Foto: "Unsplash"
 
Dizains
31.03.2020

Par dizainu krīzes laikā

Komentē
0

Ir apritējušas divas nedēļas kopš ārkārtas stāvokļa izziņošanas, un šis ir laiks, kad skaudrāk un ātrāk varam izvērtēt to, kas jaunajā ikdienas ritmā ir patiesi nozīmīgs un ko varam atlicināt uz brīdi, kad atkal iestāsies labāki laiki. Arī dizaina kontekstā gana skaidri iezīmējas procesi, pakalpojumi un produkti, kuri ir neaizstājami un palīdz nodrošināt mūsu katra vajadzību piramīdas bāzi un kuri, savukārt, veido tās augšējos slāņus, bagātinot ikdienu, bet nespējot aizstāt pamatlietas. Domāju, šīs ir ilustratīvs moments ikkatram, kurš interesējas par dizainu, bet plašo iespēju un dažādo skaidrojumu virpulī līdz šim juties apjucis. Iezīmēšu vairākus dizaina virzienus un aspektus, kas apliecina savu nozīmi šajā sarežģītajā laikā un kurus mudinu paturēt prātā, novērtēt un attīstīt arī tad, kad, cerams, būsim atgriezušies ierastajā ritmā.

Pirmkārt, datu vizualizācija – skaidra, lietotājam ērta un saprotami pasniegta informācija – ir svarīga vienmēr, taču sevišķi nozīmīga tā ir krīzes apstākļos. No tā, cik ātri, efektīvi un ikkatram skaidrā veidā tiks nodota informācija par slimības izplatību un aizsardzības pasākumiem, ir atkarīgs arī tas, cik droši varam justies kā sabiedrība kopumā. Domāju, daudziem jau par rutīnu kļuvis institūciju tīmekļa vietņu ikdienas apmeklējums aktuālās informācijas noskaidrošanai un ir skaidrs, ka kvalitatīvas diagrammas, kartes un shēmas šo procesu ne tikai paātrina, bet arī padara visiem vienkāršāku un pieejamāku. Verificētai un viegli uztveramai informācijai ir svarīga nozīme arī viltus ziņu apkarošanā. Tās, manipulējot ar mazinformētām cilvēku grupām, rada papildu draudus sabiedrības drošībai. Informācijas skaidrošanas kontekstā lielisks piemērs ir "The Washington Post" publicētā datu vizualizācija, kas nupat kļuvusi par laikraksta tīmekļvietnē ievietoto visu laiku visvairāk skatīto materiālu. Interaktīvo simulāciju autors ir Harijs Stīvenss, un to mērķis ir skaidrot sociālās distancēšanās nozīmi. Simulācija vizuāli uzskatāmi ataino 200 cilvēku mijiedarbības scenārijus un no tiem izrietošo saslimstības iespējamību. Savukārt labs operatīvās informācijas atspoguļošanas piemērs ir slimības izplatības karte un svarīgāko datu uzskaitījums reālajā laikā profesores Lorenas Gārdneres un Džona Hopkinsa universitātes Sistēmisko un inženierzinātņu centra izpildījumā. Šī tīmekļa vietne apkopo informāciju no vairākām veselības organizācijām vienkopus, padarot datus par slimības izplatību tik pieejamus, cik vien tas iespējams.

Otrkārt, visa veida digitālie produkti un pakalpojumi, kas nu ir mūsu ikdienas komunikācijas, darba un izglītības procesa neiztrūkstoša sastāvdaļa. Ja līdz šim nereti digitālos risinājumus uztvērām vien kā alternatīvu, kas nepietiekamas kvalitātes gadījumā varēja tikt aizstāta ar klātienes mijiedarbību, tad nu situācija ir krasi mainījusies. Šis pārmaiņu process skar gandrīz katru ikdienas aspektu, ātri izgaismojot visas laicīgi neatrisinātās problēmas. Mēs varam ērti, neizejot no mājas, pasūtīt ēdienu no vietējā restorāna vai pārtikas preču piegādātāja, organizēt tiešsaistes sapulces un plānot darba procesu, izmantojot dažādus digitālos risinājumus, taču daudz sarežģītāks šis straujais digitalizācijas posms ir, piemēram, reģionālo skolu vai pašvaldību institūciju darbiniekiem. Tostarp tāpēc, ka daudzi iepriekš pieminētie digitālie produkti un pakalpojumi, kuru priekšrocības nu izbaudām ikdienā, ir privātā sektora izstrādāti (nereti ārpus Latvijas robežām). Esošā situācija ir vērtīga mācību stunda publiskajam sektoram, kas daudzu gadu garumā ir stagnējis pakalpojumu digitalizācijā. Process ir noticis lēni un smagnēji, un izstrādātie risinājumi bieži nav bijuši pietiekami moderni un lietotājam draudzīgi. Diemžēl pēdējos gados esam aktīvāk diskutējuši par pašvaldību logotipu krāsām un simboliku, nevis par to, kā uzlabot pakalpojumus pēc būtības, kā tos digitalizēt vai, piemēram, kā sakārtot procesus tā, lai publiskā sektora darbs būtu realizējams ērti un efektīvi arī attālinātā režīmā. Ārkārtas situācija gan izgaismo arī pozitīvas tendences – krīze kļuvusi par katalizatoru ne vien straujam lēmumu pieņemšanas procesam, bet arī kvalitatīvu risinājumu izstrādei. To apliecina Valsts kancelejas veidotā lapa par vīrusa izplatību Latvijā covid19.gov.lv, kas radīta ļoti ierobežotā laikā, bet ir lietotājam draudzīga. Tā jau šobrīd ir pārskatāma un ērta, un izstrādātāji sola vietni attīstīt. Šāda izstrādes dinamika, elastība un rūpes par lietotāju vieš cerības, ka produktīvs izstrādes process varētu turpināties arī pēc krīzes, attiecinot labo praksi ne tikai uz atsevišķiem gadījumiem, bet arī uz sistēmas līmeņa procesiem un pakalpojumiem.

Treškārt, vēl svarīgāk nekā iepriekš ir spēt uz dizainu paraudzīties ne tikai kā uz galarezultātu, bet arī kā uz procesu un domāšanas veidu un pielietot to šajā krīzes situācijā neatkarīgi no tā, vai esat dizainers vai citas profesijas pārstāvis. Dizaina domāšanas koncepts paredz, ka problēmas tiek risinātas, fokusējoties uz lietotāja vajadzībām un realizējot šo procesu maksimāli ātri, starpdisciplināri, efektīvi un elastīgi. Pasaule šobrīd ir pārpilna ar ļoti sarežģītiem un nozīmīgiem izaicinājumiem, kuri ir kā radīti dizaina procesa un metožu lietojumam praksē. Uzskatāms piemērs šādam domāšanas veidam un tā efektivitātei ir nupat notikušais tiešsaistes hakatons "HackForce" vīrusa radītās krīzes mazināšanai. Tā rezultātā triecientempā tika radīta virkne lielisku risinājumu, kuru izstrāde un testēšana veiksmīgi turpinās arī pēc pasākuma beigām. To vidū ir gan 3D printēts sejas vairogs, gan plaušu mākslīgās ventilācijas iekārta, gan simulators ārstiem pareizai aizsarglīdzekļu uzvilkšanai un novilkšanai. Visi šie risinājumi ir tapuši produktīvā kopradē ar medicīnas speciālistiem un veselības nozares institūcijām, nodrošinot to patiesu lietderīgumu. Līdzās idejām medicīnas, izglītības un ekonomikas jomās, jāpiemin arī sociālā dizaina projekti, tostarp krīzes saziņas platforma paliec-majas.lv. Šīs iniciatīvas mērķis ir pulcēt brīvprātīgos un apzināt tos, kuriem nepieciešama palīdzība, atrodoties pašizolācijā vai karantīnā.

"HackForce" hakatonā piedalījās arī dizaineri – tas priecē, jo, manuprāt, šis ir lielisks brīdis, lai arī mēs, dizaineri, pārdomātu savas ikdienas darbības nozīmi. Atgriežoties pie idejas par vajadzību piramīdu, esošā situācija gana skaidri apliecina, ka bez stingriem, moderniem un sociāli atbildīgiem dizaina pamatiem šajā valstī ir gana egoistiski koncentrēties uz dizainu izredzētām sabiedrības grupām vai risinājumiem, kas top pašu izstrādātāju priekam. Sabiedrībai steidzami vajadzīgi kvalitatīvi dizainēti publiskie pakalpojumi un digitālie produkti, tai nepieciešams gudrs un jēgpilns datu dizains, tāpēc mums jāspēj sadarboties ar citu nozaru profesionāļiem, jābūt elastīgiem un jāpielāgojas esošajai situācijai, piedāvājot pasaulei patiešām vajadzīgus, radošus un inovatīvus risinājumus. Pārējais pagaidīs.

Tēmas

Jeļena Solovjova

Jeļena Solovjova ir dizaina domātāja, lektore un publiciste.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!