***
pilnmēness
krīt.
pulksteņi aizsmaržo.
manas lūpas stāda
zvaigznes tavā bezgalībā.
***
tavas sejas
plānajā ledū
iešķiļas
plaisas
no
manu
acu
soļiem
klusiem,
zinīgiem.
mūsu rokas ielūzt naktī.
***
trīsuļo tveice,
līst ābolsmaržu debesis.
tavu roku
trauslais zīds
maigi kūst
mākoņos
manos.
nepārejošos.
gubu.
***
zemeņu laikā
mēs smaržojām
kaisām
un
notvīkām.
ķiršu laikā
mēs briedām
un
plīsām
sulām šķīstot.
plūmju laikā
mēs
lipām
lūpām
laimīgām.
melleņu laikā
mielojām
kamenes
uz mūsu
delnām
melnām.
vīnogu laikā
spoguļus
meklējām
atradām
miesās
zaļcaurspīdīgās.
ledus
laikā
šķīdām
un sabirzām
zemeņu
ķiršu
plūmju
melleņu
vīnogu
sniegos
SASALDUŠOS.
***
priežu miesa
šķiļas
ar
īsu
un
sausu
čukstu.
šodien
tavs
klusums
aizcērt
man elpu
tā, ka
cieši
spiedīgi
mākoņi
drūzmējas
acīs,
samelno debesis,
bet neļauj
tām
līt.
kalst
un
priežu miesa
šķiļas
ar
īsu
un
sausu
čukstu.
***
plaukstu
kauli
un
zilganie
asins
tuneļi
zem
tavas
ādas
plīvura
tramīgi
lien,
krustojas,
slēpjas.
lūpas
veikli
virpina
apaļus
sausus
oļus
kā negatavus
augļus,
kas
krīt
bez dobjas
atbalss
ražas
rimtajā
vienmuļībā.
mani sapņi nomaldās
un klusi raud
zem tavu plakstu
kailās debess.
***
manas lūpas
ir uzlīmes
tavām
manas lūpas
ir uzlīmes
skumjām
tavām
manas uzlīmes
ir lūpas
tavām
skumjām
manas skumjās
lūpas
ir uzlīmes
tavām
manās skumjās
skaujas
uzlīmes
tulpju
lūpās
tavās
5