JP .
pirms 4 mēnešiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Zane Zajančkauska
9Babu sapņi nedeg
Tā ir arī izstāde, kurā es labprāt iegrieztos vēl pāris turpmākos gadus un uz to sūtītu Rīgā nonākušos viesus. Izstāde varētu stāvēt arī ilgāk, līdz kamēr nemiers par to, kam vēl tur vajadzētu vai nevajadzētu būt, būtu sarūdzis tik liels, ka apgāztu esošo un radītu vietu jaunai un papildinātai versijai.
Santa Remere
0Ļaunās puķes
Ar negatīvi iekrāsoto vārdu "narkomāns” pie mums tiek apzīmēts gan pusaudzis, kurš pievārtē izpīpējis divus dūmus, gan cilvēks, kurš nepārvaramas atkarības dēļ kļuvis sev un sabiedrībai bīstams. Tikmēr paši saskandinām alus kausus, juzdami morālu pārākumu un pat tādu kā lepnumu par savām aknām.
Anna Andersone
4Vizionāru, nevis otru valsts vadītāju
Skaidrs, ka mūzikas kopiena joprojām gaida arī nacionālo koncertzāli, savukārt JRT kolektīvs un valmierieši – atgriešanos savos teātros. Tāpat gaidīšanas stadijā arvien ir radošo personu atlīdzību režīms. Tomēr līdzās konkrētiem darbiem ir netveramākas, bet, iespējams, vēl svarīgākas lietas.
Laura Stašāne
5Ar micēlija spēku zem kājām
Hanišovas romāns skaidri parāda, ka tapis pēc globālās #metoo kustības un tai bijusi paliekoša nozīme. Bezaplinku veids, kādā viņa raksta par jaunas sievietes traumu, atklājot sabiedrības un tās noteikto uzvedības normu tiešo un netiešo ietekmi uz viena cilvēka pieredzi, ir atbrīvojošs.
Anna Andersone
0Par mazajām lietām
Esmu pārliecinājusies – kaut arī man rokās atrodas teju visas pasaules infotelpa, pieturoties pie labi iemītām un pazīstamām taciņām, tā var kļūt par šauru un paredzamu atbalss kambari.
Tāpēc laiku pa laikam der mazliet atkāpties no mediju un jaunumu dienaskārtības.
Redakcijas sleja
03.05.2023
1
Vai tiešām apokalipse?