Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Mani daudz vairāk interesē kā Gundega Laiviņa vērtē, cik Homo Novus ir bijis pieejams plašākai publikai Latvijā. Vai varbūt festivāla izrādes bija/ir paredzētas tikai superšauram skatītāju lokam.
Lūk, mēs - latviešu nācija, Latvijas iedzīvotāji neesam izgājuši lustrāciju, nespējam runāt, spriest publiski par vēsturi un esam pirmā vietā pēc korupcijas indeksa un trešā vietā ar nabadzīgākās ES statusu.
Vai gara apvāršņu paplašināšana, kāds noteikti ir HN , ja tas būtu pieejams mums - ja ne visiem, tad daudziem, nebūtu mūs padarījis par labākiem cilvēkiem un pilsoņiem?
Es skatos, lasu un brīnos - visi ir izcili cilvēki - gudri, smuki, labi. Bet kā tauta kopumā esam rasisti, sieviešsitēji, homofobi, ksenofobi, antisemīti, šovinisti un nacionālisti un vispār dzērāji un nelieši - kā tad tā?
Vienkārši nesaprotu.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Artis Svece
0Pārliecība un vājums
Rīcība pārliecības dēļ ir pelnījusi zināmu respektu, un šāda prakse Latvijā nav īpaši izplatīta, bet tieši tāpēc varbūt mums pietrūkst iemaņu, kā no amata atkāpties labi. Manuprāt, Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās nav labs paraugs un mums ir vairāk jāmācās, kā prasmīgi atkāpties pārliecības dēļ.
Visjaunāko laiku vēsture
03.07.2020
1
Pieaugšana ar teātri