Sektas un traģiskā reliģija. 1. daļa. Cēloņsakarības un risinājumi

1. Pieteikums "analītisks raksts" par sektām, turklāt Satori, izskatījās daudzsološi, tomēr drīza vilšanās par to, ka liela daļa minēto faktu par konkrēto Pirmo Evaņģēlisko draudzi diemžēl vienkārši pārpublicéta no dzeltenās preses (precīzāk - divu žurnālistu, "klikšķu mednieku") apkopotajām anonīmajām(!) bijušo draudzes locekļu liecībām. Kā vietējā, kura personīgi pazīst iesaistītos cilvēkus, varu tikai izteikt nožēlu par to, ka vispār ir sacēlusies šāda vētra, kura parāda cilvēku manipulējamību un dzeltenās preses spēku, gūstot popularitāti no traģiska notikuma. Kur tad nevainīguma prezumpcija?

2. Ieteikums uz problēmu palūkoties plašāk, piemēram - aptaujājot ārstus, kuri ik nedēļu saskaras ar pacientiem, kuri atnāk novēloti, jau ar smagi ielaistu slimību, jo ir paļāvušies uz "zilā papīrīša" vai apvārdotā ūdens spēku. Manuprāt, problēmas sakne ir māņticībā (par kuru liecina plašais zīlēšanas salonu u.tml. klāsts), nevis reliģiozitāte. (Par to vairāk Jura Lorenca rakstā la.lv par šo tēmu)

Džonstaunā ASV 1978. gadā bojā gāja vairāk nekā 900 cilvēku, - dzonstauna atradās Dienvidamerikā, Gajānā nevis ASV, tur ari notika traģēdija lol xD

Manuprāt, daudz būtiskāks ir jautājums, kāpēc tādas sektas rodas. Mēs taču esam skaitliski maza sabiedrība, mēs esam nacionāla valsts ( uz papīra , protams, bet tomēr).
Kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri ir gatavi pakļauties tādām drakoniskām prasībām ?


Es domāju, ka viens skaidrojums ir tas, ka mums šodien trūkst vertikāles. Tādā nozīmē , ka viss ir slikti un visi ir slikti un lielās konfesijas tāpat ir pievīlušas cilvēkus.

Otra lieta ir vilšanās valstī. Tik sola un sola, bet paliek tikai sliktāk un sliktāk. Ja 20 000 dzīvo no 80 eur mēnesī. Vai tad mēs to neredzam, nesaprotam, nebaidamies no tā?
Negribu zaimot, bet tieši briesmas un bezcerība liek meklēt iespēju -kam tā ir meditācija, kam lūgšanās, kam lūk - tādas sektas.
Kāpēc tiesvedība būs ilga? Par ko ir šaubas?

Rakstā minētais par pārraudzības iestādes neesamību nav patiesība vismaz jaundibinātām reliģiskām organizācijām. Tieslietu Ministrija pirmos desmit gadus katru gadu apstiprina darbības turpināšanu, sūta pašvaldības policiju izmeklēt iespējamus pārkāpumus un sekta pazīmes, 10 gadus no vietas. Kad es piedalījos draudzes reģistrēšanā, mums nebija sava dievnama, oficiālā adrese bija manas mājas un biju šokēts, ka policija izprašņā visus manus kaimiņus par to vai kautkāds sekts nedzīvo blakus! Diemžēl neskatās pēc būtības - mājas lapā neskatās, uz dievkalpojumu neatnāk, tikai kā burta kalpi apseko reģistrēto adresi. Ja tādā veidā netērētu laiku tad atliktu laiks izmeklēt sektas kuras varētu tiešām dzīvību apdraudēt....