"Pelēka vasara, saulaina ziema" kopumā veidota kā "mīlestības vēstule" Franču jaunajam vilnim, Godāram, Trifo un pārējiem, tomēr rezultāts ir diezgan blāvs, jo pati kustība nekādā veidā netiek komentēta, bet no atsaucēm vien nav iespējams veidot izrādi.
Vai latgalieši ir nācijas sastāvdaļa, cita tauta vai nacionālā minoritāte? Latgalieši negrib zaudēt savu identitāti. Tāpēc Latgalei un latgaliešiem savas identitātes saglabāšanai un attīstībai nepieciešama speciāla valsts pārvaldes struktūra.
Lai gan konceptuāli tiek panākta vienošanās nākotnē atrisināt Jeruzalemes kontroles, ebreju dibināto ciemu un miljoniem palestīniešu bēgļu jautājumu, tā praksē neīstenojas. Būtiskākais šķērslis ir pretestība gan no radikālo palestīniešu puses, gan labēji noskaņoto Izraēlas politiķu (tai skaitā Benjamina Netanjahu un Ariela Šarona) opozīcijas dēļ.
Politiskā elite vēsturi uztver nevis kā procesus un likumsakarības, bet gan kā krāšņus, savstarpēji nesaistītus sižetus. Rezultātā mēs kaut kā no zemgaļu virsaišiem ar milzu lēcieniem uzreiz tiekam pie jaunlatviešiem, bet pēc tam jau ir strēlnieki un 18. novembris.
Tīri psiholoģiski var saprast cilvēkus, kuriem šķiet, ka citas lietas šobrīd ir aktuālākas par vidi, bet šai izjūtai ir mazs sakars ar realitāti. Mēs turpinām dzīvot ekoloģiskās katastrofas laikmetā, un tāpēc ir vērts apzināties cilvēku un dzīvnieku attiecības.
Baltijas valstis ir bijušas spiestas ieguldīt daudz enerģijas pilsonības, valodas un nacionālās identitātes jautājumu diskusijās, tāpēc izveidojies zināms sabiedrības un politiskās elites rūdījums attiecībā uz nacionālistiskām un labēji populistiskām partijām, pret kurām Zviedrijā ir visai vāja imunitāte.
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
Ko atceras muzeji
31.10.2018
0
Vīzija par Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas dzīvi