Par brīvību

Brīvība patiesbā ir ļoti liela veintulība. Kāpēc? Jo mēs visi dzīvojam sistēmās, kuras valda pār mūsu dzīvi, tās nosaka mūsu paradumus, lēmumus, izvēles. Ja cilvēks pievēršas kādai reliģijai, idejai, uzskatiem utt., tad patiesībā šī reliģija nosaka (valda) pār viņa dzīvi. Cilvēks nevar būt nekam nepiesaistīts un visa noliedzoš vai nekā nepieņemoš. Tad viņš ir vientuļš. Mūsdienu cilvēka uzskats par brīvību aprobežojas tajā, ka viņam ir dota „brīvība” izlemt, kurā no šīm sistēmām viņš vēlas dzīvot. Taču izdarot šo izvēli, viņš zaudē savu brīvību un funkcionē kādas sistēmas ietvaros. Pamēģiniet atiekties no visiem pasaules uzskatiem, normām, filozofijām, reliģijām, politikām un jūs apjēgsiet, ka esat palicis pilnīgi viens, viens savā brīvībā izvēlēties Neko!
Ja nevēlaties palikt absolūti viens, bet vēlaties sglabāt lielāku vai mazāku daļu no savas brīvības, jums jāskatās, kura no šīm sistēmām mazākā mērā ierobežo jūsu brīvību. Ptreiz pastāv uzskats, ka viss mazāk brīvību ierobežojošā sistēma ir liberālā, bet viss vairāk brīvību ieobežojošā ir reliģiskā sistēma. Rodas jautājums, kāpēc liela daļa pasaules iedzīvotāju neizvēlas liberālismu - nosacītu brīvību? Tikai tāpēc, ka cilvēks nevēlas palikt vientuļš-brīvs. Cilvēks ir sociāla būtne, kurai exsistenciali nepieciešams būt daļai no pūļa. Bet vai liberālisms sniedz cilvēkam brīvību, protams ka nē. Liberālisms ir multipūļa kopums, kurā pūļi savā starpā cinās par savām idejām un uzskatiem, pēc principa, kurš skaļāk bļauj, tam vairāk taisnības. Beigu beigās cilvēks, kurš nevēlas būt nevienā no šiem pūļiem, bet vēlas dzīvot savā sistēmā, kuru pats izveidojis, pēc saviem ieskatiem un vēlas būt patiesi brīvs savos uzskatos, sakaras ar noraidījumiem, noliegumiem, izsvilpieniem no visām sistēmām. Jūs vienmēr uztvers, kā cilvēku, kurš līdz galam nav apjēdzis konkrētās sitēmas principus. Nēkādu panākumu, nekādas izaugsmes, nekādas nākotnes - BRĪVĪBA!