Jānis Vētra
pirms 7 gadiem
Tas, ka Mefisto dzīvo un uzvar no izrādes izriet nepārprotami. T.i., ja skatās un klausās to, kas notiek uz skatuves, nevis domās pieliek klāt, kā tam vajadzētu būt vai ko izrādes veidotāji , iespējams, gribējuši pateikt. Par paša Fausta vairāk kā pakārtoto lomu šajā izrādē arī nav jāšaubās. Līdz ar to paliek dievišķais un velnišķais, bet cilvēks no fokusa izslīd. Un vēl par baleta intermēdiju. Tā bija kā svaiga gaisa brāzma visnotaļ labi prognozējamā izrādes ritējumā, kas, turklāt, sagādāja patīkamu pārsteigumu par soprāna/baletdejotājas Margaritas Vilsones lielisko sniegumu. Un vēl vairāk pastiprināja priekšstatu par Fausta liekumu visā šajā spēlē. Starp citu, arī Š.Guno ar sevišķu respektu un cieņu pret zinību vīriem, proti, Faustu, nav izcēlies.
Recenzija
01.11.2016
1
Lielā, melnā roka