Reinis Huseins
pirms 7 gadiem
Sierrealiste
pirms 7 gadiem
Salīdzinoši patīkamāki ir politiķi, kas tiecas pēc pārmaiņām, kāda pat konkrēta jautājuma risinājuma, jūt aicinājumu, misiju. Diemžēl, šķiet, ka šāds noskaņojums pāriet, vai nu pāriet vēlme būt politikā.
Tādas manas pārdomas. Pesimistiskās.
Paskatoties uz to pašu H. Klintoni - ļoti acīmredzams, ka jau sākotnējais uzstādījums ir bijis nonākt virsotnē, nevis kaut ko paveikt. Biedējoši.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Māris Zanders
0Protesti 21. gadsimtā. Jauns līmenis vai jauns "līmenis"?
Es nesaskatu liekulību tajā, ka protestētāji ASV augstskolu pilsētiņās neaizstāv uigurus tikpat dedzīgi un masveidīgi kā palestīniešus. Es saskatu to, ka šie protestētāji – patīk tas viņiem vai ne, apzinās viņi to vai ne – ir mūsdienu globālās sistēmas organiska sastāvdaļa.
Ļena Hercberga
0Saskatīt krāsas pelēcībā: kas slēpjas aiz Latvijas krievvalodīgo šķietamās vienaldzības?
Dažu aptauju un mediju naratīvs reproducē Latvijas krievvalodīgo homogēno tēlu kā pelēko masu, kur valda vienaldzība un morāla atpalicība. Šis esencializētais tēls ir pretstatā krievvalodīgo iedzīvotāju neviendabīgumam un pašidentifikācijas komplicētībai.
Agra Lieģe-Doležko
0Vislielākā nodevība
"Otrā bērna ienākšana ģimenē pirmajam ir vislielākā nodevība – apmēram tas pats, kas tad, ja jūsu vīrs atvestu mājās vēl vienu sievieti un paziņotu jums, ka viņš to mīl tikpat ļoti, cik jūs, un ka arī viņa te tagad dzīvos," man saka bērnudārza prātīgā un līdzjūtīgā vadītāja.
Komentārs
10.08.2015
2
Politiķes – mūsu veiksmes stāsts