās situācijas analīzi, var palaist garām divus būtiskus faktorus, kas izslēdz Ukrainas īstenotu dambja sagraušanu. Pirmkārt, dambja uzspridzināšanai nepieciešams simtiem kilogramu, ja ne dažas tonnas sprāgstvielu, kuras bija stratēģiski jāizvieto iekšā svarīgam objektam frontes tuvumā, kas atrodas krievu militārajā kontrolē. Otrkārt, jāuzsver ilgtermiņa kaitējums, ko Ukrainai nodarījis šis notikums.

Kahovkas ūdenskrātuve 1957. gadā tika radīta ar mērķi apgādāt ar saldūdeni Kahovkas un Ziemeļkrimas kanālus, kas savieno Dņepru ar Krimu un Ukrainas Austrumu apgabaliem. Ievērojamais projekts ļāva zelt Hersonas, Dņipropetrovskas Zaporižjas un Krimas lauksaimniecībai, nodrošinot ne tikai dzeramo ūdeni, bet arī radot reģionam raksturīgo ainavu ar apļveida laukiem, kuru formu noteica ūdensapgādes sistēmas. Tā ir Ukrainas maizes klēts, kas ar graudiem un saulespuķu eļļu nodrošina ne tikai Ukrainu, bet arī pasaules nabadzīgos reģionus [17]. 

Nu visa šī sistēma ir sabrukusi; ūdeni ir zaudējušas 94% Hersonas, 74% Zaporižjas un 30% Dņipropetrovskas reģionu irigācijas sistēmu, savukārt Krimas pussalai ūdens piegādes pašlaik atjaunot praktiski nav iespējams [18]. Milzīgie plūdi sasniedza aptuveni 80 apdzīvotu vietu, tai skaitā Hersonu. Situāciju saasina plūdos aizskalotie mīnu lauki, tādējādi mīnas nu var atrasties jebkur. Papildus tam jāņem vērā kaitējums Ukrainas dabai, tai skaitā trim aizsargājamām teritorijām, un piesārņojums, ko radījusi mašīneļļas noplūde no HES iekārtām (pašlaik tiek lēsts, ka noplūdušas aptuveni 150–300 tonnas naftas produktu) [19]. Lai apzinātos situācijas smagumu, jāsaprot, ka litrs mašīneļļas var sabojāt 1 000 000 litru saldūdens [20]. Lai kādi būtu taktiskie ieguvumi, Ukrainai šāds lēmums būtu Pirra uzvara, par ko maksāt desmitiem gadu – ne velti Ukraina dambi neuzspridzināja 2022. gada smagākajās dienās.

Tajā pašā laikā jājautā – ko šāds lēmums varētu sniegt Krievijai? To iespējams skaidrot divos līmeņos. Pirmkārt, nevar izslēgt iespēju, ka, baidoties no ukraiņu pretuzbrukuma, krievu vietējā līmeņa komandieri ir paši devuši pavēli dambi uzspridzināt (Ukrainas izlūkdienesti ziņo, ka tā varētu būt Krievijas 205. motostrēlnieku brigāde). Spridzināšanu varētu atvieglot fakts, ka krievi dambi vismaz divreiz jau bija mīnējuši [21]. Otrkārt, jāņem vērā šausminošās sekas, ko dambja sagraušana ir atstājusi, – tā nav tikai ekoloģiskā katastrofa vai appludināti desmitiem apdzīvotu vietu un radīti riski Zaporižjas AES: tā ir ievērojama Krievijas īstenota eskalācija, draudi, ka zaudējuma gadījumā "te akmens uz akmens nepaliks". 

Šādā kontekstā Krievijai izdevīga ir gan dambja spridzināšana (kā apzināta eskalācija), gan vienaldzība pret tā tehnisko stāvokli (kā brīdinājums par sekām, ja Ukraina ilgtermiņā turpinās pretoties). Eskalācijas briesmas Ukrainas karā ir bijis zobens, kas biedējis daudzus – tas ir iemesls, kāpēc modernus tankus Ukraina saņēma tik vēlu, iemesls, kāpēc Rietumu kaujas lidmašīnas vēl nav piegādātas. Rietumu palīdzība Ukrainai ir bijis uzmanīgs process, soli pa solim ceļot likmes – tagad to ir grūti iedomāties, bet reiz Krievija un tās atbalstītāji par "nepieņemamām" pasludināja pat M777 haubiču piegādes Ukrainai, par HIMARS sistēmām nemaz nerunājot. Līdz šim Krievijas šantāžu un kodolžvadzināšanu esam vairāk vai mazāk veiksmīgi izturējuši, ukraiņiem tikmēr atdodot savas dzīvības par laiku līdz nākamajai palīdzībai.

Tas liek jautāt – cik tālu Krievija ir gatava iet, lai nepieļautu sagrāvi Ukrainā? Izraisīt vai vienkārši noskatīties otrajā Čornobiļā Zaporižjas AES (ūdens līmeņa krišanās draud radīt dzesēšanas ūdens piegādes krīzi)? Veikt taktisko kodoltriecienu Ukrainas pozīcijām vai radīt "otro saullēktu" Kijivā? Lai kas notiktu, ukraiņi visdrīzāk nepadosies – pašreizējā situācijā tas nozīmētu Ukrainas nācijas nāvi – nedrīkst aizmirst, ka Krievijas plāni "demilitarizēt un denacificēt Ukrainu" nozīmēja ne tikai valsts militāru sagrāvi, bet arī tās politiskās un intelektuālās elites apspiešanu un pat fizisku iznīcināšanu [22]. Bet tas nenozīmē, ka arī Ukrainas sabiedrotajiem tas ir izdzīvošanas jautājums.

Kahovkas HES sagrāve nav draudi Ukrainai – tai pietiek ar simtiem tūkstošu krievu karavīru tās teritorijā vai ikdienas raķešu lietu Kijivas debesīs – tie ir draudi Rietumiem. Eskalācijas bumbiņa pašlaik ir Rietumu pusē. Krievija, apzinoties kodolžvadzināšanas un enerģijas resursu šantāžas neefektivitāti, meklē jaunus draudus, kas liks nodrebēt Rietumiem. Ukrainas izdzīvošana ir tieši atkarīga no Rietumu finansiālā un militārā atbalsta – Krievija to apzinās tikpat lieliski kā to, ka ilgtermiņā Ukrainas jautājums izbalē Eiropas politisko diskusiju arēnā. Panākt, ka Eiropa pārtrauc palīdzēt Ukrainai, aicina to pie sarunu galda ar Krieviju, lai kaut vai tikai uz laiku panāktu pamieru ekoloģisko seku likvidācijai – tas sniegtu iespēju Krievijai salaizīt brūces un sākt ar jaunu sparu. Tad zaudētāji būsim mēs visi un plūdi velsies pār mūsu galvām.


[1] https://www.nytimes.com/2023/05/17/world/europe/dam-flood-ukraine-kakhovka.html

[2] https://ipad.fas.usda.gov/cropexplorer/global_reservoir/gr_regional_chart.aspx?regionid=up&reservoir_name=Kakhovskoye&lakeid=000873

[3] https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-145-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine

[4] https://twitter.com/Mij_Kherson/status/1634627067181514752

[5] https://www.nytimes.com/2023/06/06/world/europe/ukraine-kakhovka-dam-russia.html?smid=url-share

[6] https://www.theguardian.com/world/live/2023/jun/08/russia-ukraine-war-live-first-kherson-dam-flooding-deaths-un-nuclear-watchdog-to-strengthen-presence-at-zaporizhzhia-plant

[7] https://texty.org.ua/fragments/109844/kakhovka-hpp-was-designed-withstand-nuclear-attack-there-no-question-its-self-destruction/

[8] https://www.nytimes.com/2023/06/06/world/europe/ukraine-kakhovka-dam-russia.html?smid=url-share

[9] https://texty.org.ua/fragments/109844/kakhovka-hpp-was-designed-withstand-nuclear-attack-there-no-question-its-self-destruction/

[10] https://www.nytimes.com/2023/06/06/world/europe/ukraine-kakhovka-dam-russia.html?smid=url-share

[11] https://texty.org.ua/fragments/109844/kakhovka-hpp-was-designed-withstand-nuclear-attack-there-no-question-its-self-destruction/

[12] https://www.reuters.com/world/europe/putin-accuses-ukraine-destroying-kakhovka-dam-behest-west-2023-06-07/

[13] https://archive.ph/uF0Xm#selection-141.0-153.145

[14] https://t.me/supernova_plus/8736

[15] https://t.me/izvestia/111542

[16] https://notes.citeam.org/dispatch-jun-6-7

[17] https://www.theguardian.com/world/2023/jun/08/maps-kakhovka-dam-collapse-threatens-ukraine-bread-basket

[18] https://www.theguardian.com/world/2023/jun/08/maps-kakhovka-dam-collapse-threatens-ukraine-bread-basket

[19] https://meduza.io/en/feature/2023/06/07/what-really-happened-to-the-kakhovka-dam

[20] https://www.cnn.com/2023/06/07/europe/ukraine-nova-kakhovka-dam-environment-damage-intl-hnk

[21] https://kyivindependent.com/official-kakhovka-dam-was-blown-up-by-russias-205th-motorized-rifle-brigade/

[22] https://rusi.org/explore-our-research/publications/special-resources/preliminary-lessons-conventional-warfighting-russias-invasion-ukraine-february-july-2022

Tēmas

Roberts Rasums

Roberts Rasums ir Latvijas Universitātes politikas zinātnes bakalaurs un vēstures maģistrs, kas specializējies Latvijas Neatkarības kara un civili militārajās attiecībās.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!