Nerātnās un netīrās

Vientuļš gejs Latvijā

Skaists ķermenis un prāts

Grāmata ir ļoti laba, un Veips noteikti pieskaitāms pie pašiem talantīgākajiem starp nesenajiem debitantiem. Taču formulēt, kāpēc viņa dzejoļi ir labi un ar ko tie atšķiras no citu vairāk vai mazāk talantīgu un jaunu cilvēku dzejoļiem, nav nemaz tik viegli.

Maksāju nodokļus, tātad esmu?

Šķiet, ka vairākas no šobrīd likumā "Par valsts obligāto sociālo apdrošināšanu" paredzētajām izmaiņām tapušas kaut kur teritorijā starp nodokļu nemaksātāju shēmu uzlauzēju sagurušajiem prātiem, sociālās realitātes laukuma nepārzināšanu un pilnīgu empātijas trūkumu.

9 mēneši: bez māmiņas, bez mazulīša, bez ezotērikas

Deviņi mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai milzīgā nezināmā priekšā uzmāktos dažādas šaubas un bailes. Bailes, kuras mani pārņēma, piemēram, lasot fiziski spēcīgās jogotājas Džonsones dzemdību stāstu. Kāpēc viņai neizdevās? Vai viņa bija pārāk pašpārliecināta? Vai es esmu pārāk pašpārliecināta?

Iestiguši un nedaudz depresīvi

Tuvāko mēnešu laikā Krišjāņa Kariņa valdība nekritīs, jo neviens patiesībā nedeg vēlmē stāties tās vietā.

Kartupeļus nevajag?

Es uzaugu Rīgas centrā, sešstāvu mājā, un dažas reizes gadā svešs vīrietis mēdza pieklaudzināt un teikt, ka atvedis kartupeļus. Mēs citreiz nopirkām dažus kilogramus, ko viņš izkrāmēja no sava bagāžnieka, bet tad arvien biežāk atteicāmies, un arī vizītes kļuva arvien retākas, līdz izzuda pavisam.

Vienam galā netikt

Jau uzmetot aci Kristas un Reiņa Dzudzilo izstādei-instalācijai, bija skaidrs, ka vienam ar to galā netikt. Lai gan izstāde, tāpat kā galerija, ir neliela, tajā apvienoti vairāki acīmredzami zīmīgi elementi. Skaidrs, ka zīmes uz kaut ko norāda, bet kā pēc tām vadīties?

Kā (ne)uzrakstīt grāmatu

Par izejmateriālu Vērdiņam noder praktiski jebkas – tā var būt frāze kādā datora programmatūrā, reklāmas teksts, brīdinājums izslēgt telefonu teātrī, e-pasts, pilsētu nosaukumi, vārdnīcās atrodamie lietojumu piemēri u. c. Nonākot dzejnieka rokās, šo tekstu nozīmes lauks izplešas kā vēdeklis.

Svinēt vai nesvinēt

18. novembrim šķietami atgriezusies piemirstā nozīme, jo pandēmijas ēnā daudz vairāk laika esam pavadījuši mājās, maz ceļojuši un dzīvojuši ciešākā kontaktā ar "valsti".

Mātišķības robeža

"Es nevaru iedomāties nevienu brīdi, kad cilvēkam vispār varētu būt bērni," filmas izskaņā atzīst viena no tās varonēm. Kāpēc arvien starp dzīvošanu un bērniem pastāv tik liela pretruna?