Kultūra
13.10.2016

Drīzumā gaidāmās grāmatas

Komentē
0
Saglabā

Pētījumi apgalvo, ka lasīšana ne tikai padara mūs pievilcīgākus un empātiskākus, bet arī pagarina mūžu, savukārt pieredze rāda, ka ieritināšanās gultā ar grāmatu rokās ļauj arī uz brīdi aizmirst aizvien drēgnākos un tumšākos rudens vakarus. Bet ko darīt tad, ja viss jau izlasīts? Lai noskaidrotu, ar kādām oriģinālliteratūras, tulkotām, bērnu un dzejas grāmatām varēsim pavadīt gada pēdējos mēnešus, "Satori" ir aptaujājis Latvijas izdevniecības un sagatavojis nelielu ieskatu to provizoriskajos plānos.

Apgāda "Zvaigzne ABC" izdotās oriģinālliteratūras klāstu līdz gada beigām papildinās vairāki interesanti jaunumi. Drīzumā iznāks fantāzijas literatūras pazinējas Bārbalas Simsones sastādītais krājums "Latviešu šausmu stāsti", kurā iekļautie divdesmit prozas darbi rosinās lasītāja iztēli ar visdažādākajiem tēliem, sākot no rožu krūma, kas draud iznīcināt savu dārznieku, līdz pat Centrāltirgū iegādātam spogulim, kas rāda pavisam citu realitāti. Krājums aptver visu 20. gadsimtu un tādu atšķirīgu rakstnieku kā Augusts Saulietis, Aleksandrs Grīns, Jānis Ezeriņš, Vizma Belševica, Vladimirs Kaijaks, Dagnija Zigmonte, Guntis Berelis, Ralfs Kokins, Ieva Melgalve un Andris Zeibots daiļradi.

Tāpat no oriģinālprozas apgāds "Zvaigzne ABC" gatavojas izdot vairāku vēsturisko romānu autora Jāņa Ūdra jaunāko darbu "Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts", kas vēstīs par vienīgo latviešu karaspēka vienību, kura Otrajā pasaules karā divu okupantu armiju sadursmē cīnījās zem sarkanbaltsarkanā karoga, un tās komandieri Robertu Rubeni, savukārt oriģināldzejas klāstu līdz gada beigām papildinās izcilā latviešu dzejnieka Leona Brieža jaunākais krājums "Straujtece".

No ārzemju literatūras drīzumā gaidāms kanādiešu rakstnieces un Bukera prēmijas laureātes Mārgaretas Atvudas distopiskais romāns "Sirds mirst pēdējā", kuru no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice. Romāns vēsta par jaunu, bet nabadzīgu pāri, kas iesaistās savādā sociālā eksperimentā – apmaiņā pret stabilu darbu un dzīvesvietu priekšpilsētā viņiem katrs otrais mēnesis jāpavada cietumā, kamēr jauniegūtās mājas apdzīvo cits pāris. Sarežģījumi sākas, kad abi sāk attīstīt dīvainu apsēstību ar saviem "aizvietotājiem".

Maimas Grīnbergas tulkojumā gaidāms somu rakstnieces un mākslinieces Rozas Liksomas īsprozas krājums "Kādreiz pāries...". Liksoma tiek slavēta par prasmi attēlot marginālo cilvēku dzīvi, un arī viņas jaunāko latviski tulkoto darbu varoņu galerija ir koša: vientuļā māte, eiroierēdnis, bezdarbnieks, narkodīleris, pašpasludināts ģenealogs, malumednieks, Turciju iecienījusi somu tūriste, alkoholiķis, galējo ziemeļu labākais metālrūdītājs un citi. Latviešu valodā izdota arī Liksomas stāstu izlase "Vienas nakts ekstāze" un garstāsts "Sestā kupeja", par kuru autore 2011. gadā saņēmusi Somijas prestižāko literāro balvu "Finlandia".

Starp šajā rudens sezonā latviski gaidāmajiem un godalgotajiem darbiem ir arī amerikāņu prozista Entonija Dora romāns "Mums neredzamā gaisma", kas 2015. gadā tika apbalvots ar Pulicera balvu literatūrā. Romāna darbība notiek Otrā pasaules kara laikā okupētajā Francijā, un tas seko aklas franču meitenes un vācu zēna ceļiem, kuri vienā brīdī krustojas.

Starp tulkotajiem darbiem iznāks arī vairāki spriedzes un kriminālromāni: amerikāņu autora Deiva Egersa distopija "Sfēra", kas vēsta par privātuma neesamību moderno tehnoloģiju laikmetā; angļu izcelsmes scenārista Terija Heiza trilleris "Es esmu Svētceļnieks", kas pētīs to, vai ir iespējams izdarīt perfektu noziegumu; vācu rakstnieka Olivera Peča vēsturiskais spriedzes romāns "Bendes meita un melnais mūks", kura galvenais varonis ir bende un noziegumu izmeklētājs Jākobs Kuisls; kā arī zviedru žurnālista un prozista Jūnasa Jūnasona ironiskais kriminālromāns "Slepkavnieks Anderss un viņa draugi (un dažs labs nedraugs)".

Apgādā "Jumava" pirmoreiz iznāks Aleksandra Čaka poēmas "Mūžības skartie" tulkojums angļu valodā, kurš uzticēts Ievai Lešinskai un kura nosaukums būs "Held by Eternity". Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī armēņu literatūrai – apgāds plāno izdot gan Narekas Gregora darbu "Žēlabu grāmata" jeb tā saucamo "armēņu bībeli", kuru no senarmēņu valodas tulkojusi Valda Salmiņa, gan arī šīs tautības rakstnieces Narinē Abgarjanas bērnu romānu "Maņuna" (tulkojusi Ilze Paegle-Mkrtcjana), kam latviešu literatūrā tuvākā līdziniece ir Vizmas Belševicas "Bille". Tāpat apgādā tiks izdots pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva jaunākais darbs "Skaistums izsūtījumā", latviešu gleznotāja, scenogrāfa un plakātu mākslinieka Jura Dimitera mākslas albums "12 valdnieku laiks", Lias Guļevskas grāmata "Kad gadiem es pāri skatos..." par ilggadējo Drāmas teātra (tagad Nacionālā teātra) aktieri Jāni Kubili, kā arī Ksenijas Zagarovskas grāmata ""Dzintara" aromāts" par uzņēmuma "Dzintars" vēsturi un cilvēkiem.

Apgāds "Mansards" šosezon aizsāks veselas divas kopoto rakstu sērijas, kas veltītas prozistam un dramaturgam Harijam Gulbim, kā arī dzejniekam Mārim Čaklajam. Tāpat apgāds plāno izdot Zigmunda Skujiņa labāko noveļu krājumu "Dziļurbums laikā" un vēstures pētnieka Ulda Neiburga darbu "Draudu un cerību lokā. Latvijas pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1943–1945)". "Mansards" turpinās arī aizsākto Vizmas Belševicas triloģijas "Bille" pārizdošanu, kuras pirmajai grāmatai šajā rudenī sekos arī divas pārējās daļas: "Bille un karš" un "Billes skaistā jaunība".

Starp gaidītākajiem tulkojumiem noteikti minams Vladimira Nabokova agrīnais romāns "Camera Obscura", kuru no krievu valodas pārnesis Jānis Hvoinskis un kurš uzskatāms par ievadu Nabokova slavenākajam darbam "Lolita", jo arī vēsta par pusmūža vīrieša nepārvaramo kaislību pret vairāk nekā divas reizes jaunāku meiteni. Latviski tulkotās beļģu literatūras klāstu papildinās Nikolā Ansjona romāns "Cilvēks, kura vērtība bija 35 miljardi", kas modulē beļģu tēraudrūpnieka un viena no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Lakšmi Mitāla nolaupīšanu (tulkojusi Vineta Berga). Šajā sezonā "Mansardā" iznāks arī pazīstamās un latviski jau vairākkārt tulkotās igauņu dzejnieces un prozistes Vīvī Luikas romāns "Ēnu teātris", ko latviski pārnesusi Rūta Karma.

Apvienība "Orbīta" līdz gada beigām plāno izdot divus bilingvālus izdevumus: turpinot iepazīstināt pašmāju publiku ar krieviski rakstošo autoru daiļradi, klajā nāks rakstnieka, publicista un rīdzinieka Andreja Ļevkina stāstu krājums, savukārt ar mērķi sniegt ieskatu aktuālajos kaimiņvalsts dzejas procesos apgādā šobrīd top Krievijas mūsdienu dzejas izlase.

Apgāds "Neputns" arī šogad turpinās aizsāktās sērijas. "Latvijas mākslas klasiku" papildinās divi izdevumi: vēsturnieces Kristīnes Ducmanes grāmata par mākslinieku Rihardu Zariņu un mākslas zinātnieces Ludmilas Neimiševas grāmata par porcelāna apgleznošanas darbnīcu "Baltars", savukārt rakstnieces Luīzes Pastores un mākslinieces Elīnas Brasliņas veidotajā bērnu detektīvstāstu sērijā "Mākslas detektīvi" iznāks grāmata ar nosaukumu "Operācija "Maska"", kurā bērniem jau pazīstamā detektīvu trijotne Poga, Teo un Komats ceļos uz padomju gadiem.

Noslēdzot Jaņa Rozentāla gadu, "Neputns" klajā laidīs monogrāfisku mākslas albumu par mākslinieku Aijas Brasliņas un Laimas Slavas sastādījumā. Albumā tiks iekļautas gan atmiņas par Jani Rozentālu, gan paša mākslinieka teksti. Gada nogalē klajā nāks arī mākslas zinātnieces un kuratores Līgas Lindenbaumas sastādītais "Kurzemes albums", kurā būs skatāma unikāla 18. gs. beigu un 19. gs. pirmās puses attēlu kolekcija (kopskaitā 90 zīmējumi, siluetgriezumi un viena fotogrāfija), kas reiz piederējusi Kurzemes muižnieku Groškes–Kleinu dzimtai un, saglabājusies cauri gadsimtiem, šobrīd atrodas Zuzānu ģimenes īpašumā. Tāpat šogad vēl gaidāma Janas Kukaines grāmata "Daiļās mātes. Sieviete, ķermenis, subjektivitāte", kurā autore ceļo "pa sievietes ķermeni, īpašu uzmanību veltot mātišķības iezīmētām teritorijām", monogrāfija par mākslinieku Kārli Hūnu, Pāvila Johansona dzejas krājums un grāmatas "Klasiskais modernisms: Latvijas glezniecība 20. gs. sākumā" papildināts un atkārtots izdevums.

Apgādā "Pētergailis" klajā nāks vairākas bērnu grāmatas. Jura Zvirgzdiņa darbs "Mazās bitītes lielais ceļojums" vēsta par dažādām valstīm, kultūrām, dzīvniekiem un ziediem, aizraujošā veidā un bez didaktikas uzsverot līdzcietības, iejūtības un savstarpējās izpalīdzības nozīmi. Jauna grāmata gaidāma no šīgada Latvijas Literatūras gada balvas jeb "LaLiGaBa" nominanta, dzejnieka Leona Brieža. Krājumā "Staigājošā kāja", kuru ilustrējis mākslinieks Aleksejs Naumovs, klātesoša ir gan Leona Brieža dzejas muzikalitāte, gan dzejniekam raksturīgā gaiši skumjā intonācija. Līdz gada beigām "Pētergailī" iznāks arī lietuviešu rakstnieces Dangoles Kandrotienes bērnu grāmata "Skapja stāsti", kas 2014. gadā saņēma Lietuvas Literatūras balvu nominācijā "Labākā bērnu un pusaudžu grāmata" (tulkojusi Indra Brūvere).

Vairākas grāmatas mazajiem lasītājiem sola arī apgāds "Liels un mazs". Jura Zvirgzdiņa "Ko nolaupīja gaisa balons jeb Tobiass, Paulīne un kaķis ceļo uz Spāniju", ko ilustrējusi Gundega Muzikante, būs turpinājums grāmatu sērijai par rotaļu lācīti Tobiasu. Šoreiz Tobiass ceļos pa Eiropu kopā ar rotaļu pelīti, kas aizmaldījusies no mājām: pa ceļam abi satiks bebru, klejojošu čigānu autobusu, rūķi, pasta baložus, raganu, valzivs un pat Spānijas karali. Grāmata jautrā un ironiskā veidā iepazīstinās bērnus ar dažādiem svešvārdiem, piemēram, "situācija" un "autentisks", kurus pieaugušie mēdz lietot gan vietā, gan nevietā.

Neparasta solās būt folkloras pētnieces Sanitas Reinsones jaunākā bērnu grāmata ar pagaidu nosaukumu "Kus mul patarei! Kā Igaunijas leļļi bēga uz Latviju" (ilustratore Kristīne Jurjāne). Grāmatas darbība risinās gan Igaunijā, gan Latvijā, kur paralēli pastāv cilvēku un leļļu pasaule. Igaunijas "parastie leļļi" jeb visdažādākās tradicionālās rotaļlietas neizturami apvainojas par bērnu pievēršanos "sevišķajiem" – jaunlaiku bateriju darbinātajām rotaļlietām, bārbijām un citiem "brīnumiem", tāpēc nolemj bēgt uz Latviju. Grāmatā Sanita Reinsone apraksta leļļu pasaules ģeogrāfiju, vēsturi, valodu un paradumus, asprātīgi rotaļājoties ar "īstās" Igaunijas reālijām.

Jauna grāmata ar nosaukumu "Karnevāls un kartupeļu salāti" gaidāma arī no latviešu bērniem jau pazīstamā igauņu rakstnieka un Baltvilka balvas laureāta Andrusa Kivirehka, kas Latvijā iemantojis lielu popularitāti ar asprātīgajām bērnu grāmatām un scenārijiem pilnmetrāžas animācijas filmām par Loti no Izgudrotāju ciema. Līdz šim apgādā "Liels un mazs" iznākušas divas Andrusa Kivirehka grāmatas bērniem: "Sirli, Sīms un noslēpumi" (2009) Maimas Grīnbergas tulkojumā un "Kaka un pavasaris" (2012) Guntara Godiņa tulkojumā. Guntars Godiņš latviešu valodā pārnesis arī jaunāko grāmatu, kurā apkopoti nelieli, sižetiski patstāvīgi stāstiņi par notikumiem bērnudārzā, mājās un skolā: tajos realitātē smelti, precīzi vērojumi iegūst fantāzijas un piedzīvojuma dimensiju, kas atbilst bērna pasaules uztverei.

Starp gaidītākajiem "Jāņa Rozes apgāda" izdevumiem minama spāņu rakstnieka Huana Boniļja jaunākā grāmata "Bez biksēm ienākt aizliegts" (2013), ko latviski tulkojis Edvīns Raups. Romāns vēsta par krievu avangarda dzejnieku Vladimiru Majakovski, kura neparasto dzīvesstāstu Boniļja pārrada faktos balstītā fantāzijas lidojumā, tādējādi iedzīvinot paša Majakovska iemīļoto frāzi "Es varu!". Grāmata ir atzīta par labāko 2012. un 2013. gadā spāņu valodā sarakstīto romānu.

Apgādā iznāks arī somu rakstnieces Emmi Iterantas debijas fantāzijas romāns "Ūdens atmiņa", ko latviski tulkojusi Maima Grīnberga. Romāns, kas tiek salīdzināts ar Mārgaretas Atvudas un Ursulas le Gvinas darbiem, vēsta par jaunu meiteni no senas ziemeļu tējas meistaru dzimtas. Sasniedzot pilngadību, meitenei jāuzņemas atbildība par ģimenes rūpīgi glabāto noslēpumu – paaudzēm slepenībā turētu skaidra kalnu avota atrašanās vietu. Noslēpums apdraud ne tikai viņas, bet arī tuvinieku likteni, liekot meitenei ātri saprast, ka zināšanas ir nesaraujami saistītas ar varu.

"Jāņa Rozes apgādā" gaidāms arī tunisiešu izcelsmes zviedru rakstnieka un dramaturga Jūnasa Hasena Khemiri romāns "Viss, ko es neatceros" (tulkojusi Jolanta Pētersone). Khemiri, kas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem savas paaudzes zviedru rakstniekiem, sarakstījis sešus romānus, no kuriem jaunākais "Viss, ko es neatceros" 2015. gadā apbalvots ar Zviedrijas nozīmīgāko literāro prēmiju Augusta balvu, kura nosaukta par godu Augustam Strindbergam un kuru piešķir zviedru grāmatizdevēju asociācija. Romāns izseko jauna un briesmīgā avārijā bojāgājuša vīrieša Zāmuela pēdējai dienai. Caur sarunām ar viņa radiniekiem, draugiem un kaimiņiem pamazām iezīmējas Zāmuela sarežģītā personība un attiecības ar apkārtējiem, radot arvien vairāk jautājumu par vīrieša pēkšņās nāves īstajiem iemesliem.

"Jāņa Rozes apgādā" iznāks arī vairākas bērnu grāmatas: divi vācu rakstnieku darbi – Ingo Zīgnera "Mazais pūķis Kokosrieksts iet uz skolu" un Anetes Mīrsvas "Samsona ceļojums" (abas grāmatas tulkojusi Inga Karlsberga), kā arī jauns Hansa Kristiana Andersena pasaku izdevums, ko sakārtojusi un ilustrējusi Līsbete Cvergere.

Gada nogalei un Ziemassvētku lasāmlaikam izdevniecība "Lauku Avīze" sagatavojusi lasītāju iemīļotās rakstniece Daces Judinas jaunā romānu cikla pirmo grāmatu "Septiņi vakari", kas stāsta par kādas dzimtas saknēm un māju sajūtu. Žurnāliste Una Griškevica atzīst: "Lasot šo grāmatu, aizdomājos par to, kā, dažādu laiku un varu ietekmēti, sagriezušies latviešu tautas likteņi un kā, nopērkot pamestas lauku mājas, tu atklāj, ka patiesībā esi atgriezies saviem tālajiem senčiem kādreiz piederējušā īpašumā... Ik pa brīdim nācās sajust kamolu kaklā. Bet, ja mēs par šīm lietām un mūsu tautas vēstures lappusēm nedomāsim un nerunāsim, tad mūsu vietā neviens cits to nedarīs. Es šo Daces Judinas grāmatu noteikti liktu vienā plauktā ar "Likteņa līdumniekiem"."

Pie lasītājiem atgriezīsies Evas Mārtužas romāns "Pētera zvērests", kas aizvedīs lasītāju senā mūsu tautas pagātnē un noslēpumos. Rakstnieces Franciskas Ermleres romāns "Meistarstiķis" turpinās detektīvromānu ciklu par noslēpumiem un intrigām mākslas un kultūras pasaulē. Šis romāns veltīts teātrim un darba intrigai ir izmantots viens no mistiskākajiem pasaules literatūras darbiem Mihaila Bulgakova "Meistars un Margarita". Mūsdienu prozas gardēžiem – 2015. gada Prozas lasījumu laureātes Janas Egles ilgi gaidītais stāstu krājums "Gaismā". Inga Žolude rakstnieci raksturojusi šādi: "Janas Egles stāsti ir īpaši ar to, ka, stāstot par reālo dzīvi un atspoguļojot teju neticamas situācijas, savijas dzīves dramatiskais, dažkārt pat traģiskais ar komisko. Jana stāsta par to, ko mēs parasti slēpjam, un tas rada lasītājā tik patiesu līdzpārdzīvojumu, ka brīžiem nākas aizmirst, ka tā ir literatūra." Paralēli latviešu un lietuviešu valodā iznāks Valda Celma pētījums par "Baltu dievestības pamati" – bagātīgi ilustrēta un vērtīga grāmata, kas rāda gan mūsu kopīgās saknes, gan cilvēka vietu dzimtā, valstī, pasaulē.

Tā kā apgādi "Valters un Rapa" un "Dienas Grāmata" ar saviem plāniem nevarēja padalīties, gaidīsim viņu jaunumus grāmatnīcu plauktos.


 

Satori aptauja

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!