Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
kultūras bagātības nav gandrīz nekas. Visa nauda kultūrai aiziet radošām personām un viņu atbalstam un viņi vārās tikai savos katliņos. Par to es cieti esmu pārliecināta.
Tas ir ļoti bīstami.
Otra lieta. Sabiedriskajā TV - ltv1 - Rīta ziņās tiek īstenota Ķezberes iecerētā pozitīvisma kampaņa - zinu autori jokojas smejas, jautri izjautā kādu valsts ierēddni , politiķi un tad kopīgi klausās pašdarbnieku kolektīvus, vai pa retam kādu ārzemju mākslinieku. Tad nolasa oligarhu mediju ziņas. Jautri un omulīgi -un iemidzinoši.
Vakaros sabiedriskajā TV ir smalkais stils vai dažādi ceļotāj- un pavāru šovi. Nopietnas sarunas - piemēram, par šeit apraudāto kopdzīves likumprojektu, par koncertzāli , par ebreju pieprasīto naudu - Rietumu Bankas vai taisnīguma vārdā - nekā tāda taču nav. Par kultūru Latvijā, pasaulē. Mēs esam tādu pašu aunu baru statusā kā padomju okupācijas laikā. Vara ar sabiedrību nekomunicē. Vismaz TV noteikti nē. Tikai tik daudz, ka valsts uzņēmums TET tirgo tā paša Putina tv paketes ....
Labāka situācija ir ar Latvijas Radio - tur ir vairāki labi raidījumi, kuros varam kaut ko uzzināt.
Bet arī - Peteram 80 gadi. Vai tiešām Radio klasika nevarēja atļauties pasludināt jūniju par Petera mēnesi un katru dienu noskaitīt pa kādam Petera dzejolim?
Trešā lieta. Tolerances trūkums sabiedrībā, politiskās atbildības neesamība . Un to es tikpat lielā mērā attiecinu uz visiem - šoreiz - Attīstībai /Par politiķu nespēja sarunāties ar sabiedrību, skaidrot kas ir kas , kā ir. Un tad šī superdiedomīgā attieksme - ka mēs attīstītie un tie tumšie lumpeņi - pagājušā gadsimta barbari - kaut kur līdzīgi kā mūs baida ar Putinu - ja viņš tāds nebūtu - būtu taču tāds jāizdomā - lai ir allaž uz kā pakāpties un labākam iztaisīties.
Ja šis likums būtu pieņemts - es pie sevis domātu - nu gan brīnumi notiek. Tagad mans iespaids ir tāds, ka patiesībā to likumu saeimā nemaz negribēja pieņem pati A/PAR.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Anna Andersone
0"Nē", kuru nevar ignorēt
Ja vien gribam, varam skaidri nodalīt, kurš ir upuris un kurš – agresors, mobilizēt resursus atbalstam, izrādīt nulli iecietības pret agresora taisnošanos un miglas pūšanu, dot balsi tikai upurim. Taču šādas stingrības joprojām trūkst attiecībā uz vardarbību pret sievietēm.

Henriks Eliass Zēgners
3Atvadu vēstule
Šī ir mana pēdējā darbadiena "Satori" – pēc četriem gadiem, kuru laikā esam publicējuši 1863 rakstus. Vienmēr esmu jutis, cik liels spēks var būt precīzai un pilnasinīgai valodai, taču šajā darbā katru dienu esmu tuvplānā vērojis to, cik nepārprotama ir saikne starp vārdiem un nolūku, ko tie nes.

Redakcijas sleja
21.06.2019
1
Nekas nav beidzies