Veterāna pārdomas

Padalīšos ar kādu sestdienas ģenerālmēginājuma notikumu virpulī daudziem nemanītu, tomēr, manuprāt, nenovērtējamu detaļu: kad mēginājums tika pārtraukts dēļ t.s. masveida ģībšanas un "dēļu" pamešana sāka ieņemt nekontrolējamu gaitu, manu skatienu piesaistīja mana dēla - Rīgas 6.vidusskolas zēnu kora dalībnieka - 1. balsu grupa. Tā absolūti mierīgi sēdēja skaistā rindā un izpildīja skolotājas norādes: ieelpot, izelpot, iedzert malku ūdens! Ieelpot, izelpot, iedzert malku ūdens! Ieelpot, izelpot... Un tā vien sķiet, ka tā bija visgudrāka un atbilstošākā reakcija uz notiekošo! Kas zina, var būt, ka ar šādu koordinētu rīcību savlaicīgi varēja novērst notikumu eskalāciju un ietaupīt šo pārmetumu gūzmu visos virzienos.

Nav taisnība par Rīgas kolektīviem. Rīgas bērnus no skolas uz un no mēģinājumiem, koncertiem arī vadāja autobuss. Saprotu, ka atšķirība bija starp dejotājiem un dziedātājiem. Jo vismaz mana dejotājai arī katru dienu ēda siltas pusdienas, brokastis un vakariņas skolā. Ūdens bija pieejams. Cita lieta, ka piemēram, ģenerālmēģinājuma diena bija tiešām gara - no 7.30 līdz 23.00 un nākamajā dienā 2 koncerti. Tā kā varu tikai piekrist par stundu ierobežojumu. 8 stundas būtu pietiekami... Visādi citādi par svētku organizāciju nekādu iebildumu nav līdz svētdienas rītam. Komunikācija par atcelto gājienu bija zem katras kritikas. Tās dēļ daudziem vecākiem un bērniem šie svētki paliks atmiņā ar rūgtu pieskaņu. Pareizais vēstījums būtu bijis - pirms gājiena vecākus un skolotājus aicina rūpīgi izvērtēt savu bērnu veselību un labsajūtu. Ja ir šaubas vai bažas, var neiet gājienā! Nevis no rīta visiem izsūtīt ziņu, ka gājiens atcelts, publicēt to mājas lapā, bet pēc divām stundām izrādās, ka gājiens notiek! Ņemot vērā to, ka pēc nakts ziņām nebija informācijas, kāds ir bērnu ģībšanas patiesais iemesls, tas izklausījās pietiekami bīstami, lai ziņu par gājiena uztvertu pietiekami nopietni. Bet pēc divām stundām, kad izrādījās, ka gājiens tomēr rit pilnā sparā, daudzi vairs vnk nepaguva saposties. Preses konference bija jārīko agrāk, nevis 1/2 h pirms "atceltā" gājiena, kas nemaz nebija atcelts.

Bērnu koros ģībšana dziedāšanas laikā ir parasta parādība.Lietas būtība ir elpošanas tehnikā - gara izelpa (dziedāšana) un īsa ieelpa.Bieži vien šī īsā ieelpa starp frāzēm, teikumiem ir nekvalitatīva, smadzenes nedabū pietiekoši daudz skābekļa.Parādās reiboņi, pat ģībšanas.

Ārrīgas kolektīvi: nakšņošana skolā, 3 x ēdināšana (siltais! - brokastīs, pusdienās, vakariņās), skolotāju pieskatīti un apčubināti. Nolikti gulēt laikus, pamodināti laikus, dušās gāja noteiktos laikos (skolotājas sataisīja grafiku).

Rīgas kolektīvi: strādājoši vecāki kaut kā menedžē bērna nokļūšanu turp un atpakaļ no mēģinājumiem un koncertiem, pa vidu strādājot savos darbos un kaut kā ēdinot savus bērnus.

Manas ģimenes (Ārrīga) dalībniece (10 gadi) paspēja gan simfoniskā orķestrī nospēlēt, gan koncertus nodejot, gan gājienā noiet. Nav ne nogurusi nekā, grib vēl. Jo paēdusi, izgulējusies, patusējusi. Pie tam fiziski gana izturīga - dejošana ir devusi rūdījumu.

* Rīgas bērniem lūgums nodrošināt tādu pat servisu - un nebūs noguruši (un neģībs).
* Turpmākos 5 gados nepiecišams papildināt sporta stundu skaitu mācību gada laikā - fiziskā sagatavotība tiešām ir graujoša.

Kamēr izskatās, ka Latvijā diemžēl nav atbilstošu speciālistu, kam būtu skaidrs par notikušo sestdienas Dziesmu svētku ģenerālmēģinājumā, tikmēr padalīšos ar savu versiju par notikušo.
Esot klāt mēģinājumā (kā skatītājam), aprunājoties ar dažiem dalībniekiem, arī dzirdot to sarunas tramvajā atpakaļceļā minu, ka notikušais bija tas, ko (ne)pazīstam ar nosaukumiem "Masu histērija", "Masu psihogēniskā saslimšana", "Epidēmiskā histērija". Mehānisms ir tāds: Daži no dalībniekiem noģība (kas ir normāla organisma reakcija uz nogurumu, pārslodzi, nepietiekoša ēdiena/atpūtas/ūdens apstākļos.) To redzot, citiem dalībniekiem iestājās panika, kas būtiski pasliktināja situāciju un sāka ģībt aizvien vairāk un vairāk. Process attīstījās lavīnveidīgi.
Diemžēl skolotāji, vadītāji, pieaugušie, kas bija turpat blakus, acīmredzot nezināja, kas notiek un nezināja arī kā rīkoties brīdī, kad sākas masu histērija. (Godīgi sakot, es arī nezinu.) To nezināja arī svētku vadītāji (spriežot pēc instrukcijām tad, kad jau tika nolemts mēģinājumu pārtraukt).
Labā ziņa ir tāda, ka pasaulē par masu histēriju ir zināms.
Te ātrumā sameklēju sākotnējo informāciju. Ticu, ka būs cilvēki/speciālisti, kas atradīs šo par noderīgu un attīstīs tālāk.

https://en.wikipedia.org/wiki/Mass_psychogenic_illness

http://epirev.oxfordjournals.org/content/19/2/233.full.pdf

http://www.researchgate.net/publication/16343256_Epidemic_hysteria._A_study_of_high_risk_factors

http://europepmc.org/articles/PMC3195398

http://www.aafp.org/afp/2000/1215/p2649.html

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC543940/

Lai visiem labi veicas!

Tos fiziskos ģībšanas iemeslus gan jau sameklēs un atradīs. Ja noģībtu kādi daži bērni, tas būtu tikai normāli. Masveida ģībšana varbūt ir psiholoģiska reakcija uz vispārējās organizācijas haotismu. Bērni pret haosu reaģē ar ģībšanu. Pieaugušo reakcija uz vispārējo haosu nav ģībšana. Pieaugušie haosu pacieš, aprunā, aizbrauc...