Saeima ceturtdien, 9.novembrī, otrajā un galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu grozījumus, ar kuriem tiks ieviests jauns veids, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības – partnerību. Tādējādi plānots nodrošināt šo personu juridisko un sociālo aizsardzību. Tas ir pirmais tiesiskais regulējums, ar kura palīdzību savu kopdzīvi oficiāli reģistrēt varēs arī viendzimuma pāri.
Likumprojektu pakete ietver grozījumus astoņos likumos un tika atbalstīta astoņos balsojumos. Tāpat kā pirmajā lasījumā par likumprojektu paketi iestājās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība", "Progresīvie" un "Zaļo un zemnieku savienība", pret – opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā", "Nacionālā apvienība", "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei!".
Kustība "Dzīvesbiedri", kas jau ilgstoši iestājās par kopdzīves regulējuma izveidošanu, balsojumu nosaukusi par "nozīmīgu dienu cilvēktiesībām".
Tikmēr ministru prezidente Evika Siliņa sociālajā tīklā "Twitter" raksta: "Šī ir laba diena. Sabiedrība spērusi nozīmīgu soli, veidojot modernu un cilvēcīgu Latviju. Saeimai atbalstot reģistrētās partnerības ieviešanu, valsts izpildījusi savas tiesiskās saistības un devusi skaidru signālu, ka svarīgas ir visas ģimenes. Paldies par saprātīgo balsojumu!"
Tikmēr Saeimas opozīcija jau pirms balsojuma solījusi censties apturēt likuma grozījumu stāšanos spēkā un nodot to tautas nobalsošanai. Lai to izdarītu, vismaz 34 deputātiem jālūdz prezidentam neizsludināt likumu – ja balsu pietiek, prezidentam likums ir jāaptur. Pēc tam divus mēnešus var vākt parakstus referenduma rīkošanai – lai ierosinātu referendumu, nepieciešams savākt desmitās daļas jeb vismaz 154 241 balsstiesīgo parakstus, savukārt, lai referendums tiktu atzīts par notikušu, tajā jāpiedalās pusei jeb 458 184 balsstiesīgo no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsojošo kopskaita.
Ko paredz partnerības institūts?
Ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā. Pakotnē ietvertie grozījumi Notariāta likumā nosaka partnerības noslēgšanu un izbeigšanu pie notāra, paredzot, ka, ierodoties personīgi klātienē pie zvērināta notāra, partnerību var noslēgt divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība. Izstrādāti arī saistīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", "Par valsts pensijām", "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.
Paredzēts, ka pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.
Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts
Partnerattiecību regulējuma atbalstam arī savākti vairāk nekā 13 000 parakstu: turpat 3000 parakstītāju atbalstījuši atklāto vēstuli “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību”, bet 13 215 – portāla "Mana balss" iniciatīvu “Sargāsim visas ģimenes”. Kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis norāda, ka parakstu vākšanas mērķis ir prasīt likumdevējiem visdrīzākajā laikā radīt tiesisko regulējumu visu ģimeņu, tai skaitā viendzimuma ģimeņu, un faktiskās kopdzīves tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai, kā arī nodrošināt pilnvērtīgu Satversmes tiesas spriedumu izpildi.
Plānots, ka normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stātos spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
0